Jelgavā ir simti dzīvokļu, kuros radiatori atvienoti no apkures sistēmas, tāpēc ir jautājums – vai likumam ir atpakaļejošs spēks?
Jelgavā ir simti dzīvokļu, kuros radiatori atvienoti no apkures sistēmas, tāpēc ir jautājums – vai likumam ir atpakaļejošs spēks? Vai Domes noteikumiem un lēmumiem var ticēt? Izrādās, atļautā apkures radiatoru atvienošana bijusi tikai tāda izklaidēšanās vien. Sak, atļāvām kādu laiku izklaidēties, bet tagad gan uz priekšu jāmaksā. Nabagi no šiem siltajiem radiatoriem atteicās ne jau izklaides pēc, bet gan tāpēc, ka, parēķinājuši savas iespējas, konstatēja, ka nebūs ar ko maksāt. Būdami pārliecināti brīvā tirgus ekonomikas piekritēji, apzinīgi nosprieda – paši vien vainīgi esam, ka naudas nav, tāpēc dzīvosim drebinādamies. Turklāt zināms, ka tiesas ir bargas. Par apkuri nemaksāsi, vispār bez jumta virs galvas paliksi. Tas, ka ultimātus pieslēgt radiatorus piesūta nevis pavasarī, bet trīs dienas pirms apkures sākuma, liecina, ka doma par radiatoru klāt pievienošanu nav nopietna, toties nopietns ir nodoms šos nosalušos, nemazgātos, utainos dabūt ārā no daudzmaz jaunākām mājām. Nu, kur jūs tagad spruksiet? Pensionārs ar savu 50 latu mazo pensiju maksā, strādājošais, kas algas dienā uz mājām var atnest tikai tos pašus 50 latus un vēl cenšas aprūpēt pāris bērnu. Bez sarežģītām formulām un kalkulatora var aprēķināt, ka uz vienu cilvēku iznāk pat mazāk nekā pensionāram. Neaizmirsīsim, ka tie, kas atslēgušies no apkures, ir arī savu daļu maksājuši. Darīsim varbūt otrādi Domes ieteiktajam: iedzīvotāji mājās, kurās kaut viens ir atvienojis radiatorus, ierosina tos atslēgt visā namā, atstājot vien stāvvadus. Tad viņi iegūs atslēgušos jelgavnieku “priekus” – maksu par bezradiatoru apkuri un drebināšanos nedaudz virs nulles temperatūrā.
