Svētes pagastā ir apspriests, izstrādāts un valsts politiskajai elitei iesniegts teritorijas plānojums.
Svētes pagastā ir apspriests, izstrādāts un valsts politiskajai elitei iesniegts teritorijas plānojums. Pašvaldībai nedaudz kremt, ka trūka iedzīvotāju aktīvas iesaistīšanās pagasta attīstības plāna apspriešanā. Tā bija svarīga, jo nākotnē jauna būvniecība vai cita saimnieciskā darbība būs pakārtota pašvaldības teritorijas plānojuma prasībām.
2002. gada 2. maijā tika pieņemts lēmums uzsākt Svētes pagasta teritoriālo plānojumu. Nekavējoties tikai izveidota kompetentu speciālistu darba grupa.
Bet vispirms – attīstības programma
“Svēti apsolījām, ka pie viena izstrādāsim arī pagasta attīstības programmu, kam patiesībā jau bija jābūt iepriekš,” pačukst Svētes pagasta Padomes priekšsēdētāja Sandra Viniarska. Viņa rāda visai biezu, ar informāciju bagātu materiālu. Tajā ir daudz kas no pagasta vēstures, Svētes sociāli ekonomiskās situācijas analīze, intervijas ar zemniekiem, nākotnes vīzija. Pagasta attīstības programmā skaidrots, kādēļ līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu uzņēmējdarbība pagastā burtiski sabruka. Likvidēja konservu cehu, zeķu fabrikas filiāli “Aurora”, radās bezdarbs.
Laiks gāja, un līdzās attīstības programmai tapa arī teritorijas plānojums. To finansiāli atbalsta arī valsts ar mērķdotāciju, taču darba sākumā izmaksā tikai pusi – 3,5 tūkstošus latu –, atlikušo daļu – darba beigās. 1. novembrī Svētes pagasta teritorijas plānojumu jau iesniedza ministrijā, nu jāgaida atbilde. Ceļš līdz iesniegšanas brīdim nav bijis viegls, jo pats teritoriālā plānojuma izstrādes process ir sarežģīts un ķēpīgs. “Uzsākot plānojumu, par to informācija jāpublicē vietējā presē un “Latvijas Vēstnesī”. No publicēšanas brīža astoņas nedēļas turpinās sabiedriskā apspriešana (te nu vietējo iedzīvotāju atsaucība bija gaužām slikta) pirmajam posmam, tad analīze, kā arī jānosūta visām attiecīgajām institūcijām ziņas, ka esam sākuši darbu pie teritoriālā plānojuma, lai viņi dod savus priekšlikumus. Pēcāk seko vēl otra līdzīga procedūra,” skaidro S.Viniarska. “Tādēļ ātrākais teritoriālā plānojuma izstrādes laiks ir gads. Mums bija vajadzīgs pusotrs,” piebilst teritorijas plānotāja Iveta Staša. Svarīgi, ka teritoriālajam plānojumam saistoši ir arī nupat tapušie Svētes pagasta Apbūves noteikumi. “Vairs nevarēs brīvi būvēt kā līdz šim. Tie ir stingi un skaidri,” norāda Svētes pagasta Padomes priekšsēdētāja.
Viss plūst upē
Teritoriālajā plānojumā skatīta Svētes teritorija kā tāda un analizēts, kā tā ir veidojusies un kā varētu attīstīties tālāk. “Pirmkārt, bija jāņem vērā Jelgavas tuvums un tas, ka daudzi šeit vēlas būvēt savrupmājas. Kā zināms, Svētes pagastā ir laba lauksaimniecībā izmantojamā zeme, tādēļ paredzējām, ka tā tiks izmantota tieši lauksaimnieciskās produkcijas ražošanai. Un tā saplānotas pieļaujamās rīcības katrā Svētes pagasta zemes gabalā turpmākajiem 12 gadiem,” uzsver I.Staša. Viņa labprāt stāsta par vienu no svarīgākajām problēmām, kuras vairāki risinājumi ietverti arī plānojumā. Proti, ne visas dzīvojamās mājas ir apgādātas ar centrālo ūdensvadu, kanalizāciju, tādēļ radušās vides piesārņojuma problēmas. “Lai mazinātu spiedienu uz vidi, jāizveido centralizētā ūdensapgādes un kanalizācijas sistēma. Ļoti problemātisks ir Atpūtas ciema dārziņu rajons, kur nav vajadzīgās infrastruktūras, bet ir daudz mājiņu, kas uzslietas viena pie otras, apgrūtinot komunikāciju izbūvi. Turklāt pagasta pašā augšgalā dažas mājas atrodas pilsētas kapu aizsargjoslā, kur faktiski nedrīkstētu notikt ūdens ieguve, bet tur ir akas. Protams, risinājumam ir vajadzīgi ievērojami finanšu resursi. Varbūt varēs piesaistīt Eiropas Savienības naudu. Daudz kas jāizdomā, jāizvērtē, ko un kā darīt labāk.” Visa Svētes pagasta teritorija atrodas Svētes upes krastā. “Pirms diviem gadiem plūdi parādīja to, ka ļoti piesārņojam šo upi tieši tādēļ, ka nav izbūvēta kanalizācija. Šī problēma ir milzīga. Starp citu, priekšā stāv smags uzdevums – pārliecināt cilvēkus, ka centrālā ūdensvada izbūve tiešām ir nepieciešama. Daudzi sākumā piekrīt, ka to vajag, bet, uzzinājuši, ka mēnesī būs jāmaksā noteikta naudas summiņa, spēji pārdomā,” atzīst S.Viniarska.
Strauji augusi zemes cena
Svētes pagastam tapušas dažādas krāsainas kartes. Viena ataino pašreizējos zemes lietošanas mērķus. Pagastā ir nelielas mežu platības, kas pārsvarā pieder valstij. Savukārt pašvaldībai piederošās zemes ir ļoti maz. Ja pagasta Padome vēlētos realizēt apbūves gabalus par “skaistu” cenu, tai nemaz nebūtu, ko piedāvāt. Starp citu, zemes cenas pagastā ir krietni augušas, tādēļ S.Viniarska nebaidās zemes tirdzniecību pagastā dēvēt par pēdējā laika peļņas bumu. “Bet šo pirkšanas bumu varētu apturēt tieši teritoriālais plānojums, kur ir skaidri noteikta attiecīgās zemes funkcija nākotnē. Piemēram, auglīgās, meliorētās lauksaimniecībā izmantojamās zemēs meliorācijas sistēma obligāti jāsaglabā, pretējā gadījumā teritorija sāks applūst. Tātad tur nav pieļaujams blīvs apbūves rajons. Turklāt Svētē atšķirībā no Zaļeniekiem jau tā ir sadrumstalotas, nelielas lauksaimniecības zemes platības. Tātad plānojums strikti regulē zemes izmantošanu nākotnē,” stāsta I.Staša. Īpaši pieprasīti ir zemes gabali Svētes upes krastā. Skaidrs, ka pēdējā laikā daba ir vērtība pati par sevi un ūdens tuvums – ekskluzīvs bonuss. Svētes pagasta teritorija ir pieprasīta.
Atsevišķi izstrādāta karte vēsta par aizsargjoslām Svētes pagastā, un to nav maz. Lielākā un plašākā aizsargjosla ir Svētes upei. Tur ierobežojumi attiecas uz jauno būvniecību un zemes izmantošanu. Aizsargāti ir arī ceļi un kultūras pieminekļi, kapi un citas lietas. Arī līdz šim aizsargjoslas pagastā bija, taču strīdīgi jautājumi radās par to robežām.
Vēl viens “rūpju bērns” – skola
Svētes pagasta Padomes vadībai pēdējā laikā degpunktā atrodas vēl kāds uzdevums jeb, pareizāk sakot, vērienīgs plāns – paplašināt Svētes pamatskolas telpas. “Ar šo projektu mums iet ļoti smagi, jo, uzliekot visu uz papīra, ievērojot visus nepieciešamos noteikumus, mums ļoti palielinājās klāt izbūvējamās platības apjoms, nekā tas tika paredzēts sākumā. Līdz ar to arī izmaksas no 400 000 latu “izaugušas” līdz 600 000 latu,” norāda S.Viniarska. Viņa stāsta, ka sakarā ar to, ka pagastā strauji aug bērnu skaits, steidzīgi bija jādomā, ko darīt ar skolu, kuras ēka fiziski nevar uzņemt lielo mācīties gribētāju skaitu. “Esam startējuši dažādos projektos, taču allaž kritām cauri, jo plānota ir tikai piebūve. Tomēr riskējām un šā gada budžetā paredzējām 10 000 latu skolas piebūves tehniskā projekta izstrādei. Prieks par pozitīvo atbalstu no Finanšu un Izglītības ministrijām un par to, ka esam iekļauti nākamā gada atbalsta programmā. Sākotnēji plānojām, ka 200 000 latu būs valsts investīcijas, bet otra puse – kredītlīdzekļi. Par laimi, interesi izrādījuši vietējie iedzīvotāji, kas arī būtu gatavi finansēt. Esmu optimisma pilna, ceru, ka viss izdosies. Protams, vispirms jānokārto dokumentācija, un nākamā gada maijā varētu sākties būvniecība,” domā S.Viniarska. Svētes pamatskolas vecajā (kas ir arī nestandarta izmēra) sporta zālē tiks iekārtotas klašu telpas, savukārt sporta halle taps no jauna.
Taisni brīnums, kāda rosība valda arī mazos pagastiņos. Tur rit sava dzīve, un pēc Svētes parauga spriežot, Latvijas lauki aug un attīstās.
