Ir agrs otrdienas rīts, pulkstenis rāda nedaudz pāri pieciem. Ārā valda drēgna migla, bet es samiegojusies sēžu Jelgavas Ledus halles kafejnīcā un sarunājos ar četrām jaukām meitenēm.
Ir agrs otrdienas rīts, pulkstenis rāda nedaudz pāri pieciem. Ārā valda drēgna migla, bet es samiegojusies sēžu Jelgavas Ledus halles kafejnīcā un sarunājos ar četrām jaukām meitenēm. Viņas ir Jelgavas Kērlinga kluba komandas “Ledenes” kērlingistes, un pēc pusstundas viņām sākas treniņš.
Kā jau sievietes, visas četras “Ledenes” – Iveta Staša, Zanda Bikše, Una Grava – Ģērmane un Ieva Pikšena – izsakās emocionāli, viena caur otru, tāpēc arī sarunā ir grūti izcelt katras sacīto. Turklāt šoreiz taču runa ir par viņām visām kopīgo sirdslietu – kērlingu.
Sākums – bez noteikumiem
“Ledeņu” kērlinga komanda pastāv jau gadu, taču visas meitenes ar šo sporta veidu nedaudz nodarbojušās arī pirms tam. Satikās viņas Jelgavas Ledus hallē, kur bijusī Jelgavas Kērlinga kluba prezidente Iveta Ozollapa no viņām izveidoja komandu.
“Kērlings pilnīgi noteikti nav sievišķīgs sporta veids. Brīdī, kad dāma ar birsti aktīvi berzē ledu, pazūd visa sievišķība,” smej Ieva. Taču visām meitenēm kērlingā saistošs šķiet tas, ka tajā valda lieliska komandas vienotības gaisotne. Turklāt šī daudzējādā ziņā ir prāta, komunikācijas un savstarpējas uzticēšanās spēle, kurā nav nepieciešama teicama fiziskā sagatavotība.
Daudziem tik ļoti nesaprotamā, Latvijā maz populārā spēle ar birstēšanu un akmeņu slidināšanu meitenēm iepatikusies galvenokārt pēc televīzijā redzētā. Spēlēt viņas mudinājis arī pagājušajā vasarā notikušais “Ondulat” kērlinga turnīrs un seminārs, kurā par spēli mūsējiem stāstīja ārzemju speciālisti. “Sākumā mēs pat īsti nezinājām noteikumus. Spēlējām kā pašdarbības pulciņš, taču mums bija interesanti,” atceras Iveta. Latvijā nav neviena kērlinga trenera, un spēles noteikumi, kā arī ļoti svarīgās kērlinga ētikas normas apgūtas galvenokārt starptautiskajos turnīros, no videomateriāliem, kā arī no citiem Jelgavas kērlinga kluba biedriem.
“Kērlingā ir milzums nerakstītu likumu, kas jāievēro. Tā ir solīda spēle, līdzīgi kā golfs. Būtiska ir īpašā komandu sasveicināšanās, prasme skaļi nepriecāties par savu veiksmi un pretinieka kļūdām. Ja pretiniekam spēlē veicas, otra komanda aplaudē, jo tā ir pieņemts. No sākuma bija grūti neizpaust emocijas, taču tagad tas šķiet dabiski, un rezultātā uz ledus valda ļoti pozitīva gaisotne,” stāsta Una, piebilstot, ka nu jau pat ārpus kērlinga, piemēram, metot šautriņas, viņai liekas jocīgi gavilēt par saviem panākumiem.
Kērlings ir sports
Lai gan, no malas raugoties, liekas, ka kērlingā nav nepieciešams daudz spēka, tā tomēr nav. Vienas spēles laikā spēlētājs nostaigā pa ledu apmēram piecus kilometrus, divus no tiem aktīvi birstējot ledu. “Ir pat bijis tā, ka uz rokām ir tulznas, jo, lai ledus kļūtu mitrs un akmens slīdētu tā, kā iecerēts, jābirstē neilgi, taču ļoti spēcīgi,” teic Zanda. Līdzīgi kā citos sporta veidos, kērlingā svarīga ir emocionālā nosvērtība. Ir jāspēj uzreiz pēc aktīvas birstēšanas, kad esi ļoti satraukts, koncentrēties un precīzi aizslidināt savu akmeni. Meitenes kērlingu salīdzina ar sprintu, birstēšanas brīdis ir īss, taču tajā jāatdod visi spēki.
No otras puses raugoties, kērlingā meitenes var piedalīties Eiropas čempionātā, ko nekad nevarētu darīt, ja nodarbotos ar kādu citu sporta veidu. “Būtiski ir arī tas, ka kērlingu mēs varēsim spēlēt arī pēc daudziem gadiem, kas nav iespējams citos sporta veidos,” teic Iveta. Pagaidām “Ledenes” uzskata, ka kērlings ir viņu hobijs, taču nopietni gatavojas decembra Eiropas čempionātam Itālijā, kurā kā vienīgā sieviešu komanda pārstāvēs Latviju.
Latvijā nav arī īsta kērlinga laukuma ar spēlei nepieciešamo ļoti gludo un īpaši apstrādāto ledu. Jelgavas Ledus hallē ledus ir vislabākais Latvijā, jo tur ir ļoti gluds pamats, uz kura tas uzliets. Ledus speciāli kērlinga treniņiem tiek gatavots trīs stundas pirms spēlētāju ierašanās hallē. Tieši tāpēc treniņi notiek tik jocīgā laikā, otrdienās piecos no rīta – uz hokejistu slidu saskrāpētā ledus kērlingistam nav ko darīt.
Īstu kērlinga laukumu “Ledenes” pirmo reizi ieraudzīja pagājušā gada Eiropas čempionātā Šveicē, Grindenvaldē. “Uz turieni braucām ar cerību uzvarēt vismaz vienu spēli, un veiksme bija ar mums. Milzīga veiksme, jo ieguvām ceturto vietu B grupā jeb 14. vietu kopvērtējumā. Iesācējām tas ir ļoti daudz,” atceroties tās reizes prieka asaras, stāsta Una. Tagad meiteņu sapnis ir kērlingā pārstāvēt Latviju olimpiskajās spēlēs.
Ikdienā visas četras “Ledenes” ir ļoti aizņemtas darbā. Iveta un Zanda ir arhitektes, Una – friziere un Ieva – sociālā darbiniece. Arī aizņemtība ir viens no iemesliem, kāpēc divu stundu ilgie treniņi notiek tik agrā rīta stundā. Pēc treniņa jāpaspēj uz darbu, kas trijām meitenēm ir Rīgā. Una dzīvo Carnikavā un nakti pirms treniņa vienmēr pārnakšņo Jelgavā pie komandas biedrenes. “Man kērlinga treniņi ir ne tikai sports, bet arī laiks, ko pavadu kopā ar brīnišķīgiem cilvēkiem,” teic Iveta. Starp citu, daudzas Latvijas kērlinga vienības “Ledenes” uzskata par vienu no saliedētākajām un draudzīgākajām komandām, kurā valda pilnīga savstarpēja uzticēšanās. Meitenes vienmēr cenšas cita citu uzmundrināt un atbalstīt.
***
Par un ap “Ledenēm”
Jelgavas Kērlinga klubs dibināts 2000. gadā un patlaban ir lielākais Baltijā un viens no lielākajiem Austrumeiropā. Tajā ir 47 biedri un astoņas kērlinga komandas – sešas vīriešu un divas sieviešu. Kluba komandas pēdējos divos Latvijas kērlinga čempionātos izcīnījušas divus čempiona titulus (“Ledenes”), trīs sudraba godalgas (“Jelgavas maiznieks”, “Sudrabakmens”, “Jelgava”) un vienu bronzas medaļu (“Jelgavas maiznieks”).
“Pēc pieredzējušu kērlinga treneru uzskatiem, lai sasniegtu augstus rezultātus, sieviešu komandās visām spēlētājām ir jābūt labām draudzenēm. Vīriešu komandās pietiek ar savstarpēju cieņu un uzticību. Šis ir tas gadījums, kad pilnīgi varu piekrist Kanādas treneriem, jo “Ledeņu” panākumi ir gūti uz uzticības un draudzības bāzes. Brīžos, kad ir iznācis treniņos spēlēt ar “Ledenēm”, viņu pozitīvā enerģija burtiski gāž no kājām, un nav tik viegli uzvarēt šo komandu, talkā ņemot pat vīrišķo spēku,” apgalvo kērlinga komandas “Jelgavas maiznieks” skips un Jelgavas Kērlinga kluba prezidents Kārlis Smilga.
Kērlinga izmaksas:
Kērlinga čības: 60 – 80 latu;
Birste: 50 – 60 latu.
Kērlinga inventāru Latvijā var iegādāties tikai internetā, pasūtot no Kanādas.
Maksa par treniņiem: 25 lati mēnesī.
Kērlinga akmeņu komplekts pieejams Jelgavas Ledus hallē.
Ja neizdosies atrast atbalstītājus, brauciens uz decembra Eiropas čempionātu kērlingā Itālijā katrai “ledenei” izmaksās aptuveni 900 latu.
