Pasaules diebēta diena ir 14. novembrī. Jelgavā tai veltīts pasākums notiks 22. novembrī. Šogad tā tēma – “Diabēts un nieres”.
Pasaules diebēta diena ir 14. novembrī. Jelgavā tai veltīts pasākums notiks 22. novembrī. Šogad tā tēma – “Diabēts un nieres”.
Mūsu pilsēta ir arī viena no pirmajām, kur pirms desmit gadiem tika atvērta sava rajona nodaļa. Kopš pirmās dienas Jelgavas nodaļu vada un par saviem cilvēkiem rūpējas Ludmila Borzaja.
Jau sarunas sākumā vadītāja uzsver, ka diabēts ir slimība, par ko jārunā nemitīgi, jo tā jebkurā laikā var skart jebkuru no mums. To arī pierāda saslimstības straujā paaugstināšanās pēdējo gadu laikā. Latvijā ir 35 tūkstoši zināmo diabēta slimnieku, Jelgavā un rajonā – jau 1197. Taču daudz ir arī tādu, kas nenojauš, ka sirgst ar cukura diabētu. Pazīstot cukura diabēta simptomus, slimību iespējams savlaicīgi atklāt un izvairīties no veselībai un dzīvībai bīstama stāvokļa. L.Borzaja stāsta, ka tagad cukura diabēta slimniekiem ir nesalīdzināmi lielākas iespējas dzīvot pilnvērtīgu, aktīvu dzīvi, nekā tas bija vēl pirms desmit, piecpadsmit gadiem. Pētījumi par šo slimību ir strauji progresējuši, un tagad pat vīd cerība, ka cukura diabētu kādreiz varēs izārstēt. Tomēr pagaidām vēl cilvēkiem pašiem jācenšas samazināt slimības hronisko komplikāciju risku. Vispirms tas ir veselīgs dzīvesveids, pareizs uzturs un medicīniskās pārbaudes.
L.Borzaja stāsta, ka jau septīto gadu Jelgavā tiks rīkotas diabēta dienas, šogad tās būs 22. novembrī no pulksten 10 līdz 13 pilsētas kultūras namā. “Šajā dienā gaidīti visi diabēta pacienti, bet īpaši mīļi lūgti tie cilvēki, kuriem varētu būt aizdomas par saslimšanu un kuri ir diabēta riska grupā. Ne vienmēr diabēts ir pamanāms sākuma stadijā, tādēļ katram cilvēkam vismaz reizi gadā būtu jāuzzina savs asinsspiediens, glikozes līmenis asinīs, ķermeņa svars un tauku procents. Arī konsultācija pie endokrinologa reizi gadā nāks tikai par labu,” uzsver L.Borzaja. Jo ilgāk cilvēks neārstējas, jo lielākas var būt komplikācijas. Vislielāko iespaidu slimība var atstāt uz nieru darbību, redzi un citiem orgāniem. L.Borzaja stāsta, ka Jelgavas nodaļa veidota ar mērķi, lai pacienti saņemtu maksimālu informāciju par slimības ārstēšanu un zināšanas varētu izmantot dzīvē. Cilvēkiem tiek sniegti informatīvie materiāli, morāls atbalsts, viņiem ir iespēja sanākt kopā un dalīties pārdzīvojumos un pieredzē. Pacientu labad pirms trim gadiem Jelgavas poliklīnikā darbu sāka diabēta aprūpes kabinets, turpat strādāt sāka arī pacientiem tik ļoti svarīgais pēdu aprūpes kabinets.
Pirms mēneša dzima pirmā Jelgavas nodaļas atvasīte – izveidojās diabēta pacientu grupa Kalnciemā. “Tas ir lielisks piemērs citu pašvaldību mediķiem, kā noorganizēt savā pašvaldībā cukura diabēta pacientu grupiņu, kas sanāktu kopā, pārrunātu problēmas un meklētu risinājumus,” skaidro L.Borzaja.
Diabēts nav nekas apkaunojošs, jo vairāk cilvēks zinās par to, jo vieglāk viņam būs dzīvot.
***
Diabēta riskam pakļauti
jūsu ģimenes locekļi sirgst ar cukura diabētu;
esat slimojis ar aizkuņģa dziedzera kaitēm;
jums bijušas autoimūnas slimības;
esat vecāks par 45 gadiem;
ir liekais ķermeņa svars;
grūtniecības laikā jums bijis cukura diabēts;
jums piedzimis bērniņš smagāks par 4,1 kg;
ir paaugstināts asinsspiediens;
normai neatbilstošs holesterīna līmenis asinīs;
jūs smēķējat.
***
Diabēts faktos un skaitļos
Diabēts ir hroniska slimība, ko raksturo virs normas paaugstināts glikozes līmenis asinīs.
Ir divas galvenās diabēta formas.
1. tipa diabēts biežāk sastopams bērniem un jauniešiem; pieaugušo vidū vairāk izplatīts 2. tipa diabēts. Ja slimību laikus nediagnosticē, var rasties komplikācijas, piemēram, redzes pasliktināšanās un pat aklums, nervu, asinsvadu un nieru bojājumi. Slimība bieži ir kāju amputāciju cēlonis.
Pašlaik pasaulē ir vairāk nekā 170 miljoni diabēta pacientu. Tiek prognozēts, ka pēc gada šis skaits palielināsies līdz 300 miljoniem. Tas izskaidrojams ar iedzīvotāju novecošanos, urbanizāciju, neveselīgu ēšanu un neaktīvu dzīvesveidu.
Latvijā pēc gada diabēta slimnieku skaits var sasniegt 45 tūkstošus. Pierādīts, ka apmēram puse pacientu nezina, ka sirgst ar šo slimību. Pat attīstītās valstīs 15 – 20 procentu diabēta pacientu nezina, ka labas diabēta kompensācijas sasniegšana aizkavē slimības vēlīno sarežģījumu attīstību.
