Nesen gadījās paskatīties “jauno” televīzijas humora raidījumu “Kāpēc ne”, ko skatītājiem piedāvā LNT.
Nesen gadījās paskatīties “jauno” televīzijas humora raidījumu “Kāpēc ne”, ko skatītājiem piedāvā LNT. Skatījos, skatījos un, goda vārds, tā arī nesapratu, kur slēpjas atšķirība starp “Savādi gan”, “Ak, kungs” un “Kāpēc ne”. Nu jā, piedodiet – Viesturu Dūli nomainījis Ziedonis Dūle, bet lielos vilcienos tas arī ir viss. Joki tie paši, gandrīz tie paši tēli ar nelielām izmaiņām. Un visbiežāk tāda kā vilšanās sajūta pēc raidījuma, ka īsti jau smieties pat nebija par ko. Nedomāju, ka esmu cilvēks, kam absolūti trūkst humora izjūtas, bet, skatoties latviešu mēģinājumus šajā žanrā, drīzāk raudāt gribas, nevis smieties. Protams, gadās pa kādai pērlītei, bet tas ir tikpat bieži, cik jebkurā citā raidījumā, kas nebūt nesola jokus.
Reiz, laikam pagājušajā vai vēl iepriekšējā gadā, Viesturs Dūle sprieda, ka “Piektdieņi” domāti lauciniekiem, bet “Savādi gan” – pilsētniekiem. Varbūt arī “Kāpēc ne” veidots kādai auditorijas daļai, kurai es vienkārši nepiederu un tāpēc šos jokus lāgā nesaprotu.
Pat, ja vaina tiešām ir manī, tā arī nekļūst skaidrs, kādēļ katru gadu jāmaina raidījuma nosaukums. Vai veidotāji cer, ka pirmajās reizēs pie televizoru ekrāniem piesaistīs skatītājus vismaz tāpēc, ka nosaukums nedzirdēts? Ja tā, vai viņi cer, ka ar ne visai kvalitatīvu un no iepriekšējiem humora raidījumiem neatšķirīgu programmu spēs skatītāju pie ekrāniem piesaistīt vairāk nekā reizi?
“Kāpēc ne” vienu reizi noskatījos, otrreiz diezin vai to darīšu. Taču tagad vismaz zinu: sauc to, kā gribi, – “Kāpēc ne”, “Savādi gan” vai “Ak, kungs” – trīs reizes ar vieniem un tiem pašiem vēžiem citai kulītei gardēžus nepiesaistīsi!
