Viss var sākties no nevainīgas izpriecas spēļu klubā un novest līdz cilvēka psihiskam sabrukumam, ģimenes izjukšanai un pat pašnāvībai.
Viss var sākties no nevainīgas izpriecas spēļu klubā un novest līdz cilvēka psihiskam sabrukumam, ģimenes izjukšanai un pat pašnāvībai. Lai gan Latvijā nav oficiālas informācijas par to, cik cilvēku slimo ar atkarību no azartspēlēm, speciālisti uzskata, ka tādu skaits rēķināms jau simtos.
Nav nemaz tālu jāmeklē – tepat Jelgavā spēļu zālēs ik vakaru pulcējas diezgan daudzi spēlmaņi, kas «vienročus» – azartspēļu aparātus – neatstāj, līdz nospēlē visu naudu. Daži gan diezgan ātri dodas projām, zaudējuši jebkādu cerību laimēt, taču pārējie spēlē vai cauri nakti, un atliek tikai brīnīties, no kurienes ārēji diezgan nošņurkušām personām ir tik daudz naudas. Atsevišķi spēlmaņi piekrita parunāt ar «Ziņām», taču lūdzot neminēt viņu īstos vārdus (rakstā tie mainīti).
«Parādus atdošu, kad laimēšu»
Andrejs, 26 gadi, menedžeris:
Vai es bieži spēlēju? Nu tā, katru otro dienu. Vidēji vienā reizē nospēlēju kādus 20 latus. Bet ir arī dienas, kad laimēju kādus desmit vai 20 latus. Slimība? Tā taču nav nekāda slimība. Vienkārši esmu azartisks, un man patīk tādā veidā pavadīt brīvo laiku. Man ir sava sistēma – pārsvarā spēlēju pie viena un tā paša automāta, bet tad tur jāspēlē nepārtraukti. Ja nav tik daudz laika, papētu, kur met iekšā daudz žetonu, sagaidu, kad tas automāts atbrīvosies, un turpinu, līdz atgūstu visu, ko iemetis iepriekšējais.
Jānis, 19 gadu, bezdarbnieks:
Ja būtu daudz naudas, spēlētu visu dienu, jo kādreiz taču tam lielajam laimestam jānāk. Man nepatīk atstāt spēļu zāli un to automātu, pie kura parasti spēlēju, jo tad visus manus iemestos žetonus var «izņemt» kāds cits. Spēlēju jau kādus trīs gadus. Māte sākumā protestēja, bet vēlāk vairs neko neteica, jo es viņu pārliecināju, ka ir labi, ja cilvēkam ir kāda aizraušanās.
Valērijs, 54 gadi, strādā gadījuma darbus:
Man «vienroči» nepatīk tik labi kā spēle kazino, taču tur likmes ir pārāk augstas un es bieži vien varu izspēlēt tikai dažas. Nenoliedzu, ka esmu naudu aizņēmies no pazīstamiem cilvēkiem, bet zinu, ka to atdošu, kad laimēšu lielāku summu. Pagaidām vienkārši nav veicies.
Slimība jāapzinās un jāārstē
Diemžēl neviens no minētajiem vīriešiem neapzinās, ka viņi būtībā jau ir slimi – viņus savos valgos iepinusi tieksme pēc azartspēlēm. Citviet pasaulē tiek veidotas speciālas palīdzības un ārstniecības grupas no azartspēlēm atkarīgajiem, taču Latvijā pagaidām šī problēma vēl netiek risināta. Jautājums par tieksmi pēc azartspēlēm tika apspriests pirms dažiem gadiem pēc kādas spēļu zāles īpašnieces nežēlīgās slepkavības. To bija paveicis viens no apmeklētājiem, kuram spēlējot bija beigusies nauda. Diemžēl runas ātri vien noklusa un viss palika pa vecam.
Narkologi, kas savā praksē nereti saskaras ar cilvēku slimīgu tieksmi pēc azartspēlēm, uzskata, ka šādi cilvēki ir neprognozējami. Lai iegūtu naudu savu tieksmju apmierināšanai, viņi tāpat kā narkomāni ir gatavi pastrādāt noziegumu. Spēlmaņu psihe ar katru gadu degradējas, tāpēc daudzi zaudē darbu, izjūk viņu ģimenes, bet citi, nespēdami dzīvot harmonijā ar sevi, izdara pašnāvību.
Speciālisti iesaka tiem, kas domā, ka viņu tuvinieki kļuvuši atkarīgi no azartspēlēm, mēģināt pierunāt slimnieku doties pie ārsta. Galvenais – lai spēlmanis apzinās savu slimību, pretējā gadījumā viņu izārstēt nav iespējams.
No pusaudžiem augs atkarīgie
Lai cīnītos ar azartspēļu izplatību, dažas pašvaldības – Liepājas, Bauskas un Rēzeknes rajona Bērzgales pagasts – izmantojušas likuma priekšrocības un noteikušas teritorijas, kurās aizliegts nodarboties ar azartspēlēm. Bauskā ar nākamā gada 1. janvāri spēļu automāti atradīsies tikai dažās vietās pilsētas centrā, savukārt Bērzgalē plāno aizliegt uzstādīt spēļu automātus visā pagasta teritorijā.
Interesi par azartspēļu biznesa ierobežošanu izrādījusi arī Jelgavas un Rīgas pašvaldība, taču pagaidām konkrēti lēmumi vēl nav pieņemti. Mūsu pilsētā spēļu automāti vairāk koncentrēti centra kafejnīcās un klubos, taču atsevišķās vietās, pēc iedzīvotāju domām, tos tomēr vajadzētu likvidēt.
Jelgavā nopietna problēma ir arī ar datorspēlēm, jo vairāki skolēni pat kavē stundas, lai kādā salonā pieplaktu pie monitora un iegrimtu spēļu pasaulē. Reidos datorspēļu salonos policijas darbinieki mācību stundu laikā aizturējuši vairākus pusaudžus, nogādājuši viņus mājās un informējuši vecākus par bērnu izklaidēm. Citādi vērsties pret spēlmaņiem, kuriem nākotnē ir iespējas saslimt ar azartspēlēm, diemžēl nevar.
***
Speciālista komentārs
ASV narkologu pētījums liecina, ka cilvēku saslimstība ar azartspēlēm Baltijas valstīs parādījusies pēc neatkarības atgūšanas. Patlaban lielākā sabiedrības daļa nespēj pieņemt, ka atkarība ir slimība. Attīstītajās valstīs azartspēļu atkarība tiek likta tieši tādā pašā slimības statusā kā, piemēram, plaušu karsonis, kuņģa čūla vai cukura diabēts. Tomēr Baltijā veselības aizsardzības iestādes pagaidām šādu lēmumu nav pieņēmušas. Šīs slimības pazīmes: nepārvarama tieksme spēlēt, darbaspēju zudums, cilvēka jūtu un emociju pasaules izmaiņas. Ja spēlētājs nesaņem palīdzību no malas, tad viņš ir tikpat atkarīgs no sajūtām, ko dod azartspēles, kā tūkstošiem alkoholiķu no grādīgās dziras. No azartspēlēm atkarīgais dzīvo bailēs, izmisumā, sāpēs, kaunā un vainas izjūtā. Šīs izjūtas viņš nes viens pats. Galarezultātā izveidojas emocionālā izolētība, vientulība, nespēja šo problēmu pārrunāt ar citiem cilvēkiem.
