Pavasarī Jelgavas pilsētas un rajona Policijas pārvalde ierosināja krimināllietu pēc LR Krimināllikuma 162. panta «Par nepilngadīgo pavešanu netiklībā pret viņu gribu».
Pavasarī Jelgavas pilsētas un rajona Policijas pārvalde ierosināja krimināllietu pēc LR Krimināllikuma 162. panta «Par nepilngadīgo pavešanu netiklībā pret viņu gribu». Aizdomās turētais šajā lietā bija Jelgavas Municipālās policijas darbinieks N., kas kopš šā gada janvāra strādāja par apsargu kādā pilsētas skolā.
Tomēr lieta līdz tiesai nenonāca, jo 2. septembrī to slēdza, jo nebija nozieguma sastāva. Vecākus šis lēmums šokēja, un viņi uzskatīja par nepieciešamu vērsties redakcijā, lai par notikušo informētu sabiedrību.
Meitenes pašas vainīgas?
Stāsta meitenes māte, pēc kuras iniciatīvas lieta tika ierosināta:
«Pēc Jaunā gada meita gandrīz katru dienu sāka sūdzēties par skolas apsargu, minot dažādas nepatīkamas detaļas: meiteņu knaibīšanu, uzmākšanos, plikšķināšanu pa muguras lejasdaļu, kā arī gaisa skūpstu sūtīšanu citu bērnu klātbūtnē. Sākumā negribēju ticēt, ka kaut kas tāds skolā ir iespējams. Vecāku sapulcē klases audzinātājai apjautājos par šo skolas apsargu. Viņa sacīja, ka vainīgas būšot pašas meitenes, kas ir tādā vecumā, kad vēlas sev pievērst uzmanību. Pēc tam man par šo tēmu ar meitu bija saruna, pēc kuras nedaudz nomierinājos.
Tomēr meita turpināja mani informēt par papildu detaļām. Apsargs esot stāstījis meitenēm par dzimumakta pozām, kādam zēnam atnesis pornogrāfiska rakstura videokaseti utt. Beidzot pēc viena telefona zvana mēs ar vīru sapratām stāvokļa nopietnību. 23. maijā kāda meitas draudzene pēc skolas diskotēkas palika pārnakšņot pie mums. Sestdienas rītā viņai iezvanījās mobilais tālrunis. Meitene lūdza manu vīru atbildēt, lai vairāk pa šo numuru viņai nezvanot. Vīrs lūgumu izpildīja. Zvanītāja atbilde bija familiāra, vulgāra un visai agresīva. Kad noskaidrojās, ka ar vīru runā tas pats apsargs, mani pārņēma bailes par bērniem. Bija skaidrs, ka viņš ir bīstams. Tajā pašā dienā ar vīru devāmies uz policiju un uzrakstījām iesniegumu.
«Nepatīkams un bīstams tips»
T., 14 gadu, 9. klase:
Es gaidīju māsu. Pēkšņi viņš pienāca un uzsāka sarunu. Piedāvāja ieiet tualetē un ar žestiem parādīja, ko tur vajadzētu darīt. Tas mani neizbrīnīja, jo biju par viņu dzirdējusi no vecākās māsas. Mammai neko nestāstīju, jo uzskatīju, ka tās ir muļķības.
A., 16 gadu, 10. klase:
Pēc dažām nostrādātajām nedēļām viņš sāka sveicināties ar meitenēm, bet pēc tam sāka aicināt uz mājām. Piedāvāja iedzert, izklaidēties, palikt pie viņa pa nakti. Visbiežāk ar mums viņš runāja par seksuālām tēmām, par saviem sasniegumiem, medībām, par to, ka strādā policijā un ir ieroču lietpratējs. Cik zinu, zēniem viņš mācīja dažādas muļķības. Pēc tam, ieradušies klasē, viņi, piemēram, visiem stāstīja par erotiskām pozām. Kopā ar apsargs gāja smēķēt un piedāvāja viņiem cigaretes. Interesanti, ka tad, kad viņš uzmācās meitenēm garderobē, tur sēdēja dežurante, bet viņa nekad mums nepievērsa uzmanību. Mēs par to sūdzējāmies mājturības skolotājai. Viņa mums deva padomus, sakot, ka pašām vajag uzvesties kautrīgāk. Tomēr no apsarga nebija iespējams tikt vaļā. Ja mēģināji tikt prom, viņš turpināja iet pa pēdām un stāstīt savus piedzīvojumus.
N., 16 gadu, 10. klase:
Viņš par mums zināja visu – gan mājas adreses, gan aizraušanos. Lielījās, ka viņam ir savi informācijas avoti. Bieži redzējām, kā viņš sēž skolotāju istabā un šķirsta klases žurnālus. Pēc diviem trim mēnešiem viņš sāka man zvanīt uz mājām un lika klausīties dziesmas. Zinu, ka zvanīja ne tikai man, bet arī divām manām draudzenēm. Piedāvājās palīdzēt, kad biju klases dežurante. Skolā bieži vien no viņa nāca alkohola dvaka, bet maijā uz skolas diskotēku viņš ieradās pilnīgi piedzēries. Vienreiz piezvanīja draudzenei pa mobilo tālruni. Viņa atbildēja, lai iet ratā. Pēc piecām minūtēm viņš piezvanīja vēlreiz un pateica, ka «izlaidīs viņai zarnas».
O., 14 gadu, 8. klase:
Reiz, kad ar draudzeni skolā sēdējām, viņš pienāca un sāka stāstīt, kā kopā ar draugiem ir skatījies pornofilmu. Pavirzījāmies tālāk, bet viņš piesēdās klāt un atsāka stāstīt par to, kā ar seksu nodarbojas dzīvnieki. Diskotēkā viņš bija piedzēries tiktāl, ka dejoja uz ceļiem un līda visus apskaut. Man viņš jautāja, vai formastērpā izskatoties pietiekami seksuāls. Visu laiku mēģināju tikt no viņa vaļā, bet viņš piedzēries dzinās man pakaļ pa visu skolu. Viņš vēl man rādīja savu fotoalbumu. Tur bija fotogrāfija, kurā viņš vienās apakšbiksēs ar lielu nazi grieza gaļas gabalu. «Tev patīk šī fotogrāfija?» viņš jautāja. «Vai nav tiesa, ka esmu spēcīgs?» Vispār viņš man atstāja nepatīkama un dīvaina cilvēka iespaidu.
Intelektuāla rakstura darbības…
Tomēr kāpēc pārtrauca krimināllietu? Pēc Kriminālpolicijas priekšnieka vietnieces un Pirmstiesas izziņas nodaļas priekšnieces Ārijas Zemvaldes vārdiem, šī lieta izrādījās sarežģīta un unikāla. Policija nopratināja cietušās, veica telefona zvanu analīzi, mājas kratīšanu, nosūtīja cietušās uz tiesu psihiatrisko ekspertīzi, kā arī veica citas nepieciešamās procesuālās darbības. Policija nonāca pie atziņas, ka pamudināšanai uz netiklām darbībām bija nevis fizisks, bet gan intelektuāls raksturs. Tas nozīmē, ka notikušas ciniskas sarunas, pornofilmu pārstāstīšana un tā tālāk. Tomēr šīs sarunas nav radījušas skolniecēm psiholoģisku traumu, kas viņu atmiņā atstātu neizdzēšamas pēdas. Tādu slēdzienu sniedzis psihologs, kas piedalījās bērnu nopratināšanā. Turklāt aizdomās turamais ar pusaudžiem nav veicis seksuāla rakstura darbības, nav spiedis to darīt nepilngadīgos, nav veicis seksuālas darbības pusaudžu klātbūtnē un nav licis arī viņiem pašiem veikt seksuāla rakstura darbības. Šo iemeslu dēļ pēc konsultācijas ar prokuroru lieta tika izbeigta nozieguma sastāva trūkuma dēļ. A.Zemvalde uzskata, ka daudz lielākā mērā šinī lietā tiek aizskarti morāles jautājumi.
Zem divkosības maskas
Gan policistus, gan vecākus uztrauc, kā to visu neredzēja skolotāji. Galu galā apsargs mācību iestādē nostrādāja veselu pusgadu. A.Zemvalde pieļauj, ka nav bijis kontakta starp bērniem un pedagogiem. Skolas vadība pedagogu «neredzēšanu» saista ar vairāku stereotipu ietekmi: bijis policijas darbinieks, kas norīkots uzraudzīt kārtību. Tie bijuši pietiekami iemesli, lai pieaugušajos izraisītu pilnīgu uzticību un apsargs atrastos ārpus jebkurām aizdomām. Pedagogi vēlāk paši esot bijuši ne mazākā šokā kā vecāki. Kāpēc līdz skolas vadībai nenonāca bērnu sūdzības? Vēlāk bērni atzinās, ka baidījušies sūdzēties par policijas darbinieku. Savu lomu nospēlēja vecāko klašu skolnieču uzvedība. Iesākumā viņām neapšaubāmi glaimoja pieauguša vīrieša uzmanība, kā arī bija vēlēšanās par viņu pasmieties.
Skolas vadība apliecina, ka apsargs esot parādījis sevi kā centīgu, iniciatīvas bagātu un precīzu darbinieku, kas turklāt personīgi uzņēmies stundu kavētāju «aprūpi», kā arī nodibinājis labus kontaktus ar klašu audzinātājiem. Šo iemeslu dēļ nelicies dīvaini, ka apsargs bieži atradies skolotāju istabā un šķirstījis klašu žurnālus.
Pēc triju mēnešu darba Municipālā policija skolai pieprasīja raksturojumu, kas N. tika dots spīdošs. Tiesa gan, kā vēlāk atzīmēja skolas vadība, viņa uzcītība, ar kādu tika veikti uzdevumi, likusies pārspīlēta un nedaudz dīvaina pieaugušam cilvēkam. Šā vīrieša divkosīgo masku palīdzēja noraut vecāki un bērni. Pēc tam jau Valsts policijas pieprasītajā raksturojumā «redzi atguvušie» pedagogi minēja arī citas viņa darbības puses. Gan to, kā reiz ieradies skolā iereibis, familiāri izturējies pret skolēniem, sabojājis policista reputāciju 23. maija diskotēkā, kurā ieradies kā privātpersona un galīgi piedzēries. 26. maijā pēc sarunas ar vecākiem un bērniem, nesagaidot Municipālās policijas pavēli, skolas vadība apsargam parādījusi durvis. Sakarā ar izmeklēšanas uzsākšanu N. atstādināja no dienesta pienākumu pildīšanas, bet 30. maijā viņš no darba aizgāja… pēc paša vēlēšanās.
Bija vai nebija?
Kāds ir šīs vēstures kopsavilkums? Pēc konsultācijas ar advokātiem vecāki no sprieduma pārsūdzēšanas apelācijas kārtībā atteicās, jo saņēma apstiprinājumu, ka notikušajā nav nozieguma sastāva. Galvenais, kā uzskata bērni un vecāki, ir tas, lai šis cilvēks vairs nestrādātu policijā. Tomēr par to nav pilnīgas pārliecības.
Pēc Municipālās policijas priekšnieka Feliksa Jasena vārdiem, tā kā lieta izbeigta nozieguma sastāva neesamības dēļ, no juridiskā viedokļa N. nav vainīgs. Tagad Municipālās policijas priekšniekam nav iemesla bijušo darbinieku nepieņemt atpakaļ darbā. Tiesa, uz skolu N. vairs nelaistu, bet gan jau darbu atrastu, piemēram, patruļdienestā. Tomēr baumas par to, ka bijušais apsargs grasītos atgriezties, Municipālās policijas vadītājs neapstiprināja.
Krimināllietas materiālus F.Jasens neesot lasījis un pieļauj, ka bērni (starp viņiem esot arī tādi, kas ir Municipālās policijas uzmanības lokā) varēja policijas darbinieku vienkārši apmelot. No skolas pedagogiem par viņa darbinieku sūdzību taču neesot bijis. Vēl vairāk, skola sniegusi lielisku raksturojumu.
Dīvainības apsarga uzvedībā, kuras ievērojuši bērni, vecāki, skolas vadība, kā arī Valsts policijas darbinieki, Municipālajā policijā netiek ņemtas vērā. «Kam man būtu jātic – baumām vai oficiāliem dokumentiem?» mums jautāja Municipālās policijas priekšnieks. Uz darbu pašvaldības policijā viņš atnācis šā gada janvārī. Līdz tam strādājis vairākās apsardzes firmās, bijis Jelgavas Kārtības sardzes dienestā, kuru vēlāk pārveidoja par Municipālo policiju. Visās darbavietās N. raksturots pozitīvi, medicīniskā komisija atzinusi par derīgu dienestam, viņš nav ne psihiatriskajā, ne narkoloģiskajā uzskaitē, nav bijis tiesāts.
No šā neglītā stāsta Municipālā policija būs guvusi diezgan savdabīgu mācību. Acīmredzot, lai novērstu tamlīdzīgus incidentus nākotnē, kā arī nepakļautu briesmām apsargu vīriešu reputāciju, uz skolu tiksa nosūtīta sieviete. Tomēr ne visi policijas darbinieki piekrīt F.Jasena uzskatiem. A.Zemvalde atzīst, ka šis cilvēks nav ievērojis policista ētiku. Viņa uzskata, ka viņam nav vietas policijā, pat ja izmeklēšana viņa vainu nav pierādījusi.
