Finanšu un ekonomikas ministri Lielo pilsētu asociācijas pilsētu vadītājiem apliecinājuši, ka pašvaldību projekti varēs pretendēt uz līdzfinansējumu un priekšfinansējumu ES strukturālo fondu atbalstītajiem projektiem.
Finanšu un ekonomikas ministri Lielo pilsētu asociācijas pilsētu vadītājiem apliecinājuši, ka pašvaldību projekti varēs pretendēt uz līdzfinansējumu un priekšfinansējumu ES strukturālo fondu atbalstītajiem projektiem.
Tikšanās laikā diskutēts par valsts Attīstības plāna izstrādes gaitu, pašvaldību, nozaru ministriju un starpniekinstitūciju lomu ES līdzekļu apguvē. Pašvaldības visvairāk interesēja līdzfinansējuma nodrošinājums pašvaldību projektiem. Finanšu ministrs Valdis Dombrovskis uzsvēris, ka nākamā gada budžetā paredzētā nauda 31 miljona latu apmērā kalpos kā līdzfinansējums gan valsts, gan pašvaldību projektiem. Papildus tam, kā informē ministrijas preses dienesta pārstāve Žanete Lūse, līdzekļi ir rezervēti nozaru ministriju budžetos un vairākas pašvaldības pašas esot gatavas piedalīties ar savu finansējumu. Turklāt šajā summā neesot ieskaitīti tiešie maksājumi zemniekiem, līdzfinansējums ISPA, PHARE, kā arī Kohēzijas fonda projektiem. Tāpēc nav nekāda pamata bažām, ka, piemēram, Rīgas pašvaldība, iesniedzot Daugavas šķērsojuma projektu, viena pati iztērēs lielu daļu no kopējās līdzfinansējumam atvēlētas summas, jo šāds projekts tiek finansēts no Kohēzijas fonda līdzekļiem. Ministrs arī apliecinājis, ka netiks pieļauta situācija, kad pāris lielās pašvaldības, būdamas spējīgas pašas nodrošināt līdzfinansējumu, iztērētu visus kāda fonda līdzekļus.
Runāt par projektu izstrādes kritērijiem, kas arī interesē pašvaldības, vēl ir pāragri, jo tikai šonedēļ noslēgsies Latvijas un Eiropas Komisijas sarunas par Attīstības plāna galīgo versiju. Vēl pašvaldības vēlas, lai Attīstības plāna pielikumos pēc iespējas agrāk ieviestu skaidrību par to, kādiem īsti mērķiem ES nauda būs paredzēta un kāda būs projektu atlases kārtība. Ņemot vērā, ka ES fondu apguvi varēs sākt jau nākamā gada pirmajos mēnešos, laika vairs nav daudz.
Jelgavas Domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš ES līdzekļu apguves sistēmu vērtē kā samērā sarežģītu un ir apmierināts, ka par daudzām lietām izdevies tikt zināmā skaidrībā. Saņemts skaidrojums par to, kādā stadijā ir valsts dokumentācija un par kādām lietām pašvaldības ES līdzekļu sakarā jau varētu sākt domāt un rīkoties. Lielāku skaidrību pašvaldības varētu iegūt novembra beigās vai decembra sākumā, kad būs iespējams iepazīt ar Eiropas Komisiju saskaņotos dokumentus. A.Rāviņš atzīst, ka Jelgavā ir daudz projektu ieceru un jau veiktas zināmas iestrādes, lai projekti ātrāk sasniegtu gatavības pakāpi. Bet pagaidām par tiem ir pāragri runāt.
