Saeima akceptējusi grozījumus likumā par privatizācijas sertifikātiem un par vienu gadu pagarinājusi privatizācijas sertifikātu derīguma termiņu.
Saeima akceptējusi grozījumus likumā par privatizācijas sertifikātiem un par vienu gadu pagarinājusi privatizācijas sertifikātu derīguma termiņu.
Tādējādi sertifikāti kā maksāšanas līdzeklis par valsts un pašvaldību īpašuma objektiem likumos paredzētajos gadījumos un kārtībā ir izmantojami līdz nākamā gada beigām. Saskaņā ar grozījumiem privatizācijas sertifikātiem netiks noteikts konkrēts izmantošanas termiņš, tomēr sertifikātu lietošanu ierobežos privatizācijas ierosinājumu iesniegšanas termiņi. Ja kāds vēlēsies iesniegt privatizācijas ierosinājumus pēc šiem termiņiem, maksājumi būs jāveic tikai latos.
Privatizācijas aģentūra valsts īpašuma objektu privatizācijas ierosinājumus pieņems līdz šā gada beigām, savukārt pašvaldības – līdz nākamā gada beigām. Dzīvokļu privatizācijas ierosinājumu iesniegšanas termiņš noteikts līdz 2005. gada beigām. Tas attiecas tikai uz privatizācijas ierosinājumu iesniegšanu, bet sertifikāti būs izmantojami arī pēc šā datuma – tad, kad valsts vai pašvaldības būs sagatavojušas māju privatizācijai. Šādas privatizācijas ierosinājums nodrošina iespēju privatizēt attiecīgo objektu likumā noteiktajā kārtībā arī pēc 2005. gada 31. decembra, tomēr ne vēlāk kā līdz 2006. gada 1. jūlijam; vai sešu mēnešu laikā pēc privatizācijas komisijas lēmuma par dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu, ja tas pieņemts pēc 2005. gada 31. decembra; vai arī sešu mēnešu laikā pēc tiesas sprieduma spēkā stāšanās, ja privatizācija nav bijusi iespējama sakarā ar tiesvedību.
Pārējos gadījumos no 2006. gada 1. janvāra dzīvojamās mājas un tajās esošie privatizācijas objekti tiek atsavināti likumā par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanu noteiktajā kārtībā. Grozījumi arī paredz, ka likumā par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā paredzētajos gadījumos un noteiktajā kārtībā izīrētās dzīvojamās telpas netiek nodotas privatizācijai un tās nevar iegūt īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai. No visiem privatizācijai pakļautajiem dzīvokļu īpašumiem pašlaik valstī neprivatizēti ir apmēram 23 procenti. Jelgavā, kā informē Domes izpilddirektora vietnieks Vilis Ļevčenoks, pašvaldība privatizācijai nodevusi visas 532 savā rīcībā esošās mājas. Savus mitekļus neesot privatizējuši 20 procenti iedzīvotāju. Tie galvenokārt esot trūcīgie pilsētnieki, kas savulaik savus sertifikātus esot pārdevuši. No 152 valsts mājām 1. novembrī Jelgavā privatizācijai bija nodotas 149. Dzīvokļus par sertifikātiem privatizējuši 82 procenti iemītnieku. Šajās dienās, kā informē Mājokļu aģentūras Zemgales reģionālās vienības vadītājs Jelgavā Romualds Pučeta, privatizācijai nodotas vēl divas mājas. Rajonā ir 121 valsts māja, savus mitekļus var privatizēt 116 namu iemītnieki, savukārt pašvaldības paredzējušas nodot privatizācijai 441 namu. Pagaidām privatizācijas paziņojumus saņēmuši 397 māju iemītnieki, vēl 24 māju iedzīvotāji tos varētu saņemt tuvākajos mēnešos. Savukārt informācija par sertifikātiem liecina, ka valstī piešķirti 111,44 miljoni sertifikātu. Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijā izmantoti 89,5 procenti no kopējā apjoma.
Turklāt līdz šā gada beigām varēs atvērt privatizācijas sertifikātu kontus un ieskaitīt tajos sertifikātus. Šis noteikums gan neattieksies uz īpašuma kompensācijas sertifikātiem un sertifikātiem par politiskajām represijām, kas piešķirti pēc 2002. gada 31. decembra. Līdz šā gada beigām arī tiesā un citās institūcijās varēs iesniegt pieteikumu un prasību sertifikātu piešķiršanai.
