Mazā, klusā Zaļenieku nostūrī rāmi un mierīgi «ligzdo» Baložu ģimene – Indulis, viņa sieva Anita un bērni Elīna, Oskars un Elziņa.
Mazā, klusā Zaļenieku nostūrī rāmi un mierīgi «ligzdo» Baložu ģimene – Indulis, viņa sieva Anita un bērni Elīna, Oskars un Elziņa. Saimnieks ir pārliecināts, ka ģimeni vieno mīlestība, saticība un Dieva svētība.
Indulis Balodis strādā savā zemnieku saimniecībā, taču viņa pienākumos ir arī rūpes par Zaļo draudzi viņš ir ievēlēts par draudzes priekšnieku. Bez sievas, kas arī ir draudzes locekle, un viņu bērnu palīdzības daudz kas dzīvē nebūtu iznācis tā, kā ir šobrīd.
Par draudzes priekšnieku – tēva pēdās
Anitai ticība Dievam līdzi nāk jau kopš bērnības, tā ir ieaudzināta. Lai gan padomju vara to bija aizliegusi, Anitas vecāki visus četrus bērnus veduši uz dievkalpojumiem.
Arī Induļa vecāki bijuši ticīgi cilvēki un saviem bērniem mācījuši būt tādiem.
Sākoties atmodai, 1989. gada 21. augustā Zaļenieku baznīcā notika pirmās iesvētības, kurās piedalījās arī Baložu ģimene.
Tobrīd bijām ļoti aktīva grupiņa, kas sākām rosīties un uzstāt, ka Zaļajai draudzei jāpastāv un intensīvi jādarbojas, stāsta Anita.
Ilgu laiku, Zaļenieku baznīcas draudzi vadīja Induļa Baloža tēvs Aleksandrs. Gadu nasta, kas tagad uzgūlusi tēva pleciem, liedza viņam tālāk strādāt, tādēļ bija vajadzīgs jauns vadītājs. Par Zaļās draudzes priekšsēdētāju tika ievēlēts viņa dēls Indulis.
Pēc dabas Indulis ir kluss un nosvērts, sākumā pretojās jaunajam amatam, sakot, ka nepratīšot strādāt šajā jomā, bet beigās tomēr piekāpās un tagad pašam prieks, ka tik daudz gada laikā padarīts, stāsta sieva.
Indulis par darbu baznīcā:
Mūsu draudzē reģistrējušies 150 cilvēku, bet daudzi no viņiem ir gados veci un uz baznīcu var atnākt reti. Pagājušajā gadā draudzē iesvētīti un uzņemti astoņi jauni dalībnieki, nokristīti septiņi bērni. Laulības notikušas vienam pārim. Mūsu draudzes mācītājs Arnis Bergmanis ir zelta vērts, tikai pateicoties viņam, draudze turpina eksistēt. Stājoties amatā, pirmais uzdevums man bija sākt kārtot draudzes īpašumu lietas. Grūtības sagādāja zemes iemērīšana. Draudzes lietošanā ir 55,9 hektāri zemes. Daļa zemes ir iznomāta pagasta iedzīvotājiem, stāsta Indulis.
Anitas un Induļa lielākā bagātība ir bērni. Abi vecākie Elīna un Oskars mācās Jelgavas 2. ģimnāzijas 9. klasē, sešgadīgā Elza sākusi apmeklēt sagatavošanas klasi Zaļeniekos:
Par vecākajiem bērniem bieži tiek jautāts: dvīņi? kad saku nē, tad vēl pajautā: vai kāds palicis otru gadu? saku, ka nav palicis. Puika ir gadu vecāks, un, kad bija mazs, nolēmu, ka skolā laidīšu kopā ar meitu, stāsta Anita.
Bērniem jāgūst laba izglītība
Pēc vidusskolas Oskars nolēmis mācīties Latvijas Lauksaimniecības universitātē, bet Elīna «stūrē» ekonomistu virzienā. Dēla aicinājums ir palikt un strādāt laukos.
Pilsētā viņš ilgāk par nedēļu nevar nodzīvot, jūtas kā slims, smej Anita.
Arī mazajai meitai patīk darīt visus lauku darbus.
Šorīt abi gājām uz lauka ņemt zemītes paraugus analīzēm. Elza ir mans mazais agronoms, bet, kad izaugšot, būšot zirgkope, stāsta tētis.
Svētdienās visi trīs bērni apmeklē Zaļās draudzes svētdienas skolas nodarbības, ko vada skolotāja Inita Soika. Bērni tur iet labprāt. Sevišķi patīk mazajai Elzai skolā viņi lasot Bībeli, dziedot, skaitot lūgšanas, zīmējot un viņai tur esot daudz draugu. Mamma uzskata, ka bērnam ir svarīgi šādas nodarbības apmeklēt pirmsskolas vecumā, jo tad pieķeršanās Bībelei un ticības mācībai ir dziļāka un nopietnāka.
Dzīves pamats – darbs un ģimene
Induļa pamatdarbs ir savā zemnieku saimniecībā, kas specializējas graudkopībā un cukurbiešu audzēšanā. Gadā tiek nobarots vidēji 100 cūku. Liels palīgs ir dēls Oskars, kas ar traktoru prot paveikt visus zemes darbus.
Lieldienas Baložu ģimenē ir svētki, kas tiek svinēti katru gadu. Jau tagad tiek krātas olas, lai bērniem būtu ko krāsot sīpolu mizās un krāsainās lupatiņās.
Indulis un Anita stāsta, ka šogad Zaļenieku baznīcā Lieldienu dievkalpojums notikšot naktī. Vienpadsmitos vakarā tas sākšoties un pēc pusnakts, kad būs sagaidītas Lieldienas, beigšoties.
Jēzus teicis: «Es esmu pasaules gaisma, kas seko man, tas patiesi nestaigās tumsībā, bet tam būs dzīvības gaisma.»
Tā dzīvo arī Baložu ģimene.
