Vienā no «Zemgales Ziņu» numuriem izlasīju rakstu, ka Līvbērzes kultūras namā atklāj baļļu sezonu.
Vienā no «Zemgales Ziņu» numuriem izlasīju rakstu, ka Līvbērzes kultūras namā atklāj baļļu sezonu. Domāju, varēs tur iegādāties baļļas kāpostu skābēšanai. Bet nekā! Izrādās, tur notika zaļumballe, diskotēka, balles dejas. Skaisti, tikai nezinu, kāpēc tur bija vajadzīgas baļļas. Ak, valodiņ, tu, izzūdošā latviešu valoda!
Vai tiešām latviešu valodā nav vairs nekādas starpības starp vārdiem balle – deja, vēja stiprums utt. un baļļa – tās taisa no koka, mēs tādās skābējam kāpostus, gurķus.
Daudzi ministri, pedagogi zināšanu vērtēšanai iesaka baļļu sistēmu – nezinu, kur viņi dabūs tik daudz baļļu. Muceniek, atsaucies!
Latviešu valodas skolotāja Valija P.
Redakcijas piebilde. Vārdam «balle» ir divas nozīmes: sarīkojums un vērtējuma mērvienība. Tie ir homonīmi – vienādi rakstāmi un izrunājami vārdi ar atšķirīgu nozīmi. Kā norāda «Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca» (Rīgā, 1995. g.), vārda «balle» (sarīkojums) daudzskaitļa ģenitīvs ir «baļļu», bet «balle» (mērvienība) – «ballu». Tātad rakstā minētā forma ir pareiza. Virsrakstos gan nebūtu ieteicams lietot vārdus, kas var radīt pārpratumus.
