• IZGLĪTOJAMO SKAITS tālmācības programmās Latvijā.
  AVOTS: VALSTS IZGLĪTĪBAS INFORMĀCIJAS SISTĒMAS DATI UZ 2022. GADA 1. SEPTEMBRI.

Jelgavas novada Neklātienes vidusskola nodarbojas ar pamata un vidējās izglītības programmu īstenošanu, sniedzot pakalpojumus Jelgavas novada un citu pašvaldību iedzīvotājiem.

Skolas juridiskā adrese ir Jelgavā, kur atrodas tās administrācija, bet Izglītības programmu īstenošana notiek Svētes konsultāciju punktā Jelgavas novadā.

Lai uzzinātu kaut ko vairāk par skolas sniegtajām iespējām un mācību norisi, “Zemgales Ziņas” izjautāja tās direktori Irmu Sērmūksli.

• SKOLAS DIREKTORE Irma Sērmūksle (no kreisās) un pedagogi Ruta Brīvmane, Iveta Adata, Regina Detlava, Linda Vecums-Veco, Gundars Preiss, Inga Eihentāle.
  FOTO NO IRMAS SĒRMŪKSLES PERSONĪGĀ ALBUMA

IRMA SĒRMŪKSLE, Jelgavas novada Neklātienes vidusskolas direktore.

– Kādus mācību veidus un programmas piedāvā skola, un kā norit mācību darbs?

Jelgavas novada Neklātienes vidusskola piedāvā divus mācību veidus – neklātieni un tālmācību. Neklātienes nodarbības notiek divas reizes nedēļā pēcpusdienā Svētes pamatskolā. Tomēr pēdējos gadus mācīties gribētāju skaits neklātienē stipri sarūk, tāpēc pašlaik skolas pamatvirziens ir tālmācība. Tālmācībā uzņemam skolēnus no 5. līdz 12. klasei. Vidusskola piedāvā divas izglītības programmas – Valodu un uzņēmējdarbības un Vides, dizaina un tehnoloģiju. Valodu un uzņēmējdarbības programmā izglītojamie pilotprojekta ietvaros apgūst arī valsts aizsardzības mācību.

Tālmācība notiek e-mācību vidē, organizējot arī tiešsaistes mācību stundas un vajadzības gadījumā arī individuālas klātienes konsultācijas. Par plānotajām tiešsaistes stundām, kas parasti ir vakaros, skolēnus brīdina divas nedēļas iepriekš. Galvenais, lai viņiem būtu pieejams dators un interneta pieslēgums. Lai gan tālmācības skolēns ikdienā uz skolu neiet, eksāmeni tomēr jākārto klātienē, turklāt tie ir tieši tādi paši kā skolēniem, kas mācījušies klātienē. Cilvēki, kas mācījušies tālmācībā, saņem tādu pašu izglītību apliecinošu dokumentu kā tie, kas mācījušies parastā skolā.

– Vai saskaraties ar pedagogu trūkumu kādā no mācību priekšmetiem?

Par pedagogu trūkumu nesūdzamies, vienīgi ir bažas, kas notiks tad, ja daļa no viņiem dosies pensijā un jauni vietā var arī nebūt. Mūsu skolas privilēģija ir tā, ka skolotāji var strādāt sev ērtā laikā un vietā, tāpēc iespējams apvienot arī vairākus amatus dažādās darbavietās. Skolotāji sevi pilnveido, regulāri apmeklējot kursus, seminārus, un visi ir iesaistīti arī programmā “Skola 2030”.

– Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc skolēni izvēlas mācīties tālmācībā?

Iemesli, kāpēc mācīties gribētāji izvēlas tālmācību mūsu skolā, ir ļoti dažādi. Viens no tiem – vēlme saglabāt un uzturēt savu valodu, dzīvojot ārzemēs. Tas ir īpaši svarīgi, ja ir doma pēc laika atgriezties un turpināt mācības kādā no Latvijas skolām. Tāpat tie ir jaunie sportisti, kuriem dzīves ritms pakārtots treniņiem un nav iespēju apmeklēt parastu skolu, vai kādā citā ārpusskolas nodarbē ļoti aizņemtie skolēni, jaunās māmiņas un jaunieši, kas jau uzsākuši darba gaitas. Pamatskolas klasēs mācās arī izglītojamie, kuriem ir bijusi nepieciešamība mainīt vidi vai kuriem ir sarežģīti mājas apstākļi. Vēl tālmācībā izglītību iegūst jau pieauguši cilvēki, kuri kāda iemesla dēļ to nav izdarījuši ierastajā skolas vecumā. Viņiem pašiem ir milzīgs prieks, kad pēc ilgākas pauzes atkal ir iespēja atsākt mācības un sekmīgi pabeigt skolu.

– Kādas ir priekšrocības un trūkumi, mācoties Neklātienes vidusskolā?

Pie priekšrocībām var minēt iespēju mācīties no jebkuras vietas pasaulē, brīvi organizēt savu mācību laiku, apvienot ar darbu, ārpusskolas nodarbībām un treniņiem. Mūsu skolā var mācīties bez vecuma ierobežojuma un ir piekļuve mācību materiāliem visu diennakti. Ne mazāk svarīga priekšrocība ir tā, ka skolā iegūstamā vidējā izglītība kā tālmācībā, tā neklātienē ir bez maksas.

Iespējamais trūkums šādam apmācības veidam ir klātienes komunikācijas neesamība ar saviem vienaudžiem, ko īpaši izjūt ārvalstīs esošie pamatskolēni, kad visu dienu vienam nākas atrasties pie datora un nav iespēju arī iesaistīties ārpusskolas pulciņos. Uz sportistiem tas parasti neattiecas, jo viņi komunicē ar saviem treniņu biedriem.

– Ko no skolēniem prasa tālmācība? Vai skolā bieži ir gadījumi, kad šāds mācību veids tomēr kādam nav piemērots?

Tālmācība no izglītojamā prasa ļoti lielu pašdisciplīnu, atbildības sajūtu, patstāvību, spēju izveidot savu dienas režīmu un motivāciju, lai sekmīgi apgūtu mācību vielu. Šī iemesla dēļ mēs nekādā gadījumā nevienu negribam pierunāt nākt mācīties uz mūsu mācību iestādi, un ir pat reizes, kad iesakām tomēr izvēlēties parastu skolu. Bērniem, kuriem ir mācīšanās grūtības jau sākumskolā, parasta skola noteikti ir piemērotāka, jo tur viņiem atbalstu pedagogi var sniegt klātienē. Tomēr mūsu skolā nav konkursa un jāuzņem ir visi, kuri vēlas šeit mācīties, kaut dažkārt saprotam, ka tā nav viņu īstā vieta. Tad bieži seko nespēja vai nevēlēšanās apgūt mācību vielu un ar laiku jāatgriežas parastajā skolā.

– Kāds ir izglītojamo skaits skolā, un vai tam ir tendence pieaugt?

Izglītojamo skaits skolā ir mainīgs, bet tam nav tendences krasi pieaugt. 2022. gada 1. septembrī mūsu skolā mācības uzsāka 310 skolēni (t.sk. 58 pamatskolēni). Skolēni pie mums turpina iestāties arī oktobrī, bet gada beigās ir tādi, kuri dažādu iemeslu dēļ mācības vairs neturpina. Aptuveni 30% skolēnu dzīvo ārvalstīs. Lielākās klases ir vidusskolā, un iepriekšējā mācību gadā bija pat divas desmitās klases. Mēs nekādā ziņā necenšamies uzņemt mācīties gribētājus, tikai lai papildinātu skolēnu skaitu. Vienmēr pirms uzņemšanas izvērtējam un cenšamies saprast, kura skola bērnam būtu piemērotākā, un to arī iesakām. Šobrīd starp Tālmācības mācību iestādēm pastāv negodīga konkurence, jo, piemēram, vairākas privātās skolas reklamē iespēju pabeigt divas vai pat trīs klases vienā gadā, kas bieži vien ir pretrunā ar Ministru kabineta noteikumiem. Šogad pat viena privātā skola reklamē, ka mācības ir bez maksas, bet, kad sāk interesēties, vai tiešām nebūs jāmaksā, tad izrādās, ka jāmaksā būs par dažādām lietām un daudz, bet par mācīšanos ne. Aicinu būt uzmanīgiem, uzsākot sadarbību ar šādām skolām, jo vēlāk var rūgti vilties. Protams, to nevar sacīt par visiem.

– Kāds ir sekmju līmenis skolā? Vai ir statistika par skolēniem, kuri pēc vidusskolas absolvēšanas iestājušies augstskolā?

Sekmju līmenis ir ļoti atšķirīgs, un centīgākie ir ārvalstīs dzīvojošie bērni. Pēc maniem novērojumiem, ar tālmācību labāk tiek galā arī tie skolēni, kuriem ir lielāka slodze ārpus skolas – sportā, māksla vai citur, jo tas zināmā mērā disciplinē.

Nesen uzzinājām 9. klašu eksāmenu rezultātus. Vislabāk daudziem veicies angļu valodā, kur vidēji iegūti 98%, kas ir stipri augstāks rādītājs, salīdzinot ar vidējo rādītāju valstī kopumā. Latviešu valodā iegūti vidēji 54%, bet matemātikā – 33%. Bieži augstākas sekmes nemaz nav mūsu nopelns, jo skolēni pie mums atnāk no kādas citas mācību iestādes jau ļoti labi sagatavoti. Gadās arī gluži pretēji – ja parastā skolā mācības nevedās, tad arī pie mums nekas labs nav gaidāms, jo trūkst motivācijas.

Mūsdienās jauniešiem bieži trūkst kritiskās domāšanas, kā rezultātā viņi notic interneta vietnēs publicētajām viltus ziņām, piemēram, par to, ka izglītība nav nepieciešama, lai kļūtu par veiksmīgu uzņēmēju.

Diemžēl veikt statistiku par tiem mūsu skolas beidzējiem, kuri iestājas augstskolā, ir grūti, jo daudzi ir tādi, kuri pirmajā gadā pēc absolvēšanas to vēl nolemj nedarīt un par tālākiem gadiem mums pietrūkst resursu, lai izsekotu.

– Kā vērtējat izglītības reformas ieviestos jauninājumus mācību procesā?

Šobrīd ir izveidojusies situācija, ka lielāka atbildība par rezultātu vairāk tiek gaidīta no pedagoga, nevis no skolēna. Jauninājumi mācību procesā un eksāmenos radīja apjukumu un stresu mūsu skolotājos. Manuprāt, prātīgāk no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) puses būtu bijis šos jaunumus vispirms ieviest pilotskolā, nevis visās mācību iestādēs vienlaicīgi. Līdz ar to nebija iespējas iepriekš noskaidrot, kā viss izdosies un ko laicīgi vajadzētu mainīt. Vēl gaidām IZM analīzi par 9. klases centralizētajiem eksāmeniem: ieguvumiem un zaudējumiem. Grūti arī iedomāties, kā izdosies motivēt mācībām tos 9. klases skolēnus, kuri visus mācību priekšmetus pabeidza sekmīgi, izņemot matemātikas eksāmenu, un tagad atgriezīsies 9. klases solā. Lai atkārtotu visu mācību gadu. Šis nav mūsu skolas gadījums, taču valstī tādu būs diezgan daudz.

– Kāds būtu Jūsu novēlējums skolēniem, vecākiem un pedagogiem, sākot jauno mācību gadu?

Pedagogiem un skolēniem novēlu neatlaidību un izturību kā mācot, tā mācoties. Lai skolotāji nepazaudē radošumu un darba prieku, jo tad viss izdosies. Skolēniem novēlu strādāt pie pašvadības mācīšanās prasmēm un, ja kaut kas nepadodas, nebaidīties lūgt palīgā skolotāju. Noteikti nelolot ilūziju, ka mūsu skolā mācīties ir vieglāk nekā parastā mācību iestādē.

Vecākiem novēlu lielāku iesaistīšanos un atbalstu saviem bērniem. Arī vidusskolēniem dažkārt šis atbalsts ir nepieciešamas, kaut šķiet, ka viņi jau lieli.

Novēlu mums visiem mācīties sadarboties, jo kopā mēs esam stipri.

TĀLMĀCĪBA ir mācību forma, kas paredz, ka mācības notiek e-vidē, kur pieejami dažādi materiāli, ierakstītas video lekcijas, paškontroles uzdevumi u.tml. Skolēns ar šiem materiāliem iepazīstas patstāvīgi sev vēlamā laikā, nevis pēc noteikta stundu plāna. Tālmācībai vispārējā izglītībā Latvijā ir jau vairāk nekā desmit gadu ilga vēsture – 2009. gadā pirmo licenci tālmācības programmu īstenošanai saņēma Rīgas Tālmācības vidusskola. Izglītojamo skaits tālmācības programmās 2022. gada 1. septembrī valstī kopā – 8238. Izglītības iestāžu skaits, kas īsteno tālmācības programmas 2022/2023. m.g. – 27.

Ieskats vēsturē

Jelgavas novada Neklātienes vidusskolas pirmsākumi meklējami 1967. gadā, kad tika noorganizēta neklātienes nodaļa pie Elejas vidusskolas. Jelgavas rajona Neklātienes vidusskola tādā formā, kāda tā ir šodien, savu darbību uzsāka 1996. gadā, kad skola tika akreditēta. Skolas uzdevums jau no paša sākuma bija nodrošināt iedzīvotājiem iespējas paaugstināt vispārējo izglītības līmeni, radīt pamatus turpmākai izglītībai un pašizglītībai. Līdz 2011./12.m.g. beigām Jelgavas novada Neklātienes vidusskolā darbojās 5 konsultāciju punkti – Svētes, Centra, Šķibes, Elejas un Zaļenieku. Šobrīd eksāmeni un konsultācijas noris tikai Svētes konsultāciju punktā.

Sākot ar 2016./17. mācību gadu, skola sāka strādāt pie tālmācības programmas izveides un licencēšanas.

Jelgavas novada Neklātienes vidusskolas skolēnu viedokļi

Pati plāno savu dienu

“Mācoties parastajā skolā, man nepietika laika pievērsties saviem hobijiem, piemēram, ģitāras spēlei. Vienmēr jutos nogurusi, bija jāpilda daudz mājas darbu, tāpēc nolēmu izmēģināt Neklātienes vidusskolā piedāvāto tālmācību un to nenožēloju, jo varu pati plānot savu dienu un atliek laika arī sev un draugiem. Mani klasesbiedri sākumā bija pārsteigti par manu izvēli, bet uztvēra saprotoši, un arī vecāki atbalstīja,” stāsta Laura Grende no Dobeles, kura tālmācībā mācās pirmo gadu un šogad pabeigusi 11.klasi. Par nākamajā gadā gaidāmajiem eksāmeniem viņa neuztraucas, jo ar mācībām tiek galā ļoti labi un arī pedagogi ir pretimnākoši, organizējot individuālās konsultācijas.

Turpina pēc pārtraukuma

“Sākumā gribēju iestāties neklātienē, bet 10. klase netika nokomplektēta un man piedāvāja izvēlēties tālmācību. Tā kā ikdienā strādāju, mācīties no mājām man zināmā mērā ir izaicinājums, kas prasa koncentrēšanos un piespiešanos. Tomēr ar visu esmu ticis galā veiksmīgi,” atklāj Pāvels Palijs no Jelgavas. Viņš mācības vidusskolā atsācis pēc piecu gadu pārtraukuma, jo ir doma turpināt izglītoties augstskolā.

Audzina bērnus un mācās

Līga Zandere no Bauskas tālmācību Neklātienes vidusskolā izvēlējusies, jo tā ir bez maksas: “Tas man ir svarīgi, jo nestrādāju, bet audzinu divus bērnus. Šogad pabeidzu 10. klasi. Sākums nebija viegls, jo no pamatskolas pabeigšanas bija pagājis ilgs laiks un vajadzēja atcerēties daudzas jau sen aizmirstas lietas. Tomēr pamazām pieradu un veidoju pati savu dienas režīmu. Darbojos skolēnu pašpārvaldē, kur rīkojam arī klātienes pasākumus Jelgavā, piemēram, Sporta spēles. Tomēr gribētos, lai skolēni būtu atsaucīgāki šādu pasākumu apmeklētāji.” Līga novēl citiem, kas vēl šaubās atsākt mācības, nebaidīties un doties pretī izaicinājumiem, jo mācīties nekad nav par vēlu.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Zemgales Ziņas”

#SIF_MAF2023