Vietējiem rogaineriem trīs Eiropas čempionāta pjedestāli

19. Eiropas čempionātā 24 stundu rogainingā, kas notika kalnainā apvidū akmeņainu grēdu un ieplaku bagātos Somijas mežos, veiksmīgu sniegumu demonstrējušas vairāku vietējo rogaineru komandas.

Eiropas čempionāts rogainingā ir galvenais rogaininga notikums Eiropā šajā gadā. Somija ir rogaininga lielvalsts, jo te regulāri notiek dažāda līmeņa šī sporta veida sacensības. Kopš 2007. gada Somija ir spējusi kvalitatīvi noorganizēt gan pasaules, gan Eiropas čempionātus.

Netālu no Turku pilsētas 221 komandas konkurencē startēja gan Jelgavas orientēšanās kluba “Alnis” pārstāvji, gan citi jelgavnieki. 24 stundu laikā sakrājot 339 punktus, visaugstāk kopvērtējumā, proti, 28. pozīcijā, ierindojās komanda “No stress” ar “alni” Viesturu Šlosbergu sastāvā. Vīriešu veterānu grupā Viesturam ar pārinieku 13. vieta. Jāpiebilst, ka no Latvijas komandām “No stress” ieguva septīto vietu.

Lielisku rezultātu sasniedza vīriešu junioru grupas (līdz 23 g. v.) komanda “Sapieris kvadrātā”, kurā startēja 22 gadus vecais jelgavnieks Tomass Reinis Tīss ar vien 15 gadu veco Rihardu Žilinski no Brunavas pagasta. Abi jaunie orientieristi bija pārāki pār divām spēcīgām Ukrainas komandām, kā arī ambiciozajiem igauņiem un itāļiem. Kopvērtējumā “Sapieris kvadrātā” iekļuva “Top 50”, ar apaļiem 300 punktiem ieņemot 48. vietu.

Savukārt otro vietu jaukto superveterānu grupā (55+) izcīnīja “Mitau elk”, kas sastāvēja no trīs “aļņiem” – Ilmāra Dukuļa, Viestura Šiliņa un Intas Poriķes. No jelgavniekiem veidotā komanda ar 259 punktiem kopvērtējumā ierindojās 74. vietā. Savā vecuma grupā godalgoto vietu Eiropas čempionātā izcīnīja arī leģendārā “Velmāra”, kurā milzīgo pieredzi kopā ar rūjienieti Vilhelmīni Bērzupi demonstrēja 79 vecā “Aļņa” orientieriste Māra Bolšteina. Ultraveterānu grupā (65+) “Velmāra” kāpa uz goda pjedestāla trešā pakāpiena.

“Ziņas” aprunājās ar augstākā kaluma godalgas ieguvēju T.R.Tīsu, kurš pastāstīja par savas komandas startu gan fiziski, gan morāli ļoti grūtajās un aizraujošajās sacensībās. Tomasam Reinim Eiropas čempionāts Somijā bija kā pēdējais cerību stariņš izcīnīt attiecīgās vecuma grupas godalgu, jo šis viņam ir beidzamais gads junioros. Jelgavnieka ilggadējais pārinieks ir pāraudzis šo vecumu, tāpēc uz sacensībām Somijā bija nepieciešams piemeklēt kādu citu junioru. Kauliņi krita par labu R.Žilinskim, kurš regulāri startē kopā ar tēvu un veiksmīgi konkurē vietējās sacensībās.

“Viss nemaz neritēja tik gludi, cik gribētos. Bija nepieciešams laiks, lai aprastu ar apvidu, kas no Latvijas atšķiras ar izteiktu akmeņainību. Distances pirmajā pusē sapratām, ka atpaliekam no sava plāna un nāksies vākt grūtākos, bet vērtīgākos kontrolpunktus nakts melnumā. Ar šo uzdevumu veicās pārsteidzoši veiksmīgi, lai arī uz brīdi nonācām situācijā, kad komandas biedrs Rihards bija spiests pārvietoties bez luktura un kompasa. Rītam tuvojoties, mums pielavījās īslaicīgs fizisks pagurums, tādēļ vairākas reizes atvilkām elpu, bet, pats galvenais, lai arī lēnām, tomēr pieturējāmies pie plāna un virzījāmies uz priekšu, cik vien mums laiks atļauj. Pārvarot fiziskās un morālās bedres, savācām tādus kontrolpunktus, kurus, apzinoties savu fizisko kondīciju rīta pusē, nedomājām ņemt. Par pārsteigumu, fiziskā kondīcija ļāva uz sacensību beigām zibenīgi ātri pārvietoties un beidzamie kontrolpunkti nāca viegli un bez kļūdām. Vienīgi ir nedaudz sāpīgi, ka finišējām mazliet pēc distances laika limita, kas mums maksāja četrus punktus jeb pēdējā kontrolpunkta vērtību.

Kopumā sacensības noritēja uz “urrā”. Vēl jo vairāk to pastiprina tas, ka neoficiālajos rezultātos mēs kotējāmies kā trešie labākie juniori, bet izrādījās, ka esam Eiropas čempioni. Tāda kļūme radās, iespējams, tāpēc, ka neoficiālie rezultāti balstās uz GPS, nevis pašu atzīmēšanās sistēmu. Nezinot, ka esam pirmie, apbalvošanas ceremonijā uzkāpām uz pjedestāla trešās vietas pakāpiena, bet ukraiņu kolēģi (mūsu konkurenti), kas uz tā stāvēja (apbalvoja visas junioru grupas vienlaicīgi, tāpēc uz katra pakāpiena stāvēja vairākas komandas), teica, ka atrodaties ne tur, kur jums jāatrodas, proti, mums ir jāstāv uz augstākā pakāpiena. Pirmā reakcija: “Kādi pirmie? Nopietni?” Tā arī mēs dažās sekundēs no trešās vietas tikām līdz Eiropas čempiona titulam.

Uzskatu, ka mūsu panākuma atslēga bija izcili izplānotais maršruts, precīzā orientēšanās apvidū (pieļāvām niecīgas kļūdas – nesavācām tikai vienu kontrolpunktu) un nepadošanās. Šo cīņu līdz pirmajai vietai var raksturot kā mūsu basketbolistu cīņu pret Franciju Pasaules kausā, kur praktiski visu spēli Latvija atradās iedzinējos, bet pēdējās minūtēs izrāvās vadībā un svinēja vēsturisku uzvaru. Mūsu gadījumā divas titulētās ukraiņu komandas visu distanci bija pāris desmitus punktus vadībā, bet pēdējā nogrieznī mēs lēnām aizspraucāmies priekšā. Paldies komandas biedram par izturību un cīņassparu, jo 15 gados startēt šādās izturības sacensībās – tas ir fantastiski. Turklāt šis 24 stundu rogainings viņam bija otrais, bet pirmais – pilnais. Manu acu priekšā veidojas lielisks sportists, un esmu drošs, ka Latvijas nākotne ir labās rokās.”

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Zemgales Ziņas”

#SIF_MAF2023