Pēdējā laikā aktuālas ir runas par Latvijas iespējamo pāreju uz profesionālo armiju.
Pēdējā laikā aktuālas ir runas par Latvijas iespējamo pāreju uz profesionālo armiju. Daudzus interesē, kāda tā būs, kas sagaida jauniešus, kas izvēlēsies profesionāla karavīra karjeru, un kas – pēc dienesta beigām. Par to «Ziņām» stāsta Aizsardzības ministrijas (AM) NATO integrācijas izpildsekretārs, brigādes ģenerālis Raimonds Graube.
Veidojoties jaunajai valdībai, viens no tās deklarācijas punktiem bija izskatīt un izvērtēt profesionālā militārā dienesta nepieciešamību bruņotajos spēkos. Uz tā pamata AM tika izveidotas darba grupas, kas šā gada vasarā veica sākotnējos aprēķinus, nosakot nepieciešamības, pamatā ņemot vērā to, ka nākamā gada maijā Latvija būs NATO dalībvalsts un šī kolektīvā drošības sistēma radikāli maina valsts pašaizsardzības elementu nepieciešamību. Ja šodien esam vieni, tad aliansē mūs aizsargā paragrāfs, kas nosaka – uzbrukums vienai valstij ir uzbrukums visām alianses loceklēm. Izpētes darbs par pāreju uz profesionālo dienestu turpinās, lai līdz šā gada 1. novembrim valdībai varētu iesniegt finanšu aprēķinus, pārejas posma plānu, izklāstīt, kādas izmaiņas nepieciešamas likumdošanā, lai šo rezultātu sasniegtu. Darbā tiek izdalītas atsevišķu jautājumu grupas, piemēram, sociālie jautājumi, kas skar profesionālā dienesta sociālos aspektus. Viena no svarīgākajām problēmām – kā bruņotajiem spēkiem nākotnē konkurēt Latvijas iekšējā un ES darba tirgū. Loģiski, ka līdz 2007. gadam darbavietas būs pieejamas visā Eiropā. Mums jādomā, kā jauniešus piesaistīt, kā pārliecināt iet dienēt profesionālajā militārajā dienestā. Tas ir ļoti svarīgs aspekts.
Otrs jautājums, kā organizēsim iesaukšanu, jo Valsts dienesta pārvalde strādā pēc principa – ir likums, un, kas to neievēro, tas valsts likumā noteiktā kārtībā tiek saukts pie atbildības. Nākotnē šī filozofija būs pilnīgi pretēja – bruņotajiem spēkiem jāvēršas pie jaunieša, pie viņa ģimenes, pie sabiedrības, lai pārliecinātu, ka jānāk dienēt. Tas ir pavisam jauns un līdz šim nerealizēts projekts, kura realizācijas gaitā ir jāmaina pati filozofija un attieksme. Protams, viens no aspektiem ir jauniešu materiālā ieinteresētība, ar ko ir jārēķinās, – armija turpmāk būs daļa no darba tirgus. Nederīgs būs lozungs: «Nāciet un dienējiet!» Šis uzsaukums jāpabalsta ar kaut ko taustāmu, jo cilvēkam ir ģimene, viņam jāmaksā par dzīvokli, viņš ir tāds pats sabiedrības loceklis kā mēs visi. Loģiski, bruņotos spēkus interesē kvalitatīvi kadri – jaunieši ar izglītību, bez kriminālas pagātnes. Viņi jāpiesaista gan ar dienesta kvalitāti, gan arī ar sociālo nodrošinājumu un algām. Vēl viens punkts, pie kā nopietni tiek strādāts, ir dienesta sistēmas un apmācību kvalitātes paaugstināšana. Ir jāpārstrādā mācību programmas, lai virsnieki būtu kvalitatīvāki instruktori un lai paši karavīri būtu kvalitatīvāki un spējīgi pildīt uzdevumus, ko izvirza NATO. Runa ir par daudz efektīvāka un tiešām profesionāla karaspēka veidošanu.
Esam izvirzījuši prasību: jaunietis, pēc pieciem dienesta gadiem atstājot armiju, būs ieguvis vismaz vienu specialitāti, kas būs derīga un atzīta civilajā dzīvē. Respektīvi, ja viņš armijā ienāk bez specialitātes, viņš aizies kā speciālists – vai tas būs profesionāls autotransporta vadītājs, pavārs, vai elektriķis ar sertifikātu. Militārās bāzes uzturēšanai vajadzīgas tās pašas specialitātes, kas civilajā dzīvē. Daudzās valstīs, piemēram, dienesta noslēguma daļā dienējošais pēc speciāla saraksta var izvēlēties kādu no militārajām specialitātēm un paralēli dienestam apgūt to civilajā skolā – arodskolās vai speciālajos kursos. Par šīm mācībām maksā bruņotie spēki. Tiek plānots, ka 2007. gada janvārī Latvijas bruņoto spēku profesionalizācija būs pabeigta, taču par to jālemj valdībai un parlamentam. Tā ir nopietna izmaiņa valsts drošības sistēmā. Domāju, ka būsim konkurētspējīga, moderna armija, kas saprot jaunieša nepieciešamības, gan ieejot bruņotajos spēkos, gan arī pametot tos un sākot gaitas civilajā darba tirgū.
