Labāko no jaunākā, pārsvarā 2003. gada, veikuma izstādē kultūras namā rāda 19 kultūras nama gleznošanas studijas dalībnieku.
Labāko no jaunākā, pārsvarā 2003. gada, veikuma izstādē kultūras namā rāda 19 kultūras nama gleznošanas studijas dalībnieku.
Otas brālības ilggadējo kodolu, kas pēdējos pārdesmit gadus audzis tagadējā vadītāja Ivara Klapera acu priekšā, pārstāv līdzsvarotība, kas strāvo no Miervalža Derkusova klasiskas vasaras lauku ainavas vai Nadīnes Oses tikpat tradicionāla ceriņu gleznojuma. Piemērs no citas veterānes Indras Grasbergas jaunās gleznu sērijas pavisam citā – abstrakti ekspresīvā – rokrakstā, kas šogad piedzīvojis jau divas izstādes – Jelgavā un Rīgā (autore pati atzīst, no atklāšanas burzmas vēl īsti neesot attapusies: vienam gadam divas personālizstādes tomēr esot par daudz).
Jurijs Derjuševs studijā darbojas tikai pāris gadu, taču ienākšana bijusi pārliecinoša. “Nobriedis mākslinieks, kas turklāt strādā ātri,” Ivara Klapera vārdus izstādē apliecina divi tušas zīmējumi un divas gleznas, kurās līdz ar gaismas laukumu kontrastainības uzsvēršanu autors, šķiet, paņēmis līdzi kaut ko no grafikas skopās, bet izteiksmīgās valodas.
Tie, protams, ir tikai daži no 19 autoriem un 39 darbiem. Liela to daļa bija atlasīti šīs vasaras dziesmu svētku izstādei, bet vietas trūkuma dēļ ekspozīcijā Ķīpsalā nenonāca.
Ivars Klaperis var būt apmierināts ne vien ar viņa vadītās studijas māksliniecisko sniegumu, bet arī ar tā pasniegšanu.
Kā panākt tik aktīvu izstāžu dzīvi tik dažādās telpās (muzejos, skolās, bibliotēkās), nesenajā vizītē gribējuši uzzināt Madonas kultūras darbinieki.
