Oktobra beigas LLU bija īpašs laiks. Uzreiz aizstāvētas sešas disertācijas. Četri doktoranti promocijas darbus izstrādājuši ekonomikā, bet divi – laukkopībā.
Oktobra beigas LLU bija īpašs laiks. Uzreiz aizstāvētas sešas disertācijas.
Četri doktoranti promocijas darbus izstrādājuši ekonomikā, bet divi – laukkopībā. Šajā sakarā lūdzu uz sarunu profesori, savas nozares promocijas padomes vadītāju Baibu Rivžu.
Kāda jums ir sajūta pēc šā darba cēliena?
Disertācijas aizstāvēšana ir lieli svētki. Cilvēkam, kas izvēlējies akadēmisku karjeru, tie ir reizi mūžā. Tas ir lieliski, ka par spīti visām grūtībām, tostarp arī niecīgajām doktorantu stipendijām, jaunais kolēģis dabūjis to gatavu. Tā ir liela diena arī disertācijas zinātniskajam vadītājam, kas savam doktorantam centies dot to labāko. Ja bijis vajadzīgs, arī palīdzējis noguruma brīdī saņemties. Man pašai savulaik zinātniskie vadītāji docente Austra Brigmane, profesors Benjamiņš Treijs, kā arī matemātikas skolotājs 2. vidusskolā Jānis Jeske bija cilvēki, kas pavēra skatu uz augstākām dzīves vērtībām.
Nav šaubu, ka tieši jūsu darba laukā sekotāju, doktorantu netrūkst. Bet vai jaunā doktorantu paaudze spēs nomainīt mūsu novecojošo profesūru?
Tiešām mūsu Ekonomikas fakultātē ir daudz doktorantūras studentu, taču, rēķinot uz valsts iedzīvotāju skaitu, mums zinātņu doktoru ir apmēram desmit reižu mazāk nekā Ziemeļvalstīs vai Vācijā. Tā ir joma, kur nākotnē daudz jāstrādā. Iespējams, ka varētu palīdzēt Eiropas Savienības struktūrfondi. Īpaši tas attiecināms uz inženierzinātnēm, dabaszinātnēm, medicīnu un citām nozarēm, kur liela nozīme ir kvalitatīvam laboratoriju aprīkojumam.
Cik tagad pievilcīga jaunam cilvēkam varētu būt akadēmiskā karjera?
Augstskolas mācību spēkam būtībā ir patīkams, radošs darbs. Studenti taču ir katras sabiedrības labākā, cerīgākā daļa. Arī profesora alga nav peļama – 425 lati. Taču jaunie kolēģi par profesoriem parasti kļūst apmēram četrdesmit gados. Ir daudzas citas nozares, kur talantīgi cilvēki, saņemot līdzīgas un lielākas algas, nonāk daudz agrāk. Šajā ziņā Augstākās izglītības padome ierosinājusi vienkāršot promocijas darba izstrādes prasības. Vēl gribu piebilst, ka Rietumos doktora grāds atver durvis ne tikai akadēmiskai, bet arī ierēdņa karjerai. Tur augstākajos varas ešelonos, nozīmīgākajās starptautiskajās organizācijās visiem tādi ir.
Esmu pilnīgi pārliecināta, ka tad, kad Latvija ieies Eiropas Savienībā, šis moments kļūs svarīgāks arī pie mums. Jau tagad Latvijā ir prasība, ka katram ierēdnim jābūt ar augstāko izglītību.
Par ko, jūsuprāt, liecina, ja tā var teikt, pagājušās nedēļas disertāciju aizstāvēšanas bums?
Domāju, ka tas liecina par to, ka doktoranti ir pārvarējuši grūtības, kas saistās ar 1999. gadā ieviesto promocijas kārtību. Tā prasa, lai topošajam doktoram būtu vismaz piecas zinātniskās publikācijas starptautiski citējamos izdevumos un plašāk izvērsta darba teorētiskā bāze.
Domājot par beidzamajiem ekonomikas nozares doktorantiem, patīkami atzīmēt, ka viņi sekmīgi spējuši savienot zinātnisko darbu ar ģimenes lietām. Mūsu jaunajai doktorei Aijai Eglītei, kas profesora Ervida Grinovska vadībā izstrādāja darbu par Latvijas lauku privātās mājturības analīzes modeli, ģimenē aug pat trīs atvasītes.
Ļoti interesanta personība ir doktors Jānis Eglītis (nav rados ar Aiju Eglīti), Latvijas Skolu direktoru asociācijas prezidents, agrākais Preiļu Valsts ģimnāzijas direktors, tagad Preiļu novada mērs. Viņa disertāciju par izglītības kvalitātes nodrošināšanas jautājumiem vadīju es pati. Liels Jāņa Eglīša pluss ir angļu un franču valodas zināšanas. Izstrādājot savu tematu, viņš pusgadu stažējās Dānijā Roskildes Universitātē, ar kuru mums Eiropas Savienības finansētās SOCRATIS programmas ietvaros ir līgums.
***
Doktorantu skaits/aizstāvēto promocijas darbu skaits LLU studiju programmās
1998 2000 2003
Agrārā un reģionālā ekonomika 37/1 36/1 41/5
Lauksaimniecības zinātne 49/1 36/0 22/2
Lauksaimniecības inženierzinātne 21/2 8/0 5/0
Pārtikas zinātne 18/4 15/0 13/0
Mežzinātne 8/0 5/0 7/0
Koksnes materiāli un tehnoloģija 8/0 4/0 4/0
Veterinārmedicīna 20/1 13/0 9/0
Būvzinātne – 3/0 2/0
Hidroinženierzinātne 15/1 6/0 4/0
Vides inženierzinātne – 3/0 4/0
Ainavu arhitektūra – 2/0 6/0
Pedagoģija 20/1 25/0 11/2
Organizāciju un sabiedrības pārvaldes zinātne 1/0 3/0 4/0.
