Dome pagājušajā nedēļā pieņēma grozījumus sociālo pabalstu piešķiršanas noteikumos, kas paredz atsevišķām iedzīvotāju grupām palielināt pabalstus komunālajiem maksājumiem.
Dome pagājušajā nedēļā pieņēma grozījumus sociālo pabalstu piešķiršanas noteikumos, kas paredz atsevišķām iedzīvotāju grupām palielināt pabalstus komunālajiem maksājumiem.
Grozījumi paredz, ka turpmāk nestrādājošie pensionāri, kuri dzīvo vieni un kuru pensija ir mazāka par 64 latiem mēnesī, pabalstu uz sešiem mēnešiem komunālajiem maksājumiem varēs saņemt 35 latu apmērā līdzšinējo 25 vietā, bet vecāki par 70 gadiem, kuriem nav likumīga apgādnieka, – 50 latu līdzšinējo 40 vietā.
Nestrādājošiem pirmās un otrās grupas invalīdiem, kuri dzīvo vieni un kuru pensija mazāka par 69 latiem mēnesī, uz sešiem mēnešiem pienākas pašvaldības pabalsts komunālajiem maksājumiem 35 lati līdzšinējo 25 vietā, bet par 70 gadiem vecāki iedzīvotāji, kuriem nav likumīgo apgādnieku, varēs saņemt 50 latu pabalstu līdzšinējo 40 latu vietā.
Nestrādājošs politiski represētais pensionārs, kurš dzīvo viens un kura pensija ir mazāka par 74 latiem, ir tiesīgs saņemt 35 latus (agrāk 25) uz sešiem mēnešiem, bet par 70 gadiem vecākam iedzīvotājam, kuram nav likumīgo apgādnieku, pašvaldība var piešķirt 50 latu (agrāk 40) pabalstu.
Mainīti arī pabalstu piešķiršanas noteikumi trūcīgām ģimenēm vai personām. Turpmāk ģimenes (personas), kurās ienākumi mēnesī uz vienu cilvēku nepārsniedz 35 latus, varēs lūgt pabalstu uz trim mēnešiem 30 latu apmērā, bet ne vairāk kā 90 latu gadā. Iepriekš šāds pabalsts tika piešķirts tikai reizi gadā. Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes vadītāja Rita Stūrāne pabalstu paaugstinājumu tieši šīm pilsētas iedzīvotāju grupām pamato ar iepriekšējo gadu pieredzi un statistiku.
«Pabalstus paaugstinājām vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, kā zināms, šogad palielinājusies maksa par siltumenerģiju. Otrkārt, Pabalstu piešķiršanas komisija, izskatot personu iesniegumus par pabalstu piešķiršanu, nāca pie secinājuma, ka tieši šīm cilvēku kategorijām parādu summas par komunālajiem pakalpojumiem ir nelielas un, paaugstinot pašvaldības pabalstus, šie pilsētnieki varētu izķepuroties apkures sezonā bez parādiem,» skaidro R.Stūrāne, apliecinot, ka nevienai citai pilsētnieku grupai pabalsti nesamazināsies. «Tiek pārdalīts iekšējais sociālais budžets. Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi un statistiku, pašvaldība ir tiesīga noteikt prioritātes. Ja kādā sadaļā budžets netiek pilnībā izmantots, bet nauda būtu vajadzīga citiem cilvēkiem, pašvaldība lemj par šā budžeta pārdali,» teic R.Stūrāne.
