Kādas ir degvielas cenu prognozes un Latvijas vietējo degvielas tirgotāju nākotnes izredzes vienotā ES tirgū – par to “Zemgales Ziņu” korespondenta Edgara Saukas saruna ar Ojāru Karčevski, Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētāju.
Kādas ir degvielas cenu prognozes un Latvijas vietējo degvielas tirgotāju nākotnes izredzes vienotā ES tirgū – par to “Zemgales Ziņu” korespondenta Edgara Saukas saruna ar Ojāru Karčevski, Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētāju un SIA “Astarte nafta” direktoru.
Kāda ir jūsu prognoze degvielas cenai Latvijā tuvākajos mēnešos?
ES dalībvalstīs tirdzniecības noteikumi ir līdzīgi vai pat vienādi. Pašreiz tiek gatavota jauna ES direktīva par enerģētikas nodokli, kas stāsies spēkā līdz gada beigām. Jau zināms, ka visas jaunās dalībvalstis un pat dažas vecās prasīs tās ieviešanai pārejas laiku. Pagaidām Latvijas likumā par akcīzes nodokli ir noteiktas minimālās likmes, kādām valstī jābūt, ņemot vērā pašreiz spēkā esošo ES likumdošanu, saskaņā ar kuru Latvija atpaliek no ES noteiktās akcīzes nodokļa likmes benzīnam par diviem santīmiem litrā, bet dīzeļdegvielai vismaz par pieciem santīmiem. Jaunajā likumā par akcīzes nodokli paredzēts, ka līdz 1. maijam dīzeļdegvielai tas būs 13 santīmu par litru, tātad nākamā gada laikā nodoklis palielināsies līdz 15 santīmiem, bet benzīnam – līdz 18 santīmiem litrā. Tas nozīmē, ka 2004. gadā sasniegsim ES akcīzes nodokļa līmeni. Pēc tam stāsies spēkā jaunā ES direktīva. Parasti pieprasītais pārejas periods ir pieci gadi. Paredzēts, ka daļa no jaunā akcīzes nodokļa būs jāieskaita nevis valsts, bet ES budžetā. Tas nozīmē, ka nodokļa kāpums nepalielinās mūsu budžetu. Ne jau velti pašlaik valdība iet pa speciālo budžetu (izņemot sociālo) likvidācijas ceļu.
Mūsu likumdošanā ir neatbilstība ar spēkā esošo ES direktīvu – akcīzes nodokļa atmaksa lauksaimniecībā izmantojamai dīzeļdegvielai. Eiropā šādas kārtības nav, tur dzīzeļdegviela uzreiz tiek realizēta ar samazinātu akcīzes nodokļa likmi. Tā ir iekrāsota ar speciālu krāsu, un nevienam neienāk prātā to izmantot citiem nolūkiem, lai pēc tam skaidrotos, kāpēc šo degvielu izmanto citur. Paies vēl vismaz gads, kamēr sakārtosim jaunos principus. Galvenais ir mainīt cilvēku apziņu, lai viņi nelietotu šo degvielu nelauksaimnieciskajai tehnikai.
Kādas būs degvielas cenas brīdī, kad ES izzudīs robežas?
Atšķirībā no ES trīs Baltijas valstis pagaidām ir ar noslēgtām robežām. Tikai tad, kad tās pēc gadiem izzudīs, varēs runāt par citu situāciju, jo degvielas cenas faktiski visur izlīdzināsies. Atšķirības iespējamas, ja būs dažādi ES dalībvalstu akcīzes nodokļi, jo pārējās izmaksas (jēlnaftas cena, degvielas ražošana) ir zināmas un lielā mērā izlīdzinātas.
Kā vērtējat valdības līdz šim paveikto, aizstāvot vietējos degvielas tirgotājus un patērētājus?
Uzskatu, ka nav darīts viss, lai jau tuvākajā laikā nepaaugstinātos degvielas cenas uz ES pieprasīto degvielas krājumu veidošanas rēķina. Igaunija izvēlējās ceļu, kad rezerves straujāk palielinās pārejas perioda beigās, turklāt degvielas tirgotāji, kas veido valsts noteiktos uzkrājumus, saņem valsts atbalstu. Pie mums iet citu ceļu – 23 dienu naftas produktu rezerves bija jāsāk veidot jau no jūlija, un valsts atbalstu saņemsim tikai pārejas perioda beigās. Patiesībā runa ir par valsts konkurētspēju ES. No ziemeļu kaimiņiem varam tikai pamācīties, kā ar vājāku likumdošanu un mazākiem resursiem iespējams reklamēt savu valsti un veidot plaukstošas zemes tēlu. Latvijā līdz šim netiek uzsvērts, ka mums jākonkurē ar kaimiņiem, ES jaunajām un vecajām dalībvalstīm. Igauņi vispirms palūkojās, kā dara kaimiņi, un tikai tad pieņēma lēmumu par naftas produktu rezervju veidošanu un akcīzes nodokļa likmi, lai tikai vienmēr cena būtu par kādu santīmu izdevīgāka nekā pie mums. Mums ir pēdējais laiks mainīt domāšanu, citādi mūs vienmēr apies.
Pašlaik Latvijā jau darbojas ārvalstu degvielas tirgotāju tīkli. Kā prognozējat mūsu pašu mazumtirgotāju iespēju konkurēt ar tiem?
Piemēram, lielajās pilsētās var būt lielveikali, mazāki veikali un pavisam maziņi veikaliņi. Līdzīgi ir arī degvielas tirdzniecībā. Skaidrs, ka pagastos ar dažiem tūkstošiem iedzīvotāju nekad nebūs lielas degvielas uzpildes stacijas (DUS), jo realizācija būs salīdzinoši niecīga. Lielie DUS darbosies tikai lielajās pilsētās. Ārvalstu naftas kompāniju tīklu attīstība pie mums vēl turpināsies. Vietējām reģionālajām kompānijām, lai varētu ar tiem konkurēt, būs jāapvienojas. Tādi plāni jau ir. Pašlaik notiek sarunas un izstrādājam apvienošanās koncepcijas. Pēc līdzīga scenārija apvienojās vietējie DUS tīkli Somijā, kur palikusi tikai viena vērā ņemama degvielas tirdzniecības kompānija, kurā ietvertas daudzas juridiskās personas, kas agrāk bija atsevišķi tirgotāji.
Vai ir bijuši ārvalstu kompāniju piedāvājumi pārpirkt mūsu DUS tīklus?
Galvenokārt runa ir nevis par firmām, bet gan par atsevišķām DUS, jo viņu koncepcija ir nebūt klāt katrā mazā apdzīvotā vietā. Cik zinu, ārzemju kompāniju mērķis ir nostiprināties lielajās Latvijas pilsētās, rajonu centros un apdzīvotajās vietās, kur iedzīvotāju skaits ir vismaz 10 tūkstošu.
Vai, no tehnoloģiskā viedokļa raugoties, ir starpība starp DUS, kuras ierīkojušas ārvalstu kompānijas un vietējās firmas?
Nē, starpības nav nekādas. Pat vairāk – kopumā mūsu firmu DUS iekārtojums ir daudz labāks nekā, piemēram, Ziemeļeiropā. Izņēmums ir naftas produktu uzglabāšanas termināli jeb vecās naftas bāzes. Attiecībā uz tām Latvija ir panākusi pārejas periodu līdz 2009. gadam, jo ES jau ir ieviesta benzīna tvaiku savākšana un pārstrāde, kas ir dārgs pasākums.
Vai ir patiesas runas par Latvijā nopērkamās degvielas zemo kvalitāti?
Ir divi degvielas kvalitātes kritēriji – motoru un vides. Pašlaik mēs izpildām visas ES prasības, kas attiecas uz tās kvalitāti automašīnu dzinējiem, bet ar nākamā gada 1. janvāri tiks izpildītas visas ES prasības attiecībā uz degvielas drošību videi.
Kādi ir kvalitātes kontroles mehānismi?
Visa importētā degvielas partija, kas šķērso Latvijas robežu, vispirms tiek sertificēta Latvijas Sertifikācijas centrā vai bīstamo iekārtu aģentūrā, pamatojoties uz attiecīgajiem pavaddokumentiem. Kontrole atrodas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārraudzībā, kas pārbaudēm ņem degvielas paraugus arī tieši DUS. Valsts budžetā iedalīti 600 tūkstoši latu pārvietojamo laboratoriju iegādei, kā arī izsludināts attiecīgs konkurss, tāpēc degvielas kvalitātes pārbaudes kļūs vēl stingrākas. Gribu uzsvērt, ka ar 2004. gada 1. janvāri autovadītājiem par degvielas kvalitāti nevajadzētu būt iemeslam sūdzēties.
Kāds ir jūsu viedoklis par biodegvielas izmantošanu?
Ir izveidota biodegvielas ražošanas programmas vadības un darba grupas, kurās nav uzaicināts neviens degvielas tirgotājs vai mūsu asociācijas biedrs. Tas norāda, ka šis projekts nav saistīts ar degvielu, bet pavisam ko citu. Neviens līdz šim nav spējis pierādīt, ka biodegviela patērētājam būtu izdevīgāka. Neviens vēl arī nav ticis skaidrībā, kā šī degviela ietekmēs automašīnu dzinējus. Runa ir no tās pašas sērijas, kā elektroenerģijas iepirkšana no dažiem ražotājiem par dubulto tarifu.
Kāda ir jūsu prognoze par “Ventspils naftas” nākotni?
Naftas “truba” jau vairāk nekā gadu stāv tukša, tāpēc skaidrs – agri vai vēlu tās īpašuma daļa pāries kādas Krievijas naftas kompānijas īpašumā. Visā pasaulē tiek ievērots princips – termināla trešdaļa pieder kravas nosūtītājam, trešdaļa saņēmējam, bet atlikusī trešdaļa valstij. Pašreiz Ventspilī ir saglabāta tikai valsts proporcija. Nav normāla situācija, ka “Ventspils naftā” naftas ieguvējam un nosūtītājam nepieder akcijas. Tur nekas nenotiks, kamēr kāda Krievijas kompānija neiegūs daļu no “Ventspils naftas” akcijām. Šai situācijai nav nekāda sakara ar starpvalstu attiecībām vai iekšpolitiskiem jautājumiem. Tas ir bizness.
Cauri Zemgalei iet tranzīta dīzeļdegvielas vads uz Ventspili, tāpēc nav noslēpums, ka mūsu rajoni izceļas ar degvielas zādzībām. Vai redzat galu šai sērgai?
Jau fakts, ka presē katru nedēļu varam lasīt par jaunatklātiem dīzeļdegvielas zādzības gadījumiem, liecina, ka kopš pavasara varas struktūras tam pievērsušas pastiprinātu uzraudzību. Zinu, ka maijā bija sasaukta speciāla sēde, kurā piedalījās finanšu un iekšlietu ministri, valsts un ekonomikas policijas, kā arī ieņēmumu dienesta vadītāji. Secinājums – zādzībās iesaistīti organizētās noziedzības pārstāvji. Protams, ir tādi, kas to mēģina darīt uz savu roku, tomēr tā ir tikai niecīga šādu zādzību daļa. Redzam, ka vada tuvumā tiek pirktas mājas, pieslēgumu izveidošanai izmantots dārgs aprīkojums, kas “amatieriem” nebūtu pa spēkam. Domāju, ka zādzību skaits mazināsies. Spriežu pēc tā, ka jūtami palielinājusies legālas dīzeļdegvielas iegāde.
Vai zagtā dīzeļdegviela netiek realizēta ar DUS starpniecību?
Lai to izdarītu, nepieciešamas vairumtirdzniecības firmas, kurās tā tiek legalizēta, un tikai tad zagtā degviela var nokļūt jebkurā DUS. Šajā posmā redzu saistību ar organizēto noziedzību. DUS kontrole no valsts puses ir tik stingra, ka degvielai nokļūt tur bez dokumentiem ir neiespējami. Jāpiebilst, ka sakarā ar pēdējām drošības iestāžu aktivitātēm tendence ir pretēja – dīzeļdegvielu nelegalizēt, bet pārdot tieši patērētājiem.
Kā redzat DUS tīkla tālāko attīstību Jelgavā?
Domāju, ka lielo ārvalstu tīklu īpašnieki vēl mēģinās paplašināties. Tā kā vietējo DUS paliek arvien mazāk, gaidāms, ka atlikušie apvienosies. Nevaru pateikt, vai apvienošanās notiks zem kāda esošā nosaukuma, vai arī tiks izmantots jauns. Pašlaik notiek aktīvas sarunas.
