Arī Herta nav no mūsdienu dzīves atpalikusi un tīri labi zina, ka modē ir ne tikai dejot līnijdejas, bet arī ietērpties kovboju cienīgos spicpurnu zābakos.
Arī Herta nav no mūsdienu dzīves atpalikusi un tīri labi zina, ka modē ir ne tikai dejot līnijdejas, bet arī ietērpties kovboju cienīgos spicpurnu zābakos. Tiesa gan, viņa nebija gaidījusi, ka šis modes kliedziens būs tik ļoti pārņēmis arī Latviju. Principā Hertai nekas nav pret to, ka kolēģes, paziņas, draudzenes vai kāds cits šādus zābaciņus valkā, bet viņas stilā tas gluži nav. Vēl jo vairāk tāpēc, ka ikdienā jāmēro arī gabaliņš pa lauku ceļiem. Nav zināms, kā pie govīm tiek gani tālajā Amerikā, bet fakts ir tas, ka pie mūsu brūnaļām pļavā ar šitādiem spicu papēdīšu un uzrautu purnu zābaciņiem piekļūt diez vai varētu.
Ak, vai! Zābaku meklēšana Hertai izvērtās par īstām galvassāpēm. Lai kur ietu vai brauktu, visos veikalos viens un tas pats. Ja zābakiem nav desmit centimetru garš uzrauts purngals, tam, kā likums, ir plāna zolīte ar spicu un augstu papēdi. Kam gan nav zināms, ka par pamatīgu oderi ziemā ir svarīgāk, lai zābakam būtu pietiekami bieza zole, bet, kā par spīti Hertai, zābaku ražotāji laikam domājuši par citām dāmām, visticamāk, tām, kas dienas laikā ceļa gabalu no punkta A uz punktu B mēro tikai un vienīgi automašīnā. Tad jau var uz spiciem papēdīšiem ātri, ātri “aizcipināt” līdz vajadzīgajai iestādei.
Nu atliek vien cerēt un gaidīt, ka šo modi nākamgad nomainīs cita. Cerams, ka tas nebūs kaut kas tik neprātīgs, ka ziemā jāstaigā, piemēram, kedās.
Starp citu, vēl viens novērojums zābaku modē – ja agrāk ar grūtībām varēja atrast kādu citas krāsas melno vidū, tagad ir otrādi – uz zābakiem atrodamas dažādu krāsu pūciņas, spalviņas, uzšuvumi, spīguļi, un vienkrāsainu zābaku veikalos palicis krietni mazāk.
