Šonedēļ ar reģionālo preses izdevumu žurnālistiem tikās 8. Saeimas un valdības “mugurkaulu” veidojošā partija “Jaunais laiks”.
Šonedēļ ar reģionālo preses izdevumu žurnālistiem tikās 8. Saeimas un valdības “mugurkaulu” veidojošā partija “Jaunais laiks”. Ne tādēļ, lai cienātu ar kafiju un pīrādziņiem, bet skaidrotu, kas ir paveikts, veidojot nākamā gada budžetu. Gan partijas parlamenta frakcijas vadītājs Krišjānis Kariņš, gan finanšu ministrs Valdis Dombrovskis to nodēvēja par gluži vai revolucionāru. Varētu arī piekrist, jo tik dramatisku valsts budžeta sastādīšanu nebija gadījies līdz šim redzēt. Sākot ar “zvēra modināšanu ministros”, lai viņi meklētu līdzekļus kaimiņa makā, un beidzot ar koalīcijas partneru stīvēšanos savā starpā, lai varētu saviem vēlētājiem rādīt to, ka nav aizmirsuši pirmsvēlēšanu solījumus.
Papētot budžeta projektu, deputātam un ministram varētu arī piekrist, jo tik kardinālas pārmaiņas tā radīšanā un galarezultātā nav līdz šim bijušas.
Nākamā gada budžets veidots, prognozējot aptuveni sešu procentu iekšzemes kopprodukta palielinājumu, kā arī dzelžaini turoties pie principa, ka budžeta deficīts nebūs lielāks par diviem procentiem. Paredzēts, ka arī nākamgad turpināsies uzņēmumu ienākuma nodokļa samazināšana – gada laikā no 25 līdz 15 procentiem. Nav jāskaidro, ko tas nozīmē uzņēmējam, – tā ir papildu iespēja attīstīt savu biznesu. Neviens virs neapstrīdēs, ka jau šogad ir uzlabojusies nodokļu iekasēšana. Nākamajā gadā tā tiek plānotā vēl lielāka – paredzēts, ka kopējie nodokļu ieņēmumi palielināsies par 9,5 procentiem, lai gan uzņēmējiem nodokļu slogs tiks samazināts.
Nākamais būtiskais solis ir speciālo budžetu likvidācija (izņemot sociālās apdrošināšanas) vai, pareizāk sakot, to iekļaušana kopējā valsts budžetā. Par to, vai tas nesīs cerēto, varēsim pārliecināties tikai nākamajā gadā. Finanšu ministrs to pamato ar vēlmi radīt lielāku naudas izlietojuma caurskatāmību. Pašreizējai valdībai ir vēlme pakļaut savai kontrolei gandrīz visu, līdz ar to šāda pārlieku centralizācija sāk atgādināt kādreizējos “gosplana” laikus. Turklāt, kā liecina Repšes priekšgājēju prakse, savējiem dalītāji budžeta naudiņu parasti atrod.
Jāņem vērā arī tas, ka lielas korekcijas valsts budžetā varētu ienest novadu un reģionu veidošana. Tā kā valdībā joprojām nav skaidrības par funkciju un finansēšanas sadalījumu novadiem un reģioniem, nākamā gada beigas varētu arī nebūt tik rožainas, kā tagad tiek lēsts. Ja nu vienīgi atradīsies pirms gada solītie valstij nozagtie 400 miljoni.
