Pagājušajā nedēļā Rīgā, Skonto hallē, notika 6. starptautiskā specializētā izstāde «Kokapstrāde. Instrumenti. Mežs».
Pagājušajā nedēļā Rīgā, Skonto hallē, notika 6. starptautiskā specializētā izstāde «Kokapstrāde. Instrumenti. Mežs». Tie ir it kā nozares, kurai Latvijas ekonomikā ir ļoti būtiska nozīme, trīs «vaļi» jeb, ja vēlaties, «gali».
Izstrādes mērķis bija atspoguļot visu šo nozares novirzienu attīstību Latvijā, tādēļ plašajā ekspozīcijā tika pārstāvētas kokapstrādes iekārtas, celtniecības un amatniecības instrumenti un to serviss, mežsaimniecība, vides aizsardzība, mēbeļu ražošanas iekārtas, kravu iepakojums un stiprinājumi, guļbūves.
Izstādes «oficiālā vizītkarte»
Šogad izstādē piedalījās vairāk nekā 80 firmu no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Krievijas, Somijas, Vācijas, Ukrainas, Baltkrievijas un citām valstīm. Dalībnieku kodolu tradicionāli veidoja tādas mūsu valstī pazīstamas kompānijas kā «Arko grupa», «Markuss», «Oda instruments», «Inos», «Lignoteks–Libava», «Lintera», «Kimi», «Ripol» un citas. Patlaban nozarē ir arvien lielāka vajadzība pēc kokapstrādes iekārtām. Tas izskaidrojams ar to, ka Eiropas tirgū aug pieprasījums pēc apstrādātas koksnes, tādēļ arī «Skonto» hallē bija plašs kokapstrādes un mēbeļu ražošanas iekārtu piedāvājums. Vairāku celtniecības un amatniecības instrumentu ražotājfirmu un izplatītāju eksponāti bija profesionāļu uzmanības centrā. Izstādes laikā tradicionāli notika arī semināri un firmu prezentācijas. Piemēram, kompānija «Lindors» rīkoja semināru, kas bija veltīts… eņģēm koka un plastikāta durvīm. Interesentu netrūka!
Ko hallē meklēja zemnieki?
Latvijas iedzīvotāji pie dažādām starptautiskām izstādēm jau ir pieraduši. Vairākas ir tik populāras, ka piesaista daudzus desmitus tūkstošu interesentu, jo orientētas uz plašu patērētāju loku. Taču daļa izstāžu ir svarīgas un interesantas galvenokārt tikai speciālistiem. Arī aizvadītajā nedēļā «Skonto» hallē šķita pat it kā patukšs (salīdzinājumā kaut vai ar nesenajām izstādēm «Māja» Ķīpsalā vai lauksaimniecības izstādi Rāmavā), toties apmeklētāju «kvalitatīvais sastāvs» noteikti bija viendabīgāks – kā jau profesionāļu vidē. Lai gan dažos stendos būtu bijis, kam acis piesaistīt arī diletantiem (piemēram, iepazīstot amatniecības instrumentu plašo klāstu), tomēr atšķirībā no kaut vai pieminētajām izstādēm «Skonto» hallē nebija ne «lupatnieku», ne citu sīktirgotāju, kas beidzamajā laikā plaši parazitē uz apmeklētāju pieplūduma iespējām starptautiskajās izstādēs.
Un tomēr pat tajās pāris stundās, kuras izstādē pavadīja «Ziņas», apmeklētāju vidū bija sastopami vairāki zemnieki. Vieni meklēja mūsdienīgākus (bet tas nozīmē – ekonomiski izdevīgākus) mežizstrādes darbarīkus, citi nolūkoja ripzāģi vai zēmeri malkas zāģēšanai vai citām savas lauku sētas vajadzībām. Taču ar vislielāko interesi viņi pētīja dažādas jaudas agregātus koksnes smalcināšanai jeb tā dēvētos šķeldotājus. Kāda Somijas firma piedāvāja gan iespaidīgu izmēru iekārtas lielām kokzāģētavām, gan mobilas iekārtas, kuras, piemēram, iespējams piekabināt traktoram. Tie laucinieki, kas labāk orientējas tirgus norisēs un mežsaimniecībā, zinoši skaidroja, ka tradicionālā malkas sagāde agri vai vēlu nogrims pagātnē. Vienkārši nav izdevīgi zāģēt, skaldīt, pārvadāt ierastos baļķus, klučus un pagales. Kaut ko tik ekskluzīvu jau pārskatāmā nākotnē varēs atļauties tikai ļoti turīgi cilvēki – piemēram, kamīna vajadzībām. Taču ikdienā un masveidā par kurināmo arvien vairāk tiks izmantota koksnes šķelda – atlikumi izcirtumos vai pārstrādāti kokapstrādes uzņēmumu pārpalikumi. Uzskatāms piemērs sacītajam: «Latvijas finieris» jau šoruden pārtraucis par malkas cenu pārdot finierkluču serdeņus, kas paliek pāri pēc finiera lobīšanas. Nav izdevīgi, jo, piemēram, šo mantu par dārgāku naudu labprāt iepērk kokogļu ražotāji. Mobilo, traktoriem uzkabināmu šķeldotāju priekšrocības zemnieki vērtē atzinīgi. Pagaidām varbūt daudzi tikai pasmaidīs, taču, visticamāk, jau pēc neilga laika neliksies neparasti skatīt, kā zemnieki ar līdzīgiem agregātiem apbraukā savu lauku un grāvju malas, sasmalcinot krūmus un pārvēršot tos no sērgas pilnvērtīgā kurināmajā, kam prognozē stabilu cenas kāpumu jau vistuvākajā laikā.
Starp citu, šāda «verķa» cena tikai pagaidām skan mazliet atbaidoši – ap 2000 latu. Ja agregātu iegādājas ne tikai savām, bet arī tirgus vajadzībām, tas spēs sevi atpelnīt vienas sezonas laikā. Tādēļ arī Latvijā jau sākta līdzīgu iekārtu ražošana: piemēram, cariskās Krievijas pirmās autobūves rūpnīcas «Russo Balt» mūsdienu mantiniece, kas plašāk pazīstama kā dažādu automašīnu piekabju ražotāja, jau piedāvā lauku iedzīvotājiem traktoriem uzkabināmus mobilos šķeldotājus, turklāt pēc izvēles – arī komplektā ar piekabi gatavajai šķeldai.
Paraugdemonstrējumi, ekoloģija un diplomātija
Kā līdzīgās izstādēs pieņemts, eksponāti ne tikai mieloja apmeklētāju acis, bet arī demonstrēja savu lietderību. Neņemos spriest par neliela dzīvoklīša apmēru ēvelmašīnas priekšrocībām salīdzinājumā ar analogiem (tādas izstādē bija vairākas, pie tām pulcējās lielu mēbeļu ražotājfirmu pārstāvji un arī datorspeciālisti). Taču neprofesionāļu uzmanību piesaistīja palaikam atskanējušo šāvienu kārtas. Pirmā doma – kaut kur tiek demonstrēti ar klusinātāju aprīkoti šaujamieroči. Tomēr troksnis skanēja no pneimatisko instrumentu dīleru firmas stenda. Interesentiem tika demonstrēts, cik nevainojami un ātri iespējams, piemēram, detaļu stiprināšanai izmantot skavas. Viena no ekspozīcijas prioritārajām tēmām bija vides aizsardzība. Tieši tādēļ virs daudziem stendiem un ap modernām kokapstrādes iekārtām vijās dažāda diametra gofrētas plastmasas caurules: tika demonstrētas mūsdienīgas iespējas koksnes putekļu un skaidu uzsūkšanai un uzglabāšanai. «Oda instruments» stendos varēja iepazīties ar Itālijas un Vācijas firmu piedāvājumu, bet firma «Pneimotehnika» demonstrēja Dānijā ražotās iekārtas un īpaši precīzos filtrus gaisa attīrīšanai. Interesenti varēja iepazīties ar ķēžu tipa filtriem un nepārtrauktas darbības filtriem, ar skaidu nosūkšanas sistēmām apmaļu zāģiem un līdzīgām iekārtām. Starp citu, šāda filtra uzstādīšanai Madonas rajonā jau ir izstrādāts projekts – tā jauda ir 18 000 kubikmetru stundā, paredzot piegādi uz netālo skaidu krātuvi.
Kādā stendā nebija ne tehnikas, ne datoru monitoru. Tikai statnis ar grāmatām par Poliju un galdiņš, kura vidū – miniatūrs šīs valsts standarts. Stenda saimnieks Rostislavs Karpinskis ir Polijas vēstniecības Latvijā komercpadomnieks. Viņš paskaidroja, ka līdzdalība līdzīgās izstādēs ir viņa darba neatņemama daļa. Viņš kopā ar vēstniecības darbiniekiem iepazīstas ar ekspozīciju, veicot savā ziņā tādas kā izlūka funkcijas un izstādes apmeklētājus iepazīstinot ar Polijas iespējām. Pēc tam viņš informē savas valsts ražotājus par tirgus stāvokli attiecīgajā nozarē Latvijā, un nereti jau turpmākajās izstādēs piedalās arī Polijas ražotāji. Viņi, ar saviem eksponātiem ieradušies pie mums, neatbrauc «plikā vietā», bet gan jau pie konkrētiem interesentiem, jo Karpinska kungs jau parūpējies par lietišķajiem kontaktiem.
Pirms atvadīties no «Skonto» halles
Pirms pamest izstādes teritoriju, bija vērts nemest līkumu arī dažiem it kā neciliem un patukšiem stendiem, kuru vienīgā ekspozīcija bija tikai apdrukātas papīra lapas. Tas varētu būt padoms turpmākajām izstādēm: izmantojiet iespēju iegūt nodrukātu informāciju, tā var izrādīties noderīga! Piemēram, par to, kā interesentiem varētu palīdzēt Meža īpašnieku konsultatīvais centrs. Vai arī – kur iegūt informāciju par visiem attiecīgās nozares uzņēmumiem ne vien Latvijā, bet arī citās pasaules valstīs. Noslēdzot ekskursu pa izstādi «Kokapstrāde. Instrumenti. Mežs», nostiprinājās pārliecība par to, ka kokam patiešām nav tikai «divi gali», ka mežs ir viena no daudzveidīgākajām un skaistākajām dabas sistēmām. Un arī jūsu mežs – pat ja tajā ir tikai daži koki – ir īpašs, un saimniekošana tajā prasa pārdomātu attieksmi un gādību. Tieši to iemācīties var, arī apmeklējot līdzīgas, šķietami šauri specializētas izstādes.
