Esmu neizpratnē par to, ko novēroju Jelgavas 3. pamatskolas ēdamzālē. 4. novembrī, iegājusi skolas ēdnīcā, ar izbrīnu konstatēju, ka daļa bērnu ir spiesta pusdienot, kājās stāvot, jo visiem nepietiek krēslu.
Esmu neizpratnē par to, ko novēroju Jelgavas 3. pamatskolas ēdamzālē. 4. novembrī, iegājusi skolas ēdnīcā, ar izbrīnu konstatēju, ka daļa bērnu ir spiesta pusdienot, kājās stāvot, jo visiem nepietiek krēslu. Arī mana meita Roberta ēda stāvus. Lai gan pie blakus galda bija brīvi krēsli, skolotāja man neatļāva nevienu paņemt, jo tie esot paredzēti citas klases bērniem.
Direktors J.Skrupskis apliecināja, ka krēslu patiešām visiem nepietiekot. Skolas galdnieks pats pa vienam taisot. Papildu krēslu iegādei Dome neesot piešķīrusi naudu. Skolu valdē mani palūdza apvaldīt emocijas un ieteica savākt vecāku parakstus un atnest uz Domi, tas palīdzēšot ātrāk atrisināt krēslu problēmu.
Kad vēlāk satikos ar klases skolēnu vecākiem, viņi bija ļoti pārsteigti un izbrīnīti, jo bērni pat nebija sūdzējušies. Klātesošie skolēni apliecināja, ka krēslu ēdamzālē vienmēr pietrūkst.
Vecāki jau ir pieraduši, ka skolas soli un galdi neatbilst bērnu vecumam un augumam, bojājot skolēnu stāju un redzi. Vai tiešām jau no pirmās klases jāsāk radināties ēst, kājās stāvot? Varbūt tas kaut kā saistīts ar Eiropas Savienību, kur dažādi banketi nereti notiek pie zviedru galdiem?
Vēlētos uzzināt, vai arī pārējās skolās ir šādas problēmas. Ko domā citi vecāki?
Ar cieņu, Ingrīda Ērgle
