Jautājums «Vai vidusskola spēj sagatavot jaunieti studijām augstskolā?» uztrauc kā skolēnus, tā augstskolu pasniedzējus.
Jautājums «Vai vidusskola spēj sagatavot jaunieti studijām augstskolā?» uztrauc kā skolēnus, tā augstskolu pasniedzējus. Kādas tad ir vidusskolas funkcijas – iemācīt vidusskolēnam paredzēto programmu vai dot tam arī ko vairāk?
Vairums vidusskolēnu apgalvo, ka viņu vēlēšanās neaprobežojas tikai ar pamatkursa apguvi. Viņi papildus grib apgūt arī daudz ko citu, kas attīstītu personību. Vidusskolā iegūtās pamatzināšanas, iespējams, nodrošina sekmīgu iestājeksāmenu atzīmi, bet, nenoliedzami, liela nozīme ir tam, kas ir darīts papildus skolas pamatkursa apguvei.
Savukārt skolotāji uzskata, ka vidusskolas uzdevums ir dot stimulu un pamatzināšanas, lai jaunietī radītu interesi kādā no apgūstamajiem priekšmetiem, radināt viņu pie patstāvīga darba, kas ir galvenais studijās augstskolā.
Taču lielākā nozīme ir jaunieša pārliecībai vai es uz skolu nāku tikai tādēļ, lai nosistu laiku, vai ar konkrētu mērķi studēt augstskolā. Augstskolā no viņa prasa spēju sistemātiski strādāt. Un tāpēc skolotāja galvenais uzdevums ir iemācīt audzēknim strādāt ne tikai klases kolektīvā, bet arī individuāli.
Pēc mūsu domām, daudz kas ir atkarīgs no skolotāju attieksmes pret darbu. Pedagogu prasības ne vienmēr ir atbilstošā līmenī, un tas dod iespēju skolēniem slinkot. Bieži jauniešiem trūkst vajadzīgās pašapziņas, un viņi neapzinās, ka ar savu slinkošanu apzog paši sevi.
Strādājot nesistemātiski, audzēkņi nespēj vajadzīgos brīžos saņemties produktīvam darbam, un rodas visas zināmās nelaimes nesekmība, neizpildīti darbi, sliktas attiecības ar skolotājiem. Atliek tikai secināt: vai es esmu tur, kur man jābūt, vidusskolā.
Aptaujājot 2. ģimnāzijas skolotājus vai vidusskola sagatavo skolēnu studijām augstskolā izrādījās, ka šajā ziņā pedagogu uzskatos nevalda vienprātība. Daļa uzskata, ka vidusskola pilnībā nesagatavo jaunieti augstskolai, daļa domā pretēji viss ir atkarīgs no paša gribas un spējām.
Skolotāji, kas uzskata, ka vidusskola nepilnīgi sagatavo jaunieti studijām, kā vienu no iespējām pilnveidoties min izvēles priekšmetus, kas ir izdevība apgūt piemērotu papildmācību programmu. Bet no prakses redzams, ka izvēlas šķietami vieglākos priekšmetus. Bēdīgākais ir tas, ka jaunajam vidusskolēnam vēl nav konkrēta mērķa, un viņš nezina, kurā nozarē studēs augstskolā.
Dažkārt ir tā, ka uz jūsu izvēlēto priekšmetu nepiesakās pietiekami daudz skolēnu. Tas pārvelk svītru iecerēm.
Vidusskolā nemāca risināt problēmas. Apjomīgais mācību materiāls neļauj iedziļināties tēmu būtībā. Bieži sarežģījumi tiek skatīti virspusēji, kaut arī zināms, ka to risināšana prasa nopietnu pieeju. Mācību procesā skolēnam ir maz iespēju izteikties, loģiski pamatot savas domas. Patiesībā arī retās iespējas izmanto vieni un tie paši skolēni, bet biklākie jaunieši labākajā gadījumā izteikties prot tikai rakstiski.
Vēl pie vidusskolas darbības mīnusiem jāmin pēdējo gadu tendence izmantot rietumnieku kolēģu gadiem krāto pieredzi izglītības jomā. Rietumu izglītības vēsmas pie mums atspoguļojas ar pārlieku liberālismu pret skolēnu, kas tam vēl nav gatavs. Mūsdienu jaunietis brīvu uzvedību saista ar anarhiju. Savukārt pozitīvās vēsmas no Rietumiem, proti, saistītās ar mācību metodiku, tiek ieviestas nedroši un lēni.
Mūsu vidusskolēns tiek nodrošināts ar kvalitatīvu faktoloģisko materiālu un iepazīstināts ar tā būtību skolotāja interpretācijā, bet maz tiek darīts, lai viņu ieinteresētu konkrētajā priekšmetā.
Vidusskolas uzdevums ir nodrošināt skolēnam pilnvērtīgu mācību sistēmu, kas viņu sagatavotu augstskolai. Savukārt audzēkņa uzdevums ir prast izmantot šīs skolas dotās iespējas un censties apgūt vēl kaut ko papildus.
Tātad vidusskola sagatavo jaunieti studijām tikai tad, ja viņš pats to vēlas.
