Šīsnedēļas notikumi Jelgavas Autobusu parkā, kad otrdien no rīta praktiski bija paralizēti visi pasažieru pārvadājumi, ir izraisījuši plašu rezonansi “Ziņu” lasītājos.
Šīsnedēļas notikumi Jelgavas Autobusu parkā, kad otrdien no rīta praktiski bija paralizēti visi pasažieru pārvadājumi, ir izraisījuši plašu rezonansi “Ziņu” lasītājos. Internetā lasītāju komentārus var atrast gan pie trešdienas numura rakstiem, gan “Foruma” sadaļā. Tajos atspoguļojas ļoti dažādi viedokļi – sākot ar sašutumu par to, ka pasažieri nav varējuši nokļūt uz skolu vai darbu, un beidzot ar autobusu parka vadības “nolīdzināšanu līdz ar zemi”, pašvaldības vadības apvainošanu visos nāves grēkos.
Piemēram, Valdis raksta: “Neizprotama ir Rāviņa reakcija uz notikušo. Tā nosoda šoferu rīcību, nevis vēršas pret uzņēmumu, kas iekšējo nesaskaņu dēļ nespēj nodrošināt savu saistību izpildi. Rodas iespaids, ka pilsētas tēvam ir sava interese šajā uzņēmumā.”. Auditora viedoklis: “Mjā, pamatīgs kompots. Skaidrs, ka JAP viss nav kārtībā. Man šķiet, ka problēmu pamats ir meklējams darba organizācijā. Protams, ja darba līgumattiecības vai darba uzņēmuma līgumi tiek slēgti uz līdztiesīgiem pamatiem un abām pusēm izdevīgiem nosacījumiem, tad, iespējams, ieviestā darba attiecību sistēma darbotos. Kā redzams, nosacījumus diktē JAP, bet otra puse – pašnodarbinātie šoferi – reāli atrodas nevis juridiskas personas, bet darba ņēmēja statusā, turklāt bez atbilstošām tiesībām un sociālām garantijām.”
Savukārt komentētājs ar pseidonīmu Uzņēmējs notikušo skaidro šādi: “Manuprāt, problēma ar JAP šoferiem slēpjas pavisam citur, jo viņi vienkārši nav gatavi patstāvīgi plānot savus ienākumus un darboties kā pašnodarbinātās personas. Tam ir psiholoģisks izskaidrojums, jo ne katram ir dots būt par uzņēmēju, bet tieši tāds statuss ir individuālajiem komersantiem. Kā katram uzņēmējam, arī individuālajiem komersantiem, jāplāno savi ienākumi un ieguldījumi. Piemēram, ja autobusu vadītāja tīrie ienākumi vienu mēnesi ir 400 latu (un tas nav nemaz tik reti), tad viņiem jārēķinās, ka jāatstāj arī rezerve, jo nākamajā mēnesī ļoti iespējams 250 latu no 400 būs jāiegulda transporta līdzekļa remontā. Proti, vidēji autobusu vadītāju mēneša ienākumi mēnesī, nomaksājot visus izdevumus, ieskaitot sociālo nodokli, kas garantē arī sociālās garantijas, noteikti nav mazāki par 200 latiem. Tādēļ šoferiem būtu vairāk jādomā par to, kā plānot savus ienākumus. Daļa vainas ir pašu šoferīšu pusē.”
Tūlīt iebilst Lasītājs: “Gudri jau viņš runā. Protams, komersantiem ir jāplāno sava uzņēmējdarbība, bet šajā gadījumā to nav iespējams darīt. JAP nosaka, cik naudas izsniegt šoferim, un tas pilnīgi nav atkarīgs no šofera uzņēmēja spējām. Pēdējos mēnešos daudzu šoferu ienākumi nepārsniedz Ls 100 (par Ls 400 pat nesapņojot) un no šiem Ls 100 vēl ir jānomaksā nodokļi. Nevajag domāt, ka šoferiem šis darbs ir “medus maize”! Ja tā būtu, viņi noteikti nestreikotu! Tik daudz cilvēku, cik strādā JAP, momentā darbu citur neatrastu. ”
Un nobeigumā Lisa raksta: “Rakstītāji, attopieties, tik daudz urkšķēšanas un īgņošanās. Izpaužas riktīga latviešu daba. Viss ir tik slikti, kāds ar kādu kaut ko sarunājis. Viens vienīgs aizdomīgums. Man tas viss ir vienaldzīgi. Galvenais, lai neprasa no manis kā Jelgavas iedzīvotāja vēl par kaut ko samaksāt, un galvenais, lai lietas iet uz augšu. Vai domājat citādi? Vai kāds grib braukt vecajos dzeltenajos autobusos?”
Tā ir tikai neliela daļa no tiem viedokļiem, kurus ir rakstījuši lasītāji par notikušo. Nepaies ilgs laiks, kad situācija stabilizēsies. Visiem, kas bija iesaistīti šajā notikumā, tomēr derētu atcerēties veco latviešu sakāmvārdu par to, ka viena pagale nedeg. Acīmredzot uzņēmuma administrācija un pašvaldība nebija darījusi visu iespējamo, lai autobusu vadītājiem nebūtu iemesla šādā veidā izrādīt savu neapmierinātību. Arī autobusu vadītājiem vajadzētu atgādināt, ka, pirms parakstāt kādu līgumu, būtu nepieciešams ar to rūpīgi iepazīties. “Ziņas” arī turpmāk sekos notikumu attīstībai, jo daudzi jautājumi joprojām ir bez atbildes.
