Cilvēks tā iekārtots, ka viņam gribas biedroties. Daži to dara, tikai lai, teiksim, tāpat vien pasērstu, tomēr liela daļa to dara, pavisam nopietni juridiski noformējot savu, piemēram, pastmarku krājēju biedrību.
Cilvēks tā iekārtots, ka viņam gribas biedroties. Daži to dara, tikai lai, teiksim, tāpat vien pasērstu, tomēr liela daļa to dara, pavisam nopietni juridiski noformējot savu, piemēram, pastmarku krājēju biedrību. Galu galā Latvijā tādu biedrību, asociāciju, fondu un daudzu citu veidojumu jeb, vienā vārdā saucot, nevalstisko organizāciju (NVO) ir vairāk nekā septiņi tūkstoši.
Nevalstiskajās organizācijās atbilstoši savām interesēm ir apvienojušās dažādas cilvēku grupas. Vai tas būtu sporta klubs, deju kopa vai jau pieminētie pastmarku kolekcionāri – katrai organizācijai ir sava niša, bez kuras neiztiek neviena sabiedrība. Tieši nevalstiskās organizācijas rada iespēju apvienot spēkus arī savu interešu aizstāvībai, nodrošina iedzīvotāju vajadzību un interešu pilnīgāku apmierināšanu. Turklāt jau sen nevienam vairs nav jāpierāda, ka šīs organizācijas veicina nodarbinātību, veidojot papildu darbavietas, īpaši mazaizsargātajiem iedzīvotājiem, sniedz pakalpojumus, kā arī izglīto un informē sabiedrību kopumā.
Daļa NVO tiek finansēta gan tieši no valsts, gan nepastarpināti kā uzņēmumu ziedojumi, tiem savukārt saņemot noteiktas nodokļu atlaides. Principā šāda nevalstisko organizāciju finansēšanas sistēma aprobēta praktiski visās pasaules valstīs. Turklāt gandrīz visur darbojas princips, ka uzņēmums pats izvēlas, kam un cik ziedot. Dažam varbūt tas liksies it kā netaisni pret kādu, viņaprāt, apdalītu organizāciju, kuras darbība ir nozīmīgāka un būtu pelnījusi lielāku finansējumu. Normālā valstī arī tas ir atrisināts ar diferencētām nodokļu atlaidēm.
Taču Latvijā teju pienācis brīdis, kad visai NVO finansēšanas līdzšinējai sistēmai varēja tapt pielikts punkts. Jau aprīlī pavīdēja vēsmas, ka premjers pats it kā zinot vislabāk, kas kam ir vajadzīgs. Turklāt finanšu ministrs pavēstīja, ka visi septiņi tūkstoši Latvijas nevalstisko organizāciju nākamgad ziedojumos varētu saņemt vai desmit miljonu latu. Laikam premjers nodomāja, ka tas viss «aizpeld» garām valsts kasei (budžetam)!
Ilgi nebija jāgaida un jau jūlijā piedāvātie grozījumi likumā par uzņēmuma ienākuma nodokli paredzēja, ka uzņēmumi, kas ziedo nevalstiskajām organizācijām, turpmāk nevarēs aprēķināto uzņēmumu ienākuma nodokli samazināt par 85 procentiem no summām, kas ziedotas nevalstiskajām organizācijām un budžeta iestādēm, kā tas notika līdz šim. Grozījumi likumā būtiski ietekmētu nevalstisko organizāciju darbību, kā arī uzņēmēju iespējas ziedot NVO. Faktiski šīs organizācijas tika nostādītas fakta priekšā, jo bija maz cerību, ka kāds «ņems galvā» arī viņu viedokli.
Galu galā saprotot, ka tik viegli tas nebūs un to bez īpašas pretošanās nepieļaus, Finanšu ministrija (faktiski valdība) piekāpās. Interesanti, ka par grozījumiem pēdējās uzzināja pašas NVO. Kāpēc tā? Izrādās, ka, ministrijasprāt, nevalstisko organizāciju ir tik daudz, ka noskaidrot viņu viedokli esot problemātiski. Sastopoties ar vienotu uzņēmēju un organizāciju viedokli un apņēmību iet «līdz galam», valdība pagaidām no sava nodoma atteikusies. Turklāt daudz aktīvākas kļuvušas pašas organizācijas, kas šonedēļ sarīkoja publiskas debates ar politiķiem, ierēdņiem un biznesa cilvēkiem. Vismaz no politiķiem (ieskaitot pozīcijas partijas) par šādiem grozījumiem neviens neiestājās. Acīmredzot, acīs skatoties, bija pārāk grūti argumentēt, kāpēc dažu it kā ietaupītu miljonu dēļ tiktu sagrauta gadiem izveidojusies sistēma. Pašas organizācijas atzīst, ka ziedojumu jomā likumdošanas lauciņš vēl daudz kopjams, tomēr jācer, ka kārtējo reizi neiebrauksim grāvī, no jauna izgudrodami velosipēdu.
