Apņēmības pilns oktobra sākumā Jelgavas Lauksaimniecības konsultāciju birojā agronoma amatā stājās 24 gadus vecais Atvars Buldurs.
Apņēmības pilns oktobra sākumā Jelgavas Lauksaimniecības konsultāciju birojā agronoma amatā stājās 24 gadus vecais Atvars Buldurs. Viņš gadu no gada krājis pieredzi lauksaimniecībā un nu ar savām zināšanām grib dalīties. Atvars labprāt stāsta par sevi un plāniem jaunajā amatā.
Esmu sācis strādāt Jelgavas Lauksaimniecības konsultāciju birojā par jaunāko speciālistu. Vienkārši piedalījos konkursā uz vakanto štata vietu. Šis gan nebija pirmais konkurss, kurā piedalījos, pirms tam pretendēju uz citu amatu, kas saistīts ar bioloģisko lauksaimniecību Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centrā. Savu rītdienu vēlos saistīt ar lauksaimniecību un uz to esmu mērķtiecīgi gājis. Mana pieredze lauksaimniecībā jau ir gadiem krāta – studēju, strādāju paša zemnieku saimniecībā Valkas rajonā. Tā gan nav liela, tādēļ visu laiku būt tur nav nepieciešams. Jelgavā regulāri uzturos jau sesto gadu, pamazām arvien labāk iepazīstu rajonu. Turklāt man ir vairāki draugi, kas šeit saimnieko un labprāt dalās pieredzē.
Vēl man jāpabeidz bakalaura studijas Lauksaimniecības universitātes Lauksaimniecības fakultātē. Vēlāk domāju stāties arī maģistrantūrā. Pašlaik izstrādāju bakalaura darbu mācību un pētījumu saimniecībā “Vecauce” par minimālu augsnes apstrādi, kas patlaban ir ļoti aktuāla zemniekiem. Nav jēgas trenkāt traktoru pa lauku sešas reizes, ja var iztikt ar divām.
Sākumā domāju strādāt par agronomu paša zemnieku saimniecībā, taču apstākļu sakritības pēc uzzināju, ka ir iespēja strādāt šeit. Arī konsultāciju birojā skaitos agronoms, tā man ir lielākas iespējas gan izglītoties, gan palīdzēt ar savām zināšanām tiem, kam tās vajadzīgas.
Pagājušajā nedēļā tikos ar savu pirmo klientu. Viņam bija jautājumi, un man vajadzēja atbildēt uz tiem. To veiksmīgi izdarīju. Runājām par rapsi, vai tā ir perspektīva kultūra, kā arī par audzēšanas tehnoloģiju. Grūti pateikt, vai klientu būs daudz, bet viņiem vajadzētu būt.
Kādi plāni šim mācību gadam? Pašlaik ļoti aktuāla ir Rīcības programma īpaši jutīgām teritorijām, uz kurām attiecas paaugstinātas prasības ūdens un augsnes aizsardzībā no lauksaimnieciskās darbības izraisītā piesārņojuma. Tā stāsies spēkā no 2004. gada 1. maija, un par to svarīgi informēt, konsultēt un izglītot lauku saimniekus. Nedaudz runājam arī par ekonomiskiem jautājumiem, kas nav īsti mans lauciņš. Tuvākajā laikā ir domāts rīkot semināru par dārzeņu uzglabāšanu, kvalitātes prasībām, tirdzniecības tīklu.
Jaunajā amatā esmu jau iejuties. Kolektīvs tiešām ir atsaucīgs. Esmu gan tajā vienīgais jaunskungs, bet domāju, ka ar kolēģēm sapratīsimies. Neizjūtu diskomfortu. Vēl tikai darbā jāuzņem kārtīgi apgriezieni. Nedaudz baidos, ka pieredzējuši speciālisti ar sirmām galvām šaubīsies – ko tāds jauniņais daudz var zināt. Tādu attieksmi agrāk esmu izbaudījis. Ļoti centīšos pierādīt, ka man tomēr ir vajadzīgās zināšanas.
Pateicoties Lauksaimniecības fakultātes profesoriem Andrim Bērziņam un Dainim Lapiņam, nostiprinājusies apņemšanās, kas manī patiesībā dzīvojusi jau no pirmajām klasēm skolā – nesēdēt uz savu zināšanu lādes, bet gan dalīties tajās ar citiem. To noteikti darīšu.
