Zemkopības ministrija gatavo jaunu likumu, lai efektīvāk kontrolētu darījumus ar kokmateriāliem.
Zemkopības ministrija gatavo jaunu likumu, lai efektīvāk kontrolētu darījumus ar kokmateriāliem.
Ievērības cienīga, svarīgas problēmas apskatoša sanāksme «Baltija 21» pagājušajā nedēļā notika Siguldā. Tās dalībniekiem bija iespēja iepazīties ar Pasaules Dabas fonda (WWF) pētījumu par nelikumīgu koku ciršanu un tirdzniecību Baltijas jūras reģionā. Starp citu, jau iepriekš WWF brīdināja, ka nelegālā mežu izciršana Baltijas valstīs un Krievijā var kļūt par nopietnu problēmu starptautiskajā kokmateriālu tirgū. Tomēr nelegāla mežu izciršana Latvijā ir mazāka problēma kā, piemēram, Eiropas Savienības valstīs. Viens no pētījumā par nelegālu mežu izciršanu iesaistītajiem meža sektora ekspertiem ZM Meža politikas departamenta direktors Jānis Birģelis ziņu aģentūrai LETA stingri uzsvēris, ka nelikumīgu koku izciršanu nevar nošķirt no nelikumīgas koku tirdzniecības. Viņš arī apstiprina, ka patlaban tiek izstrādāts likums, kas regulēs augošo koku un apaļo kokmateriālu darījumu uzskaiti, lai kokmateriālu plūsmai būtu vieglāk izsekot. Izmaiņas tiesību aktos mazinās iespēju nelikumīgi nocirstos kokus pārdot, jo visai apaļo kokmateriālu plūsmai sekos dokumenti un uzņēmēju atbildība un pienākums būs pierādīt, ka tas ir likumīgi nocirsts koks. Jau tuvākajā laikā jaunais likums tiks iesūtīts saskaņošanai Finanšu ministrijai.
Pēc Latvijas pievienošanās plašajai Eiropas valstu savienībai meža sektorā nav paredzamas būtiskas izmaiņas. Taču varētu uzlaboties informācijas apmaiņa un savstarpējās konsultācijas.
Savukārt valsts akciju sabiedrības «Latvijas valsts meži» Komunikācijas daļas vadītājs Tomass Kotovičs atzinis, ka valsts mežos nelegāla ciršana nenotiek, bet gan risinās zagšana no meža. Tās apjoms ir apmēram 0,2 procenti. Pirms apmēram trim gadiem šis skaitlis bijis lielāks, taču «Latvijas valsts mežiem» ar dažādu pasākumu un policijas palīdzību šo rādītāju izdevies samazināt.
Ne viens vien ar meža izstrādi un apsaimniekošanu saistīts cilvēks apgalvojis, ka lielākā problēma Latvijā ir apaļo kokmateriālu uzskaiti regulējoša likuma trūkums. Piemēram, Skandināvijas valstīs ir likums, kas paredz, ka pēc nociršanas koki jāuzmēra. Tas izslēdz jebkuras nelegālās koksnes plūsmas. Augošu koku nevar precīzi uzmērīt, kļūda ir aptuveni desmit procentu, savukārt apaļos kokmateriālus var uzmērīt ar trīs procentu precizitāti. «Latvijas valsts mežos» koki tiek uzmērīti uzreiz pēc nociršanas, bet iegūtie dati ievadīti stingrās uzskaites dokumentācijā. Tādā veidā kokmateriālu plūsma izejas brīdī ir uzmērīta un tai var sekot.
«Baltija 21» procesu sāka Baltijas reģiona valstu ārlietu ministri 1996. gadā. Tās mērķis ir nodibināt veiksmīgu sadarbību Baltijas jūras reģionā. Meža nozare ir viens no nozīmīgākajiem un aktīvākajiem sektoriem šajā sadarbības procesā. Pagājušajā nedēļā notikušās sanāksmes dalībniekiem bija iespēja uzzināt par mitro mežu biotopiem un Tērvetes Dabas parku, kā arī iepazīties ar WWF pētījumu, ES aktualitātēm saistībā ar meža nozari un Eiropas Komisijas izstrādāto Rīcības plānu nelikumīgas koksnes ciršanas un tirdzniecības novēršanai. Ziemeļvalstu un Baltijas valstu zinātnieki prezentēja pētījumus un vērtējumu par mežsaimniecības stāvokli reģionā. Pasākumā tika izvērtēts paveiktais «Baltija 21» Meža sektora pirmās programmas ietvaros, apkopoti valstu viedokļi par otrās darba programmas prioritātēm un nolemts par jaunās programmas izstrādes gaitu līdz 2004. gada septembrim, kad nākamā sanāksme notiks Krievijā.
