Jelgavā. Valsts neatkarības proklamācijas svētkiem veltītajā skolēnu koncertā kultūras namā 14. novembrī pulksten 15 piedalīsies 1. ģimnāzijas koris (driģente Sarma Rudzutaka).
Jelgavā
Valsts neatkarības proklamācijas svētkiem veltītajā skolēnu koncertā kultūras namā 14. novembrī pulksten 15 piedalīsies 1. ģimnāzijas koris (driģente Sarma Rudzutaka), Maijas Brankus vadītais 4. pamatskolas koris un meiteņu vokālais ansamblis “Žagatas” un solists Spīdolas ģimnāzijas audzēknis Oskars Stāmers. Sarīkojumu vadīs Jelgavas Jaunā teātra aktieri Aina Rokjāne un Gatis Truksnis. Kā saka režisore Lolita Truksne, galvenais bijis ieklausīties dalībnieku iecerēs – veidot tādu programmu, kādu par valsts svētkiem piemērotu atzītu skolēni, tāpēc līdzās tādiem svinīgiem skaņdarbiem, kas uzskatāmi par šādu sarīkojumu tradicionālu daļu, skanēs, piemēram, kaut kas no “Eolikas” repertuāra. Par koncerta moto ņemtas Ojāra Vācieša dzejas rindas:
“Jauni apvāršņi.
Jauni ātrumi.
Jauni cilvēki.
Tikai ceļš.
Viens un tas pats.”
6. un 7. novembrī Rīgā un Jelgavā notiek pazīstamā mākslas vēsturnieka Borisa Vipera vārdā nosauktie lasījumi “Jelgava: Arhitektūras un mākslas virtuālā rekonstrukcija”. Vakar ar lasījumiem par arhitektūras, glezniecības un citu mākslu vēsturi Reiterna namā uzstājās pētnieki no Rīgas, Marburgas, Varšavas un Pilsrundāles. Šodien pulksten 18 Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā – Rundāles pils muzeja direktora Imanta Lancmaņa publisks priekšlasījums “Jelgavas vecā un jaunā pils laika gaitā”. No šodienas līdz 10. decembrim muzeja Vēstures zālē apskatāma ekspresizstāde “Materiāli par Jelgavu Latvijas bibliotēkās un arhīvos”. 18., 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā iznākušas grāmatas un dokumenti, fotogrāfijas un zīmējumi no Akadēmiskās bibliotēkas, Nacionālās bibliotēkas, Latvijas Valsts arhīva, Baltijas centrālās bibliotēkas stāsta ne tikai par senās Jelgavas arhitektūru, bet nedaudz arī par hercogu ģimenēm, pilsētas sabiedrisko un saimniecisko dzīvi.
Rīgā
14. novembrī klubā “Depo” uzstāsies elektroniskās mūzikas slavenība Noriko Tujiko. Otra labākā aiz Bjorkas – vairums mūzikas apskatnieku piekrīt šim ierakstu kompānijas “Tomlab” apgalvojumam. Līdzīgi Bjorkai arī Noriko mūzikā sastapsieties ar naivu, nepieradinātu, mazliet bērnišķīgu vokālu un drosmīgiem eksperimentiem ar elektroniku. Noriko veido maigu, minimālistisku ambientu mūziku ar ierakstu kompānijas “Mego” produkcijai raksturīgajiem sprakšķiem un trokšņiem. Noriko Tujiko dzimusi Osakā, dzīvo Tokijā. Dziedāt sākusi 1978. gadā, savu pirmo sintezatoru un sampleru nopirkusi 1999. gadā. Pirmo albumu (no četriem) viņa ierakstīja 2000. gada janvārī. Noriko Rīgā neieradīsies ar neskaitāmiem furgoniem, viņas aparatūra nesver vairākus desmitus tonnu, un, lai to saslēgtu, nevajag kilometriem garus vadus, visa viņas bagāža ir portatīvais dators un, labākajā gadījumā, vēl kāda elektroniskas skaņas radoša vai pārveidojoša ierīce. Tomēr ar to pietiks, lai radītu nojausmu par to, kāpēc Noriko dēvējama par pasaulē ļoti pieprasītu elektroniskās mūzikas mākslinieci.
