Jelgavas gaļas kombināta akcionāri lielā vienprātībā apstiprināja pagājušā gada darba rezultātus un šāgada budžetu.
Jelgavas gaļas kombināta akcionāri lielā vienprātībā apstiprināja pagājušā gada darba rezultātus un šāgada budžetu.
Akciju sabiedrības valdes priekšsēdētājs Antons Kolnejs atzīst, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata posmu tas bijis veiksmīgāks.
Piedāvājums nenodrošina pieprasījumu
Realizācijas ieņēmumi pērn pārsnieguši 1,8 miljonus latu un salīdzinājumā ar 1996. gadu auguši par 27,1 procentu. Desu ražošanas kopapjoms audzis par 630 tonnām un sasniedz 1850 t, bet kūpinājumu par 46,9 t (kopā saražots 100 tonnu). Šāgada pirmajā ceturksnī saražots par divarpus tonnām kūpinājumu vairāk nekā attiecīgajā posmā pērn.
Tomēr ražošanas pieaugums pieprasījumu pēc šīs produkcijas ne vietējā tirgū, ne Krievijā joprojām nenodrošina. To ierobežo arī īsti piemērotu iekārtu un telpu trūkums kombinātā. Tāpēc pieņemts lēmums turpināt aizsākto modernizāciju un uzstādīt Austrijā ražotu vakuuma masažieri ar 1200 litru tilpumu. Savukārt doma par klimatiskās kameras iegādi atrodas aprēķinu līmenī. Iekārtas cena pārsniedz 78 tūkstošus latu, taču tajā ietilpst ne vien tās vērtība, uzstādīšana un apgūšana, bet arī astoņu jaunu mūsdienīgāku un dārgāku produkcijas veidu ražošanas sākšana vēl līdz šāgada beigām.
Pievēršas tirdzniecības tīklam
Labvēlīgs pagājušais gads bijis eksporta jomā, ar ko uzņēmums nodarbojas jau trīs gadus. Uz Krieviju aizceļojis 350 produkcijas tonnu (1996. gadā 117 t). Kombināta firmas veikala un tirdzniecības punktu ieņēmumi pārsnieguši 143 tūkstošus latu.
Pasūtījumu apjomi tomēr liecina par nestabilitāti attiecībās ar Krieviju. Tāpēc kombināts lielāku uzmanību pievērš vietējā tīkla attīstībai, kopā ar pilsētas pārstrādātājiem un tirgotājiem iesaistoties akciju sabiedrībā «Jelgavas tirdzniecības centrs» un veidojot otru firmas veikalu, kā arī meklējot noietu tālākā apkaimē Liepājā, Ventspilī, Jēkabpilī un citur.
60 santīmu par uzņēmuma akciju
Nodokļos uzņēmums nomaksājis Ls 607548 jeb 22,9 procentus no bruto apgrozījuma. Tīrā gaļas kombināta peļņa pērn nedaudz pārsniegusi 60,5 tūkstošus latu. Pievēršoties tās sadalei, akciju sabiedrības padomes priekšsēdētājs Gunārs Fomins norāda uz grūtībām. Proti, lai pašreizējos tirgus apstākļos saglabātu konkurētspēju, vajadzīga produkcijas klāsta paplašināšana, kas nav iedomājama bez jaunu iekārtu uzstādīšanas. Līdzekļi atvēlami arī datorsistēmu ieviešanai un jaunā veikala iekārtošanai. Ņemot vērā augstākminētos apstākļus, klātesošie, tāpat kā pērn, balsoja par ierosinājumu dividendēs par katru no 6873 akcijām izmaksāt 60 santīmu, bet pārējo naudu novirzīt uzņēmuma attīstībai. Šāgada budžetā peļņa plānota Ls 65400.
Lopu trūkums – aizvien jūtamāks
Lopu iepirkšanai pērn iztērēti gandrīz 736 tūkstoši latu. Šinī ziņā gan ik palaikam normāla darba ritma nodrošināšanai traucējis liellopu gaļas trūkums. Tāpēc izmantotas Baltijas brīvās tirgus iespējas, iepērkot Lietuvā 165 tonnas liellopu gaļas un 10,3 tonnas cūkgaļas. Arī šogad nācies izjust izejvielu trūkumu. Pašlaik stāvoklis ar cūkgaļu normalizējies, taču jaunlopu gaļa skaitāma pie deficīta. Situācijas uzlabošanas nolūkā nedaudz palielinātas iepirkuma cenas. Liellopiem cena februārī salīdzinājumā ar janvāri augusi par 0,03 santīmiem kilogramā, martā par 0,05 santīmiem, jaunlopiem un cūkām tā attiecīgi palielinājusies par 0,05 un 0,09 santīmiem gan februārī, gan martā. Taču tas vēl neko negarantē. Lai gaļas trūkuma dēļ neciestu akciju sabiedrības šāgada budžets, Zemkopības ministrijā saņemta atļauja ievest 50 tonnu liellopu gaļas, tikpat daudz cūkas šķiņķa un 100 tonnu cūkas speķa.
Līdzšinējās stratēģijas rezultāts
Gaļas piegādātāji bilst, ka tas ir līdzšinējās valsts stratēģijas dēļ.
Vienkārši trūkst vārdu, ja par ekstrabulli, kas sver vairāk nekā 400 kilogramu, maksā mazāk par 50 santīmiem kilogramā, kādā sarunā «Ziņām» teica paju sabiedrības «Sesava» vadītājs Jānis Tabors. Tādā veidā ne viens vien liellopu audzētājs, zaudējumus ar citu nozaru ienākumiem nespēdams kompensēt, nonācis parādos un liellopus vispār likvidējis.
Tajā pašā laikā produkcijas piegādātāji pret pārstrādātāju cenu politiku izturas ar sapratni. Viņi atzīst gan nepieciešamību izdzīvot ražotāju savstarpējās konkurences apstākļos un turēties pretī daudzo, jo sevišķi galvaspilsētas, pārstrādes cehu bumam, gan iedzīvotāju zemo pirktspēju. Taču, kad sardeles tirgū nopērkamas par nieka 90 santīmiem, vislielākos sarežģījumus sagādā nelegālā ceļā valstī ieplūdusī gaļa un tās izstrādājumi. Tas, kā valstsvīri ko tādu pieļauj, nav lopu audzētāju prātam aptverams. Šobrīd gan jūtama cenšanās ko saglābt, taču kvalitatīva liellopa izaudzēšanai atšķirībā no cūkkopības vajadzīgi vismaz trīs gadi, ar vienu nepietiek.
Tiesa, par gaļas cenām un Eiropu runājot, pārstrādātājiem jāatgādina, ka tur cenu politika ir pretēja mūsējai. Proti, jaunlopu gaļa tiek iepirkta par augstāku cenu nekā cūkgaļa.
Ieguldījumiem velta lielu uzmanību
Ražošanas attīstībā pērn ieguldīti vairāk nekā 96 tūkstoši latu. Līzinga ceļā nopirkta Vācijā tapusi divrāmju termokamera ar datorvadību un vakuumšprice, kā arī lietota automašīna ar izotermisko kravas kasti. Vairākos uzskaites iecirkņos ieviesta datorizēta uzskaite (šogad šo procesu domāts pabeigt), iespēju robežās veikta telpu un jumtu sakārtošana. Šim gadam, pēc sākotnējām aplēsēm, remontdarbiem atvēlami vairāk nekā 40 tūkstoši latu.
Akcionāriem tika norādīts arī uz tālākas perspektīvas metiem. Proti, moduļa iegādi ar 15 izstrādājumu tonnu jaudu maiņā. Tā cena pārsniedz 400 tūkstošus latu. Taču, lai noturētos tirgū, atbilstu Eiropas Savienības prasībām un, iespējams, pavērtu savai produkcijai ceļu uz Rietumiem, vajadzīgi nopietni kapitālieguldījumi.
Iesaistās savas nozares uzņēmumos
Ar tālejošāku domu pērn gaļas kombināts akcionāra statusā iestājies akciju sabiedrībā «Latvijas tirdzniecības centrs», kas nodarbojas ar eksporta politikas veidošanu attiecībās ar Krieviju, kā arī šejienes uzņēmēju interešu ievērošanas aizstāvību.
Lai turētos pretī gaļas izstrādājumu tirgus monopolizācijai, organizētu centralizētu desu apvalku un citu izejvielu iepirkšanu lētākā ceļā, atbalstīta arī iestāšanās «SIA «Latvijas bekons», kur apvienojušies Tukuma un Liepājas gaļas pārstrādātāji. Šāds solis sperts pēc tam, kad igauņi pārņēmuši «Rīgas miesnieka» kontrolpaketi, bet Daugavpils kombināts savā pārziņā paņēmis Jēkabpils pārstrādes uzņēmumu.
