Liekas, ka ar reģionālo reformu ir nodarbojušās teju vai visas valdības kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas deviņdesmito gadu sākumā.
Liekas, ka ar reģionālo reformu ir nodarbojušās teju vai visas valdības kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas deviņdesmito gadu sākumā. Bijušas diskusijas, pieņemti valdības lēmumi un likumi, tomēr vezums ilgu laiku nav kustējies no vietas. Beidzot pienācis brīdis, kad valdība pieņems lēmumu pielikt punktu novadu veidošanai. Tomēr pašvaldībām joprojām nav skaidri daudzi jautājumi, kas saistīti ar novadu veidošanu un to finansēšanas mehānismiem. Galu galā reforma nav domāta tikai darbības pēc, tai jādod nopietni ieguvumi ikvienam pašvaldības iedzīvotājam.
Pašreiz valdība ir izšķīrusies par 102 novadu variantu. Līdz šim novadu veidošanā valdīja brīvprātības princips. Pāris gados Latvijā ir izveidojušies 18 novadi. Pēdējais tapis Ozolnieku novads, apvienojoties Ozolnieku un Cenu pagastam. Šonedēļ Jelgavas rajona pagastu pašvaldību vadītāji tikās ar reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru Ivaru Gateru. Jautājumu bija daudz, tomēr ne uz visiem ministrs varēja atbildēt.
Novada veidošana no diviem pagastiem jau tagad ir radījusi problēmas pagastu grāmatvedību apvienošanā un vienotas infrastruktūras plānošanā, tāpēc, kā atzina Ozolnieku novada vadītājs Māris Ainārs, sarežģījumi, kas radīsies, veidojot novadus no vairākiem pagastiem, būs vēl lielāki. Turklāt pat pēc novada izveidošanas nav mazinājusies Finanšu ministrijas un Valsts kases birokrātiskā uzraudzība. I.Gaters gan uzsvēra, ka pilnīgi bez problēmām neiztiks, tomēr tās būs mazākas, ja process visā valstī jau būs sācies. Domājot par tiem pašvaldību vadītājiem, kas pēc novadu izveidošanas paliks bez darba, Finanšu un Labklājības ministrijas ir sagatavojušas lēmumu, kas paredz viņiem sociālās garantijas.
Runājot par to, kādas būs novadu funkcijas, ministrs apliecināja, ka rajonu īpašumus un funkcijas pārņems novadu pašvaldības, kuru teritorijās atrodas sociālās aprūpes un citas iestādes, kas pašlaik ir rajona pašvaldības pārziņā. Turklāt viņš uzsvēra, ka to uzturēšanai būs nepieciešamas mērķdotācijas no valsts budžeta, jo pašvaldībām nevar likt pildīt tās funkcijas, kurām nav finansējuma. Reģiona pārziņā paliktu, piemēram, sabiedriskā transporta nodrošināšana. Uz jautājumu, kāds varētu būt reģiona pārvaldes modelis, ministrs atbildēja, ka pašlaik valdībā tiek apspriesti trīs varianti – valsts iecelts pārvaldnieks vai gubernators, tieši vēlēta reģiona pašvaldība vai reģionālā asambleja. Pēdējais reģiona pārvaldes modelis, pēc I.Gatera domām, būtu vislabākais, jo to veidotu no novados vēlētiem deputātiem un valsts deleģēta pārstāvja. Turklāt viņš uzsvēra, ka piedāvātais modelis ļautu arī mazajām pašvaldībām tikt pie pārstāvniecības. Uz jautājumu par to, kāds būs reģionu skaits, I.Gaters atbildēja, ka pašlaik valdībā tiek apsvērts deviņu reģionu variants.
Pašvaldību vadītāji uzsvēra, ka ir grūtības iegūt informāciju no dažādu ministriju un valsts iestāžu reģistriem. Īpaši aktuāls šis jautājums ir pašreiz, kad iedzīvotāji aktīvi reģistrē savas dzīvesvietas. Turklāt, kā tika atzīmēts, reģistri tiek veidoti par nodokļu maksātāju naudu, informācija tajos iegūta no pagastiem un iedzīvotājiem, taču reģistru turētāji neuzskata, ka pašvaldības varētu tajos apkopotās ziņas brīvi saņemt. Kā piebilda I.Gaters, situācija varētu radikāli mainīties pēc vienotā informācijas tīkla izveidošanas. Pagaidām gan tam nav naudas, bet līdzekļi būšot ietverti valsts budžeta projektā.
Ministra atbildes uz pašvaldību vadītāju jautājumiem liecināja, ka valdība ir apņēmības pilna jau tuvāko nedēļu laikā apstiprināt sarunu procedūru par novadu veidošanu. Skaidrs, ka sarunas nebūs ilgākas par diviem vai trīs mēnešiem. Nākamajā gadā jau dzīvosim novados.
