Augusta beigās valsti pāršalca ziņa, ka iestājusies nopietna krīze augkopībā. Sākumā bija vesels risinājuma variantu birums, taču tagad izskatās, kā saka, tas bija sen un tā vairs nav taisnība.
Augusta beigās valsti pāršalca ziņa, ka iestājusies nopietna krīze augkopībā. Sākumā bija vesels risinājuma variantu birums, taču tagad izskatās, kā saka, tas bija sen un tā vairs nav taisnība.
Skaitļi runā paši par sevi – augusta lietavu dēļ zemnieku zaudējumi graudkopības sektorā, pēc Zemkopības ministrijas (ZM) un Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta aprēķiniem, ir 39 miljoni latu. Taču līdz šim lolotās cerības par kompensācijām lietavu radīto zaudējumu segšanai 14. oktobrī izplēnēja vējā. Proti, valdība, akceptējot grozījumus šā gada budžetā, lauksaimniekiem atvēlēja tikai 0,6 miljonus latu prasīto 7,37 miljonu vietā, ko, kā vēl pirms referenduma šķita, lauksaimnieki tiešām saņems.
0,6 miljoni arī nav zemē metama naudiņa. Bet… Pēc zemkopības ministra Mārtiņa Rozes teiktā, pieci miljoni latu ir zemākā «latiņa», kāda kompensācijām par lietus radītajiem zaudējumiem lauku saimniekiem būtu nepieciešama. Iespējams, ka ministrijas prasītie līdzekļi pilnā apmērā nozares atbalstam netiks sniegti. Tādā gadījumā kompensācijas tiks atstātas kā pārejošie maksājumi uz nākamo gadu. Savukārt vēl optimisma zenītā ZM priekšlikumos grozījumiem šā gada budžetā bija paredzēts, ka kopējais lauksaimniekiem nepieciešamais līdzekļu apjoms ir 9,07 miljoni latu, tostarp ministrijas budžetā rastie 1,7 miljoni, kas šogad nav vajadzīgi graudu intervencei.
Kā norāda Jelgavas rajona Lauksaimnieku apvienības biroja vadītāja Iveta Grudovska, vienu solījumu gan izpildīs – lauksaimniekiem tiks 2,3 miljoni latu, kuru trūka pilnīgai nacionālo subsīdiju izmaksai. Šī summa «sakasīta» šādi: ZM budžetā atrastajiem 1,7 miljoniem latu (starp citu, šos līdzekļus sākotnēji plānoja piešķirt kompensācijām) pieskaitot minētos 0,6 miljonus.
Protams, M.Roze pauda sašutumu par visu to, sacīdams: «Kas notika, grūti komentēt. Mani šāda viedokļa maiņa un stils neapmierina. Pilnīgi skaidrs, ka tādā veidā nevaram atstāt šo jautājumu.» Skaidrs, ka sarunas par naudas summām Latvijas elites aprindās vēl turpināsies.
Pagaidām vēlos vērst uzmanību uz kādu sarunu. Reiz vienā pasākumā dzirdēju gudrus vīrus runājam, ka zemnieku saimniecība taču arī ir privātuzņēmums, kas nodarbojas ar biznesu tāpat kā citas firmas. «Kādēļ lauksaimnieki vienmēr cer uz valdības piešķirtajiem līdzekļiem subsīdiju, kompensāciju vai citādā «izskatā». Uzņēmējiem taču jāprot izķepuroties pašiem vai arī jābankrotē. Zemnieki jebkurā situācijā tik gaida dāvanas no valsts…» sprieda viens no vīriem. Te uzreiz atausa atmiņā Zaļenieku pagasta zemnieku saimniecības «Mežacīruļi» prasmīgā un pieredzējušā vadītāja Jura Cīruļa agrāk sacītais, ka ASV, piemēram, neesot tādu subsīdiju, bet turienes ļaudis dzīvo un nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu. Vai pie mums nevarētu būt līdzīgi? «ASV pastāv nežēlīgi džungļu likumi. Tur izdzīvo stiprākais, vājāko «samaļot miltos». Tai laikā, kad ASV noņēma subsīdijas, sākās nopietna ekonomiskā krīze, daudzi izputēja, daudzi pārvērtās par milzīgiem uzņēmumiem. Atveseļošanās prasīja vismaz 18 – 20 gadu. Ja Eiropas Savienības valstīs likvidētu subsīdijas, noteikti sāktos globāla ekonomiska krīze. Pirmkārt, veikalos strauji celtos pārtikas cenas. Subsīdijas dara pārtiku lētāku. Pie mums valsts piedalās lauksaimniecības politikas veidošanā. Subsīdijas ir noteikti vajadzīgas, tāpat arī kompensācijas. Dot cerības, ka tām nepieciešamā naudiņa valsts budžetā atradīsies, bet pēc tam sacīt, ka tādu līdzekļu tomēr nav, ir cūcība. Nedrīkst solīt to, ko nevarēs izpildīt. Vai tā nav klaja ņirgāšanās?
Ja vēlreiz salīdzina mūsu un ASV situāciju, jāteic, ka it kā noteikumi ir vienādi – brīvais tirgus, taču pie mums, no vienas puses, viss notiek taisnīgāk nekā ASV džungļu likumos – ņem naudiņu no miljonāriem un sadala pārējiem!» spriež J.Cīrulis.
Mūsu zemniekiem vajadzēs pagaidīt, kamēr valsts augstākās amatpersonas diskutēs tālāk, un varbūt radīsies cits risinājumu šā gada krīzei, kas jau divus mēnešus kā aiz muguras.
