Smieklu un joku dienā – 1. aprīlī – «Zemgales Ziņu» redakcijā viesojās un uz nenopietniem, kā arī uz dažu labu nopietnu jautājumu atbildēja mūziķis, joku plēsējs, Jelgavas 4. vidusskolas direktors un domes deputāts Agris Celms.
Smieklu un joku dienā – 1. aprīlī – «Zemgales Ziņu» redakcijā viesojās un uz nenopietniem, kā arī uz dažu labu nopietnu jautājumu atbildēja mūziķis, joku plēsējs, Jelgavas 4. vidusskolas direktors un domes deputāts Agris Celms.
Daudziem jelgavniekiem ir zināms, ka esmu vidzemnieks, un, manuprāt, Vidzemes novada humors ir tas sulīgākais. Kurzemnieki un zemgalieši ir tādi vēsāki, nopietnāki un atturīgāki ļaudis, turpretī latgaliešiem patīk jokot, bet tajā pašā laikā viņi mēdz ļoti apvainoties. Vidzemnieki neapvainojas.
Smejos kopš bērnības
Atceros, kā mana pagasta veči spēlēja volejbolu. Nav izstāstāmas humora pievakares dzimtajā ciematā (Blome, kas atrodas netālu no Smiltenes). Protams, visas veiksmes un neveiksmes tika pavadītas ar kodīgām un asprātīgām piezīmēm, kuras avīzē nevar publicēt. Dāmu klātbūtnē pat bez avīzes es baidos tās atkārtot. Ja kāds aizservēja garām un bumba lidoja krūmu virzienā, tika izteikti minējumi, kas lielo servētāju uz krūmiem velk. Man kā puikam tā bija vienreizēja humora skola.
Humors sakņojās arī manā ģimenē. Labi izteicieni bija rakstu-rīgi mātei. Kad es kaut ko kā puika nespēju paveikt, viņa mēdza teikt tā: «Puisis tāds, ka mietu d.. var nolauzt, bet nevar padarīt.»
Nākamā humora skola man bija, kad vidusskolas laikā iesaistījos Smiltenes pūtēju orķestrī. Tur bija asprātīgi veči, visādi izteicieni. Viens no jocīgiem gadījumiem. Diriģents diriģē, bet telpa ir neiedomājami pārkurināta laukos jau, kad kurina, tad tik, cik kurtuve atļauj. Diriģents nabags diriģē, nosvīdis, slapjš un pārkarsis, bet viņam mugurā džemperis. Mēs sakām: «Nu velc taču to džemperi nost!» Diriģents samulst un nosaka: «Nevaru, bumbierkrekls apakšā.»
Vienreiz uz pūtēju orķestra mēģinājumu atbrauca diriģents Gunārs Ordelovskis. Viņš arī bija fantastiski asprātīgs vecis. Orķestris sāk «štimmēties». Viens iepūš, skan par augstu, otrs par zemu. Lai tauri «pieštimmētu», tai ir tāds līkumiņš, kas jāpavelk ārā. Spēlētājs izvelk, bet par daudz. Ordelovskis saka: «Tik daudz jau nevajadzēja, vajadzīga bija tikai viena mata tiesa.» Lielais spēlmanis atbild: «Laikam būs kūša mats gadījies.»
Var tikt pat aiz restēm
Strādājot skolā, arī bieži nākas jokot. Ar šādu jokošanu ir slaveni visi diriģenti un deju kolektīvu vadītāji. Piemēram, korī, ja cilvēks slikti dzied, nevar tā vienkārši viņam pateikt. Kļūdas var būt bezgalīgas, un, lai cilvēks to labāk saprastu, ir vajadzīgs kāds tēlains salīdzinājums. Mums visiem ir skaidri zināms, kā mauj govs. Ja korista tonis tam līdzinās un viņam tā arī tiek pateikts, tad viņš labāk izprot, kā labāk toni veidot. Bez šādiem salīdzinājumiem ir grūti. Jautājums tikai, cik ātri tie iedarbojas un kā cilvēks uz to reaģē. Kā jau teicu, man, vidzemniekam, tie izteicieni ir sulīgi. Ja tos pareizi saprot – ar humoru, viss ir kārtībā. Pirms gadiem astoņiem deviņiem skolu pabeidza klase, kas bija sakrājusi manus izteicienus un izlaidumā man tos uzdāvināja. Ja to visu izlasa bez situācijas konteksta, bez tajā brīdī valdošās auras, ja tie tiek izrauti no konteksta, tad ir tādi, ka mani ne tikai nedrīkstētu pielaist pie darba ar bērniem, bet varētu pat cietumā ielikt.
Domē gaida zemo startu
Lai cilvēks dzītu jokus, pats svarīgākais ir, lai viņš būtu optimistiski uzlādēts, gaiši raugās uz dzīvi, mīl to un cilvēkus. Ir jābūt īpatnējam ārējam veidolam, arī balsij un kustībām. Es sevi pie tādiem nepieskaitu, jo ir iespaidīgāki vīri par mani. Gruzīnam tostiem vajag vīnu, šašliku, dārgus ciemiņus. Tāpat arī man vajag kompāniju, kur cits no cita joku plēšanā neatpaliek. Uz jebkuru situāciju var paraudzīties dažādi un ieraudzīt tajā humora vai ironijas pieskaņu. Protams, ir vajadzīga reakcija, domāšanas ātrums. Svarīgi, cik ātri kāda asprātība iešaujas prātā. Piemēram, domē vienreiz bija tāda situācija. Neatceros vairs, par ko bija runa, bet domes priekšsēdētājs Uldis Ivans saka: «Nu, ko mēs vēl čammājamies, tie jau ir uzņēmuši zemo startu un gaida…» Šajā brīdī viņš ietur mazu pauzīti un es pagūstu iespraust: «Terpentīnu.» Protams, visa dome uzsprāgst smieklos un kādas 30 sekundes nevar turpināt darbu. Smieklīgi gaida nevis starta šāvienu, bet terpentīnu.
Domē diezgan bieži gadās šādas situācijas. Tur ir pietiekami gudri un asprātīgi cilvēki lai tiktu deputātos, jābūt vairāk vai mazāk psiholoģiskam līderim vai nu darbavietā, vai kaut kādā noteiktā nozarē. Jābūt vairāk vai mazāk populāram. Tie, kas nevar vārdu pār lūpu pārspļaut, popularitāti iekarot nevar. Ir jābūt tā, ka, risinot nopietnas lietas, savā starpā var arī pasmieties un radīt visam humoristisku pieskaņu.
Bikses vienmēr ir netīras
Nekāds graujošs aprīļa joks man nav iedots. Parasti tas ir kaut kas tradicionāls un jau zināms. Mani nav iznesuši cauri ne ar viltotām telegrammām, ne ar telefonzvaniem, ka māja deg. Parasti jau paķer ar it kā netīrām drēbēm vai ar saukšanu pie telefona.
Zinu, ka tagad ieradīšos skolā, ieiešu pa durvīm un man teiks: «Jums bikses netīras.» Atbildēšu: «Man jau vakar viņas bija netīras.»
Atbildes uz jautājumiem
Labdien, deputāta kungs! Man ir tāda problēma: es krāju «Zemgales Avīzes» kļūdas. Pašlaik man ir sakrāts ap 80 kļūdu, un katru dienu nāk klāt jaunas. Kur lai viņas liek? Varbūt kultūras namā izstādi rīkot? 31. marta numurā domes preses dienests raksta: «…Vides Ieņēmumu Dienests…» Vai tur strādā galīgi auni?
– Es domāju, ka jūs esat mazliet nokavējis. Marta beigās tās vajadzēja iesniegt avīzei, lai 1. aprīlī publicētu. Domāju, ka pati «Zemgales Avīze» ar sajūsmu savas kļūdas publicētu.
Runājot par domes preses dienestu, ir 1. aprīlis, un cerēsim, ka tas bija rakstīts ar īpašu humora izjūtu.
Par izstādi ir laba doma. Pasūtīsim domes asprātīgākajam karikatūristam Kasparam Riekstiņam zīmējumus, un tad būs ļoti asprātīga un jauka izstāde.
Labdien, Celma kungs! Liels paldies, ka jūs mums tāds esat un tik bieži ar savu darbu un mūziku mūs iepriecināt. Bet parasti zālē sēdošie redz tikai jūsu muguru. Es gribētu zināt, vai priekšpuse jums ir tikpat skaista kā mugura.
Labi, es piespraudīšu savu fotogrāfiju pie muguras.
Ivans jau ir nomainījis sešas partijas. Kāda būs nākamā?
Viņš ir piesardzīgs cilvēks, domāju, kā circenis uz pannas nelēks. Ivans ir elastīgs cilvēks. Pašlaik viņš ir Šķēles partijas atbalstītājs un noslēdzis ar to koalīciju.
Cik maksā jūsu bārda?
Lēti, ar šķērēm reizi mēnesī nogriežu. Ja jau es būtu tik populārs kā Maikls Džeksons, ar vienu savas bārdas šķipsniņu varētu krāt tūkstošus un miljonus, bet baidos, ka tā nebūs.
Vai jūs savā apvienotajā pūtēju orķestrī pieņemat dalībniekus, kas neko nemāk spēlēt kā, piemēram, es?
Ja jūs nevienu instrumentu nemākat spēlēt, atliek vienīgi nākt par diriģentu vai par manu asistentu. Varēsiet mēģinājuma sākumā visus attiecīgi noskaņot.
