“Matrikss: Revolūcija”. Eskeipists ir cilvēks, kas no kino gaida iespēju domas par dzīvi – vienalga, manu, tavu vai viņējo, taču reālu, bioloģiski konstatējamu, – atstāt aiz kinozāles sliekšņa.
“Matrikss: Revolūcija” (“Kino 19” līdz 13. novembrim – pulksten 14.30, 17, 19.30).
Eskeipists ir cilvēks, kas no kino gaida iespēju domas par dzīvi – vienalga, manu, tavu vai viņējo, taču reālu, bioloģiski konstatējamu, – atstāt aiz kinozāles sliekšņa. Līdzīgi kā dažs labs, piecos vakarā aizverot aiz sevis biroja durvis, domas par darbu mēdz izslēgt līdz nākamās darbdienas rītam. Īsāk sakot, eskeipists ir pieaudzis cilvēks, kas pārtiek no pasakām.
Pieprasījums pēc šādas produkcijas visraksturīgākais arvien bijis strādīgajā un apsviedīgajā, bet darba dinamikas nogurdinātajā amerikāņu nācijā. Holivudas piedāvājumā nekad nav dominējis nekas cits kā lieliem bērniem domātu pasaku klāsts, dažādības pēc reizēm papildināts ar reālistiskiem citātiem: no supervaroņu “apdzīvotā” “action”, kur “saķeres punktu” ar reālo dzīvi ir vairāk, līdz “Zvaigžņu karu” seriālam un “Matriksa” triloģijai, kas pretendē paši uz savu pasauli ar neatkarīgu cēlonību, mākslīgām kaislībām un aizgūtu mitoloģiju.
Pēc iepriekšējo “Matriksu” cienītāju lielum lielā vairuma viedokļa, no īpašībām, kas filmas popularitāti mēģināja tuvināt aizgūto personvārdu un vietu nosaukumu avotam Svētajiem Rakstiem, trešajā pārgremojumā daudz nav palicis. Sižeta pārstāstīšanu “matriksologi” notiekti uzskatīs par nosodāmu priekšā teikšanu; pārējiem daži vārdi par to, ko trīs sēriju mūžā paguvuši sastrādāt Neo, viņa pašaizliedzīgā draudzenīte un pārējie cilvēces glābēji “mašīnu civilizācijas” apkarotāji, filmas pievilcības vairošanā līdzēs visai maz. Vienīgais ieteikums ziņkārīgajiem – pirms seansa labi izgulēties, citādi, par spīti nemitīgajiem specefektu zibšņiem uz ekrāna, aizmigsiet, kā likts.
***
Esēnija Zariņa:
Pirmā filma pārsteidza ar satura un stila oriģinalitāti, bet otrajā un trešajā uzsvērtas iespaidīgās “action” ainas. “Matrikss: Revolūcija” neko daudz neatšķiras no iepriekšējās daļas. Nav vairs izteikta tā mitoloģiski filosofiskā jēga, kas pirmajā daļā. Ir tikai darbības demonstrācija. Žēl. Vēl jo vairāk tāpēc, ka pirmā daļa ir manā labāko filmu topā. Tomēr skatīties jāiet tik un tā. Aktieri, kā vienmēr, labi.
Aiva Roga:
Filmu vērts noskatīties jau tāpēc vien, ka Kianu Rīvsu tādā veidolā vairs neredzēsim. Labi vien ir – kas par daudz, tas par skādi. Salīdzinot ar iepriekšējo daļu, šī ir saturīgāka un ne mirkli neļauj novērst uzmanību. Tomēr neizprotu, kas piesaista tādas skatītāju masas.
