1815. gadā Jelgavā dibinātā Kurzemes literatūras un mākslas biedrība pēc trim gadiem 1818. gadā izveidoja Kurzemes provinces muzeju.
1815. gadā Jelgavā dibinātā Kurzemes literatūras un mākslas biedrība pēc trim gadiem 1818. gadā izveidoja Kurzemes provinces muzeju, kuram bija «jākļūst par bagātu krātuvi visam tam, kas Kurzemē radīts agrāk un tagad mākslas un zinātnes jomā, lai koncentrētā un vienotā veidā apskatei būtu pieejams viss pilsoniskais, politiskais, garīgais un fiziskais šīs zemes cikls laika gaitā», jo Kurzemes literatūras un mākslas biedrības statūti noteica, ka svarīgs uzdevums ir arī «pētīt un apzināt vietējo tautu latviešu un igauņu kultūru: valodu, folkloru, reliģiju, viņu vēsturi un senatni. Šim nolūkam jāapzina un jākrāj gan seni pieminekļi, gan manuskripti, piezīmes utt.».
Jaunizveidotajā muzejā tika veidota šādu senu priekšmetu kolekcija, vāktas, saglabātas nejauši atrastas senlietas, vēlāk jau veidota arheoloģijas nodaļa, kurā nonāca atradumi no Kurzemē veiktajiem arheoloģiskajiem izrakumiem.
1886. gadā sarīkotajā labdarības izstādē, atceroties Francijas karaļa Ludvika XVIII uzturēšanos Jelgavā, speciāls stends, ko iekārtoja, ievērojot mācītāja Augusta Bīlenšteina ieteikumus, bija veltīts latviešu kultūras un dzīves veida demonstrēšanai. Te bija eksponēti latviešu tautastērpi, seni darbarīki, iedzīves priekšmeti un izrakumos atrastās senlietas.
Savu 100. gadadienu 1918. gadā Kurzemes provinces muzejs atzīmēja ar ceļojošo izstādi Vācijā muzeja kolekcija bija kļuvusi par Eiropas nozīmes kultūrvēsturisko liecību krātuvi.
Sākoties vācu tautības pilsoņu izceļošanai 1939. gadā, notika sarunas ar Latvijas Republikas Pieminekļu valdi par muzeja rīcībā esošajām kultūras vērtībām. Tika panākta vienošanās, ka Latvijā jāpaliek visam tam, kas liecina par latviešu tautas vēsturi vai kas ir neatņemama Latvijas kultūrvēstures sastāvdaļa. Šī Kurzemes provinces muzeja kolekcijas daļa ar Sabiedrisko lietu ministrijas 1940. gada 29. maija rīkojumu tika nodota jaunizveidotajai Valsts vēstures muzeja Jelgavas nodaļai, atstājot tās rīcībā arī 1898. gadā speciāli Kurzemes provinces muzejam celto ēku.
1943. gadā muzeja dibināšanas 125. gadadienā tika iekārtota plaša izstāde no Latvijā palikušās provinces muzeja kolekcijas.
1944. gada vasaras kaujās par Jelgavu līdz ar pilsētas lielāko daļu drupās pārvērtās arī muzeja ēka, aprokot tajā esošo kolekciju. Pēc iedzīvotāju atgriešanās pilsētā sākās muzeja eksponātu meklējumi, diemžēl panākumi bija niecīgi. Piecdesmito gadu sākumā no Vācijas Jelgavā atgriezās Kurzemes provinces muzejam piederošā ap 6500 vienību lielā arheoloģisko priekšmetu kolekcija.
1945. gadā Jelgavā sāka darbu novadpētniecības muzejs, kuram savu krājumu nācās veidot no jauna, un šobrīd tā krājums ir ap 100000 vienību liels, taču goda vietā ir nedaudzās kādreiz slavenajam Kurzemes provinces muzejam piederējušās vēstures liecības numismātikas un arheoloģijas kolekcijas, Jelgavas zeltkaļu un citu cunfšu amatnieku darinājumi, tēlotājas mākslas darbi u.c.
1975. gadā Jelgavas muzejam piešķīra mākslinieka Ģederta Eliasa vārdu, bet no 1983. gada muzeja krājumā ir viņa mantojums.
Muzejā apskatāmas ekspozīcijas: «Skatiens Jelgavas vēsturē», «Jelgava Kurzemes un Zemgales hercogistes periodā», Ģ.Eliasa gleznu ekspozīcija. Izstāžu zālēs ik mēnesi aplūkojamas jaunas ekspozīcijas.
Izstādi «Pa vēstures laipu šodienā» mēs veltām sava priekšteča Kurzemes provinces muzeja 180. gadskārtai. Reizē ar to apsveicam savus kolēģus Latvijas Vēstures muzejā, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā, Ārzemju mākslas muzejā, jo arī šo muzeju krājumā ir pa dažādiem ceļiem nonākuši eksponāti ar Kurzemes provinces muzeja zīmi. Arī Valsts vēstures arhīvs, Akadēmiskā bibliotēka un Baltijas centrālā bibliotēka savos dokumentu un grāmatu krājumos var atrast kādreiz Kurzemes provinces muzejam piederējušas lietas.
Kurzemes provinces muzeja 180. gadskārtai veltītas izstādes skatāmas Rīgā, Reiterna namā. Etnogrāfijas izstāde, ogļu gludekļu un patvāru izstāde redzama pagrabstāvā, seno zemgaļu rotas (2. 12. gs.) 1. stāvā, Jelgavas mākslinieku pasteļi un Lolitas Zikmanes grafikas 1. stāvā, Ģ.Eliasa gleznas 2. stāvā un Jelgavas mākslinieku darbi 3. stāvā.
Izstādes koncepcijas autore un kuratore ir Marija Kaupere, mākslinieks Mārcis Stumbris.
Muzejs pateicas par atbalstu un sadarbību Jelgavas māksliniekiem, akciju sabiedrībai «Latvijas balzams» un Reiterna namam.
