Precīzi grūti pat saskaitīt, cik tūkstoši jelgavnieku, pateicoties labai satiksmei ar Rīgu, ik rītu var doties uz darbu vai mācībām galvaspilsētā.
Precīzi grūti pat saskaitīt, cik tūkstoši jelgavnieku, pateicoties labai satiksmei ar Rīgu, ik rītu var doties uz darbu vai mācībām galvaspilsētā. Daļa brauc paši vai izmanto privātos autopārvadātājus, daudzi brauc ar autobusiem, bet vēl vairāki priekšroku devuši dzelzceļam. Var izrādīties, ka tieši dzelzceļa izmantotājus pēc kāda laika atkal sagaidīs kāds pārsteigums. Vai patīkams?
Akciju sabiedrība «Pasažieru vilciens» valdību iepazīstinājusi ar pašu izstrādāto Latvijas Dzelzceļa pasažieru pārvadājumu ilgtermiņa attīstības koncepciju, kurā ir mēģināts analizēt dzelzceļa lomu pasažieru pārvadājumu nozarē Latvijā kopumā, kā arī piedāvāti pieci iespējamie attīstības scenāriji no 2004. līdz 2008. gadam.
Protams, pasažieriem tīkamāks būtu optimistiskais scenārijs – palielināsies apjoms valsts investīcijām, kas domātas jaunu vilcienu iegādei. Savukārt tas nodrošinātu lielāku pasažieru skaitu. Turpretī pavisam bēdīgi klātos, ja piepildītos pesimistiskais scenārijs – valsts nepiešķirtu investīcijas vilcienu atjaunošanai un modernizācijai, kas izraisītu to, ka katru gadu vilcienu trūkuma dēļ samazinātos braukšanas intensitāte un pakāpeniski tiktu slēgtas dzelzceļa līnijas, līdz 2008. gada beigās būtu palikuši tikai divi dīzeļvilcieni. Kas notiks šajā bēdīgajā gadījumā ar tiem tūkstošiem jelgavnieku, kas izmanto dzelzceļu, lai nokļūtu līdz darbam vai skolai?
Tiek piedāvāts arī pamatscenārijs, kas paredz no valsts budžeta piešķirtās ikgadējās dotācijas esošo vilcienu atjaunošanai un modernizācijai. Tas gan neuzlabotu komforta līmeni, tomēr ļautu saglabāt dzelzceļa pasažieru pārvadājumus. Arī šajā scenārijā tiek prognozēts, ka 2008. gadā vilcieni gluži kā pesimistiskajā variantā ir veci un neremontējami.
Koncepcija paredz vēl divus alternatīvos scenārijus. Pirmais – pasažieru pārvadājumi dzelzceļam ir peļņas gūšanas avots. Uzņēmums atsakās no pasažieru pārvadājumiem dīzeļvilcienos un tos pārdod, lai iegādātos jaunus elektrovilcienus. Paši koncepcijas izstrādātāji gan uzskata, ka tas nodrošinās pietiekamu pasažieru plūsmu, tomēr ir apsvērumi, kas neļauj domāt tik optimistiski. Ja kāds sāk runāt par peļņu, jādomā, ir paredzēts paaugstināt braukšanas biļešu cenas. Līdzīgs eksperiments jau tika veikts pirms pāris gadiem, kad dzelzceļa biļešu cenas tika pamatīgi paaugstinātas. Sākās Jelgavas autobusu pārvadātāju «ziedu laiki», jo viņi varēja piedāvāt cenā līdzīgu, bet kvalitatīvāku (komfortablāku) pakalpojumu. Braucēju skaits vilcienos samazinājās. Ar to brīdi, kad biļešu cenas samazināja, braucēji sāka arvien vairāk izvēlēties tieši dzelzceļa transportu. Turklāt daudziem, kas līdz šim brauca ar autobusu, jaunais galapunkts Rīgā nav ērti izmantojams.
Attīstības koncepcijā tiek piedāvāts vēl viens alternatīvais variants, kas paredz nodrošināt pārvadājumus tikai tajā laikā, kad pasažieru plūsma ir vislielākā. Elektrovilcieni pasažierus vestu tikai no rīta uz darbu un vakarā uz mājām, bet dīzeļvilcieni – no Rīgas uz reģioniem brīvdienās. Koncepcijas izstrādātāji paredz, ka galvaspilsētas reģiona iedzīvotājus tas pat varētu apmierināt, bet ko darīt attālākos reģionos dzīvojošajiem?
«Pasažieru vilciena» vadība cer, ka valdība izdomās, pēc kura scenārija pasažieru pārvadājumiem attīstīties. Gaida arī pasažieri, kuriem tas patiesībā ir izdzīvošanas jautājums. Daudzās valstīs pasažieru transportu dotē no valsts budžeta. Saprotams, ka vajadzību ir daudz, tomēr atstāt problēmas risinājumu tikai viena uzņēmuma ziņā un pateikt, ka tā būs tikai jūsu un pasažieru problēma, šajā gadījumā būtu nepiedodami.
