Ceturtdiena, 7. maijs
Henriete, Henrijs, Jete, Enriko
weather-icon
+9° C, vējš 2.65 m/s, ZA vēja virziens
ZZ.lv bloku ikona

Drīz redzēsim savu «Bleķi»

Šoruden Anša Epnera dokumentālo filmu studijā «Ave» ir tapusi 26 minūšu filma par RAF likteni.

Šoruden Anša Epnera dokumentālo filmu studijā «Ave» ir tapusi 26 minūšu filma par RAF likteni. Pagaidām šis jauno režisoru Ivara Zviedra un Kristīnes Želves darbs rādīts vienīgi nesen notikušajā Nacionālajā kinofestivālā, taču īsta, plašākai publikai domāta pirmizrāde iecerēta novembrī Jelgavā, bet tieši kur, pagaidām vēl nav zināms.
Pērn novembrī «Ziņas» rakstīja par savādo RAF kinohroniku izrādi, ko filmas veidotāji sarīkoja vienā no bankrotējušās rūpnīcas pamestajiem cehiem. Par ekrānu toreiz kalpoja gaiša betona siena, bet kinoprojektors stāvēja uz mikroautobusa korpusa vraka. Lai arī šis pasākums netika plaši reklamēts, uz to sanāca vairāk nekā simts agrāko «rafiešu». Izraisījās atmiņu stāstījumi un diskusijas, kas tika filmētas. «Grūti pateikt, kādas ir izjūtas, bet, manuprāt, darbiņš padarīts godam. Varbūt varēja kaut ko citādi. Tēma izrādījās diezgan smaga,» par nule tapušo filmu sacīja režisors Ivars Zviedris. Kristīne Želve piebilda, ka «Bleķī» nav žurnālistiski meklēti rūpnīcas bankrota cēloņi, noskaidrotas vainīgās personas, bet gan parādīts, kā RAF liktenis izmainīja tā darbinieku dzīvi. Filmā ir pieci galvenie varoņi. Viens no tiem ir Alberts, kas septiņdesmitajos gados būvēja rūpnīcu, pēc tam tajā strādāja un arī demontēja iekārtas. Viņš bija viens no tiem strādniekiem, kuriem RAF visilgāk bija darbs. Nofilmēts arī cilvēks, kas rūpnīcā pirmais privatizēja savu darbgaldu. Tagad viņam ir firma, kas turpina darboties, viņš varētu būt tāds kā mūsdienu pozitīvais tēls. Ir parādīts arī kādas iebraucējas sievietes liktenis. Viņa bija iemīlējusies vienā «rafietī», apprecējusies un atbraukusi dzīvot uz Latviju. Rūpnīcai sabrūkot, vīrs aizbraucis dzīvot uz Krieviju, bet šķirtā sieva ar diviem bērniem palikusi tepat.
Filmas uzņemšanu atbalstīja Nacionālais kinocentrs un Kultūrkapitāla fonds. Patlaban abi režisori veic izpēti iespējamai filmai, kas varētu saukties «Rīga – Liepāja pusstundā.» Tajā varētu būt parādīts, kā izmainījās to cilvēku dzīve, kas izdzīvoja pasažieru lidmašīnas AN – 24 katastrofā, kas reisā Rīga – Liepāja notika 1967. gada 30. decembrī.

ZZ.lv bloku ikona Komentāri

ZZ.lv aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.