Šīs ceturtdienas rīts mūsu pilsētai atnesa jau otro rudens sniega klājienu un sarmas rotājumus. Pirmajā sniegputeņa reizē pirms dažām nedēļām bija skaidrs – tā ir tikai rudens rotaļa.
Šīs ceturtdienas rīts mūsu pilsētai atnesa jau otro rudens sniega klājienu un sarmas rotājumus. Pirmajā sniegputeņa reizē pirms dažām nedēļām bija skaidrs – tā ir tikai rudens rotaļa. Tagad jau rādās, ka ziema patiešām pienākusi tuvu, tuvu klāt. Un nevilšus tumšajos vakaros jāsāk domāt par gada noslēgumu, Ziemassvētkiem un to, kas vēl nav padarīts.
Pirms radiostacijas nezin cik reižu dienā sāk skandināt Ziemassvētku dziesmiņas un kamēr vēl nav startējis trakais dāvanu pirkšanas drudzis, mums vēl ir iespēja padomāt par to labo, kas darāms. Un apsvērt, vai gribam šo gadu pabeigt ar viena labi padarīta darba apziņu vairāk.
Teorētiski darīt labu ir ļoti vienkārši – tas nozīmē palīdzēt, pasmaidīt, pateikt mīļu vārdu, paņemt cita smago nastu vai izrunāties no sirds. Taču cik viegli ir to darīt ikdienā? Cik daudz ir cilvēku, kam labā pietrūkst? Un cik daudz ir tādu, kas neiedomājas, ka būt labiem ir svarīgi. Arī būtiski sev pašam, jo, darot labu, mēs saņemam pretī tik daudz gaismas, ka varētu apstādināt visas pasaules elektroenerģijas ražotnes.
Jau tagad internetā sāk klejot aicinājumi ziedot lietotas drēbes, rotaļlietas, grāmatas un saldumus bērnunamiem, trūcīgajām ģimenēm un veco ļaužu pansionātiem. Taču cik daudzi no mums, tos izlasot, tiešām ķersies pie saviem skapjiem, lai atrastu nevajadzīgās lietas, kas kādam varētu priecēt sirdi? Cik daudzi turīgie cilvēki nopirks lielu konfekšu tūtu un aiznesīs trūcīgas kaimiņu ģimenes mazuļiem? Protams, viss, kas cilvēkam jādara, prasa pūles un vēlmi to darīt. Bet varbūt tieši šoruden būtu īstais laiks likt slinkumu pie malas. Jo ne jau ņēmējam, bet devējam viss šai pasaulē tiek.
Priekam dažreiz taču vajag tikai mazlietiņ. Ja arī mums nav mantu, ko dāvāt, mēs varam dot smaidu un mīļus vārdus; mēs varam atcerēties sen aizmirstus draugus un pavecākus radiniekus; uzrakstīt vēstuli cilvēkam, uz kuru dusmojamies, un piedot. Mēģināt izlīdzināt vecus strīdus. Būt mīļi un aprauties pusvārdā, kad gribas pateikt ko nejauku.
Baltās ziemas vēl nav, taču tā būs. Pavisam drīz. Un kāpēc lai tā šogad nebūtu ļoti, ļoti balta?
