Ādolfa Alunāna teātris pelna īpašu cieņu par latviešu teātra tēva godāšanu.
Ādolfa Alunāna teātris pelna īpašu cieņu par latviešu teātra tēva godāšanu.
«Mucenieka un mucenieces» galvenais pievilcības iemesls – tajā saliedēts jaunības tiešums un aktieriska meistarība. Lugas morāle ir vienkārša: nav veciem vīriem ko lūkoties un kārot pēc jaunām daiļavām. Jauns sader kopā ar jaunu, bet padzīvojušais meitu ģēģeris Dundurnieks ir smejams un izjokojams, vēl jo vairāk tāpēc, ka mucenieku darbnīcas īpašnieces daļās Grietiņas sirdi viņš grib iekarot ar viltu. Arvīda Matisona Dundurnieks bija jocīgs no skata un komisks pēc izdarībām – kā izkāpis no Alunāna ludziņas lappusēm.
Iepretim pieredzējušajam aktierim Matisonam – vesela grupa jaunu, jauku puišu, kuru vidū izceļas lēnīgais un neapņēmīgais Jānis (Ivars Pirvics) un enerģiskais Mārtiņš (Artis Drozdovs), kas pamāca, kā tās mīlas lietas būtu kārtojamas.
Dundurnieka un mucenieku puišu pretnostatījumā arī veidojas lugas vienkāršā un dabiskā gaisotne. Jauniešiem nav jāpūlas radīt priekšstatu par jauniem puišiem – viņi vienkārši tādi ir, un viņu vidū kā magone uzzied jaunā muceniece Grietiņa (Sanita Zaķevica). Režisore Lūcija Ņefedova nav centusies sen skatīto komēdiju modernizēt, bet izrādē nav arī pretenziju uz kāda noteikta pagātnes laika precīzu atveidojumu. «Mucenieks un muceniece» skan mūsdienīgi.
