Jelgavas rajona Mākslinieciskās jaunrades centra desmit gadu darbības analīzei – atskaitēm un plāniem – būs atvēlēta konference nākamā gada sākumā.
Jelgavas rajona Mākslinieciskās jaunrades centra desmit gadu darbības analīzei – atskaitēm un plāniem – būs atvēlēta konference nākamā gada sākumā. Savukārt jubilejas svinībās piektdien par atbalstu un uzticību centrs pateicās dibinātājiem un sadarbības partneriem.
Ar paldies par sadarbības “apļa” uzturēšanu Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts jaunatnes iniciatīvu centram (VJIC), Jelgavas rajona Padomei un Jelgavas Izglītības pārvaldei MJC dāvināja sveces kopā ar centra direktores Ritas Baronas novēlējumu: “Lai liesma sildītu arī turpmāk un dotu spēku strādāt!”
VJIC ar Atzinības rakstiem apbalvoja centra vadītāju un horeogrāfes Aldu Skrastiņu un Mārīti Skrindu (viņai tika pasniegts arī ministrijas Goda raksts). Atzinību izpelnījās centra darbinieki Līga Trepša, Sarmīte Sustrupe, Valentīna Arnīte, Ilona Freimane, Anita Liekna un Ludmila Muskare. Rajona Padomes priekšsēdētāja Inta Savicka ar diplomiem godināja Anitas Mateiko, Signes Kivilānes, Brigitas Čuričovas, Vigitas Pumpures, Inetas Freimanes, Velgas Launagas, Ivitas Lejavas un Svetlanas Tjurinas devumu interešu izglītībā. Par sevišķu ieguldījumu MJC pateicās Haraldam Švītiņam, Intai Slaveikai, Kornēlijai Dvoričenskai un Gunai Stankevičai. Parādā nepalika ne sveiktie, ne pārējie centra radi un draugi. Svinību dalībniekiem dejoja Mārītes Skrindas vadītie kolektīvi “Mārīte” un “Laipa”, bet bijušais MJC tautasdeju kolektīvu apvienības vadītājs Ilgvars Pauniņš MJC direktori izdancināja zviedru karaļa galma dejā. Teatralizētas “pauzes” saviesīgajai daļai bija sagatavojuši teātra, deju un vizuālās mākslas pulciņu vadītāji. Apsveicēju vidū bija arī Jelgavas Domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš (centra dibināšanas laikā – rajona Padomes priekšsēdētājs) un Jelgavas Autobusu parka valdes priekšsēdētājs Pēteris Salkazanovs (tolaik – rajona Padomes izpilddirektors).
R.Barona iestādi, ko viņa vada vienpadsmito gadu, sauc par namu, kura nav, ar to domājot pamatnorišu vietu izkaisītību: pulciņi – pagastos; vadība – Jelgavā. Bet tieši tādam namam arī jāpaliek. “Ja nodarbības notiktu Jelgavā, centram būtu spēcīgi pulciņi un pašdarbības kolektīvi. Bet ar ko mēs strādātu? Ar pilsētas bērniem!” viņa uzsver darba gaitā nostiprināto pārliecību, ka lauku bērnu ārpusskolas darba organizācijā visam jābūt pakārtotam radošo nodarbju pieejamībai.
Cik dažāda bija apsveikumu pasniegšanas forma, tikpat dažāds – to formulējums. Garozas pedagogu sveiciens, piemēram, skanēja: lai namu turpmākās desmitgades būvē cilvēki, kuru iecerēs nezūd desmitgadīga bērna fantāzija.
