Valsts prezidente Vaira Vīķe – Freiberga pretēji sabiedrības lielākās daļas cerībām tomēr nolēma izsludināt grozījumus likumā par pievienotās vērtības nodokli, kas paredz no nākamā gada maija medikamentiem piemērot deviņu procentu PVN likmi.
Valsts prezidente Vaira Vīķe – Freiberga pretēji sabiedrības lielākās daļas cerībām tomēr nolēma izsludināt grozījumus likumā par pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas paredz no nākamā gada maija medikamentiem piemērot deviņu procentu PVN likmi. To nedarīt viņu bija lūdzis ducis nevalstisko organizāciju, divas ministrijas, 37 deputāti, kā arī daudzi iedzīvotāji. Savu lēmumu prezidente argumentēja tādējādi, ka pretējā gadījumā, ja viņa grozījumus nebūtu izsludinājusi, mūsu likumdevēju ekvilibristisko paragrāfu līkloču rezultātā deviņu procentu PVN likme “automātiski” startētu jau no nākamā gada 1. janvāra. Lai to nepieļautu, prezidente “šaha partijā” ar parlamentu laidusi darbā gājienu ar zirdziņu, formāli “atbīdot” apgrūtinošā nodokļa piemērošanas sākuma laiku uz nākamā gada 1. maiju, turklāt vienlaikus viņa aicinājusi visus lemt tiesīgos valstsvīrus (un sievas arīdzan) parlamentā, valdībā un jo īpaši Finanšu ministrijā līdz 1. maijam darīt visu iespējamo, lai zālēm piemērotu nevis deviņu, bet gan tikai piecu procentu PVN.
Šī vēsts pati par sevi nav nedz slikta, nedz laba. Par prezidentes lēmumu var sacīt – tas ir zālamanisks. Katrā ziņā kārtējo reizi V.Vīķe – Freiberga apliecinājusi, ka viena pati ir gudrāka par 100 (precīzāk – 63) deputātu galvām. Pateicoties Valsts prezidentes lēmumam, pievienotās vērtības nodoklis medikamentiem līdz 1. maijam netiks piemērots vispār – ne piecu, ne deviņu procentu apmērā. Tas sabiedrībai ir ieguvums. Turklāt pēc tam, jācer, uzvarēs veselais saprāts un notiks tā, kā to vēlas ne tikai Vaira Vīķe – Freiberga, bet arī tūkstošiem pacientu, mediķu un visi pārējie Latvijas iedzīvotāji, kas sevi neuzskata par pārmērīgi turīgiem. Tas ir, ka deputāti Saeimā nolems zālēm tomēr piemērot vien piecu procentu PVN likmi. Un, kas zina, iespējams, ka šādu pašu likmi varētu piemērot arī specifiskām precēm bērniem, veterinārajiem medikamentiem, varbūt pat komunālajiem maksājumiem.
Jo, pirmkārt, nebūtu glīti ignorēt prezidentes aicinājumu.
Otrkārt, Igaunijā un Lietuvā PVN likmes medikamentiem ir zemākas, tāpēc, ja Latvijā tomēr spītīgi ieviestu deviņu procentu likmi, šīs atšķirības varētu izraisīt negatīvas sekas Baltijas valstu medikamentu tirgū un nevienlīdzīgus nosacījumus patērētāju iespējām iegādāties šīs preces.
Treškārt, ES direktīvas atļauj valstīm piemērot samazinātas pievienotās vērtības nodokļa likmes dažādām preču un pakalpojumu grupām.
Ceturtkārt, ieņēmumi budžetā no medikamentiem piemērotā PVN būs pārāk “sīka vienība”, salīdzinot ar sociālo spriedzi, ar trūcīgo iedzīvotāju pirktspējas vēl krasāku samazināšanos, ar sabiedrības veselības pasliktināšanās draudiem.
Piektkārt, sestkārt un tā tālāk, faktiski neiztur kritiku neviens arguments, kas attaisnotu mūsu iejūtīgo tautas kalpu sākotnējo ieceri sabiedrībai jau šajā Jaungadā uzdāvināt deviņprocentīgā PVN sakas.
Kārtējo reizi bija jāgaida uz “balsi” no Valsts prezidentes pils, lai tā līdzīgi aukstai dušai liktu attapties aizrautīgajiem naudas kalējiem Saeimas namā. Turklāt, kad aukstā šalts jau nolijusi, viens otrs deputāts atgūstas tiktāl, ka vīzdegunīgi paziņo: raugi, viņi Saeimā “jau pirmdien”, tas ir, divas dienas iepriekš, nolēmuši darīt tieši to, ko trešdien ierosinājusi Valsts prezidente – nu, burtiski vārds vārdā, mats matā tieši tā arī bija nolēmuši! Vainojama esot “informācijas noplūde” Valsts prezidentes kancelejas virzienā, un tikai tādēļ, lūk, “labās vēsts” nesēja atkal izrādījusies prezidente, nevis deputāti…
Kur mēs, mīlīši, dzīvojam, kas tā par valsts iekārtu, ja Saeimas “kantoris” Valsts prezidentes kanceleju uzskata par kaut ko līdzīgu “konkurējošai firmai”?! Vai varam būt droši, ka prezidentes uzliktais “plāksteris” spēs sadziedēt šo vārīgo vietu – PVN medikamentiem?
