Desmito dzimšanas dienu šodien svin Ritas Baronas vadītais Jelgavas rajona Mākslinieciskās jaunrades centrs.
Desmito dzimšanas dienu šodien svin Ritas Baronas vadītais Jelgavas rajona Mākslinieciskās jaunrades centrs.
Tagadējais Jelgavas rajona Mākslinieciskās jaunrades centrs pirms desmit gadiem sāka darboties kā Skolēnu interešu nams. 1993. gada septembrī nama jaunieceltās vadītājas «kabinets» bija caurstaigājama telpa rajona Padomes Izglītības nodaļas mītnes vietā Ūdensvada ielā. Masu svētku režisori, bijušo Lauktehnikas kultūras nama darbinieci Ritu Baronu gaidīja ierastā komandas darba pretstats – desmitiem skolu pašdarbības kolektīvu un interešu izglītības pulciņu dzīves kārtošana «organizatoriskā vientulībā». Pirmo gadu spilgtākajām izjūtām viņa pieskaita arī neizpratni par to, kā ar desmit latiem organizēt vokālo ansambļu skati, un toreiz, pēc vērienīgā sarīkojuma, izsprāgušo aizvainojuma asaru drīzo pārtapšanu spītīgā pārliecībā par saviem spēkiem un gatavībā to pierādīt neapmierinātajiem, aizdomīgajiem un vienaldzīgajiem.
Amata pilnvaru apgūšanai nepieciešamie pāris gadi nozīmēja izprast skolu jaunrades pulciņiem domāto dotāciju sadales principus un nesaudzīgi ķerties pie pulciņu skaita izlīdzināšanas, vienām mācību iestādēm piešķirot, citām atņemot, – ņemot vērā audzēkņu skaitu un nodarbju pieprasījumu, nevis tās vai citas iestādes gādīga direktora spējas «izsist» finansējumu savējiem.
No 2000. gada dotācijas sadali palīdz regulēt valsts interešu izglītības reformā ietilpstošā pāreja uz bērnu un jauniešu interešu izglītības programmu principu: pēc attiecīgā interešu izglītības veida programmas parauga izstrādātos ieceru izklāstus kopā ar centra vadītāju izvērtē komisija, kurā pārstāvēta rajona Padome, vietējās pašvaldības un skolu vadība, Izglītības pārvalde.
Taču centralizētai jābūt tikai līdzekļu sadales pārraudzībai, nevis norišu vietai. Par desmit darba gadu vērtīgāko atziņu Rita Barona sauc tieši to, ka līdzšinējais modelis sevi apliecinājis kā neaizstājams lauku bērnu un jauniešu jaunrades iespēju maksimālas pieejamības nodrošināšanā.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) dotācija paredzēta centra darbinieku (direktores, viņas vietnieces, 103 pulciņu 98 vadītāju un šogad apstiprināto piecu nozaru metodiķu) algām. Pārējo finansējumu piešķir centra dibinātāji rajona Padome. Tāme parasti tiek veidota, vadoties pēc iepriekšējā gada, nauda paredzēta galvenokārt sarīkojumu norises nodrošināšanai. Savukārt līdzekļi materiāli tehniskajai bāzei, transportam un pārējiem pulciņu eksistences un attīstības izdevumiem ir vietējo pašvaldību pamatrūpe.
Centra pamatfunkcija ir nodrošināt pulciņu darbību, to sekmīgu piedalīšanos IZM programmā paredzētajās rajona un valsts mēroga skatēs un konkursos. Taču ārpusskolas darbu jēdziena visplašākajā nozīmē ik gadu apliecina dažāda vēriena un regularitātes konkursi un svētki, kas pulcē bērnus un jauniešus ne tikai no Jelgavas rajona (kā redzams, piemēram, jau otro gadu noritējušajā pilsētas un rajona skolēnu dzejas dienā).
Ar lielākajiem kā ikgadēju tradīciju centrs varēja lepoties jau iepriekšējās lielās – piektās – jubilejas svinību reizē. Pirms septiņiem gadiem sāktais konkurss «Iepazīsim pasauli!», kura balva ir ceļojums uz konkursā pētīto valsti (turklāt uzvarētāju skaits mērāms desmitos); plašie skatuves iestudējumi, radošo darbnīcu un atrakciju «pilsētiņas» Bērnu svētkos – tas viss kopā «noēd» lauvas tiesu (apmēram pusi) centra sarīkojumu gada tāmes (kas pagājušogad bija 6175 lati). Bet kurš gan nepiekritīs, tieši bez šiem «patvaļīgajiem» organizatoriskās jaunrades apliecinājumiem, kas neietilpst nevienā ministrijas sarīkojumu programmā, Jelgavas rajona Mākslinieciskās jaunrades centru iedomāties būtu visgrūtāk.
