Vakar Rīgā notika starptautiska konference “Valsts un privātā partnerība – efektīvs instruments valsts un pašvaldību projektu īstenošanā”.
Vakar Rīgā notika starptautiska konference “Valsts un privātā partnerība – efektīvs instruments valsts un pašvaldību projektu īstenošanā”. Saīsināti – VPP. Ko šī abreviatūra nozīmē, kāda ir tās būtība? Tas tika skaidrots un pierādīts konferencē, kurā piedalījās augstākā līmeņa valsts un pašvaldību amatpersonas, pasaules vadošie eksperti, valsts lielāko uzņēmumu vadītāji, investori.
Viesnīcas “Radisson SAS” hallē pirms tam kāds pazīstams uzņēmējs man uzdeva jautājumu: “Ko tu labāk gribētu: labklājības iestāšanos vai kādas augstas amatpersonas “iesēdināšanu”?” Un tūdaļ pats atbildēja:” Zini, jocīgākais ir tas, ka 90 procentu Latvijas iedzīvotāju “alkst asiņu”. Vēl savādāk ir tas, ka šādu viedokli kultivē valsts; tā joprojām sludina pieticību un kaisa solījumus, un nedara gandrīz neko, lai veicinātu uzņēmējdarbības attīstību. Tikai tad, kad būs vairāk turīgo, turīgi būs visi – tikai tad turīga var kļūt arī valsts.”
Paziņam taisnība: mūsos sēž Niknais Neapmierinātais, kas savu neapmierinātību mēģina kompensēt ar “vainīgo” meklēšanu. Tā vietā, lai atrotītu piedurknes un kaut ko pats sāktu darīt savas un pārējo labklājības nodrošināšanai.
Kas ir valsts un privātā partnerība?
Valstīm vajadzību ir daudz vairāk nekā naudas to apmierināšanai. Pasaulē mēģina rast risinājumu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai, infrastruktūras attīstīšanai un uzturēšanai, lai veicinātu ekonomisko izaugsmi. Vajadzības aug straujāk nekā valsts budžeta iespējas. Līdz ar to pakāpeniski attīstās ciešāka sadarbība starp valsti un privāto sektoru. Šīs sadarbības ietvaros veidojusies un attīstījusies valsts un privātā partnerība. Arī Latvijā VPP izraisījusi interesi. Ekonomikas ministrijā sākta institucionālās bāzes izveide, sarosījušies uzņēmēji. Viņi ar augsta ranga ekspertiem, valsts un sabiedriskajiem darbiniekiem izveidojuši VPP asociāciju, kas tad arī uzņēmusies būt VPP idejas popularizētāja. VPP pamatā ir sadarbība starp valsts vai pašvaldības institūcijām un privātiem uzņēmumiem, tās ietvaros kāds publiskais pakalpojums vai objekts tiek nodots uzņēmējam uz noteiktu laiku un nosacījumiem. Piemēram, dzeramā ūdens nodrošināšanai, atkritumu apsaimniekošanai u.c. Tradicionāli ar to nodarbojas valsts ar savu iniciatīvu un resursiem, bet partnerībā tiek iesaistīts privātais kapitāls.
Kādēļ VPP ideja ir pievilcīga
Jau gadus divpadsmit nevaram sagaidīt, kad sasniegsim ES labklājības līmeni, taču joprojām tiek minēti dažādi – 15, 20, 40 gadu – termiņi. Lai ilgoto mērķi tuvinātu, ir vērts pamēģināt to, kas jau devis ļoti labus rezultātus ārzemēs: lai privātie uzņēmēji veic funkcijas, par kurām tiek maksāts no budžeta. Piemēram, mums ir problēmas ar austrumu robežu. Valdība kalkulē, cik šausmīgi daudz naudas tam visam vajadzētu. Taču, jo vairāk kalkulē, jo dārgāk iznāk. Jo jau projektēšanas stadijā ielavās “vīruss”: tirgus nepiespiež valsts institūcijas darboties efektīvi. Valsts struktūras joprojām formulē pārmērīgas tehniskās prasības, bet, lai pārmērības slēptu, tās neiekļauj tāmēs, taču vēlāk tik un tā prasa papildu līdzekļus projekta pabeigšanai.
Par izšķērdību pie mums kļuvis arī valsts iepirkums. Piemēram, 2001. gadā veikts apmēram 600 000 šādu iepirkuma procedūru. Katras sagatavošanai iztērēts vismaz 15 latu. Lūk, gaisā jau izkūpējuši deviņi miljoni! Bet viena iepirkuma apmērs vidēji bijis tikai 707 lati. Ja tas būtu uzticēts privātajam, viņš noteikti rīkotos efektīvāk.
VPP un korupcija
Eksperti noliedz bažas, ka, pārejot uz VPP, saglabāsies korupcijas risks. Pat otrādi: pašlaik ir ļoti vienkārši kaut kāda liela projekta īstenošanai piesaistīt “savējos”. Ja konkurss prasītu precīzu rezultātu, tad pretendentu piesaiste un atlase kļūtu objektīvāka.
Cita VPP priekšrocība. Ir zināms, cik ļoti sarežģīti pašlaik ir saņemt kaut nelielu kredītu mazajiem uzņēmumiem. Taču VPP gadījumā par ikdienišķu praksi kļūtu valsts (pašvaldības) institūcijas un uzņēmēja līgums, kas apliecinātu apņemšanos ilgākā laikā iepirkt šā uzņēmuma produkciju. Līgums būtu garantija bankām.
Elastīga pieeja izdevīga visiem
Latvijā jau pieņemts Koncesiju likums, Koncesiju veicināšanas koncepcija, Ekonomikas ministrijā izveidota struktūrvienība VPP veicināšanai. Šādai sadarbībai ir nākotne. Privātstruktūras vienmēr spēj būt elastīgākas, ātrāk reaģēt uz tirgus izmaiņām. Piemēram, nupat valstī slēgs 43 skolas. Taču mums trūkst bērnudārzu. Valsts līmenī pretrunu novērst var tikai smagnēji un ilgā laikā, atvēlot to privātai iniciatīvai, rezultāts būtu ātrāks un lētāks.
Partnerība, par kuras izveidi diskutēja uzņēmēji un valsts ierēdņi, jau devusi pirmos augļus ne tikai rietumos, bet arī vairākās bijušā austrumu bloka valstīs. Sofijā ūdenssaimniecības atjaunošanai bija jāiegulda vismaz 150 miljonu USD. Tādas naudas trūcīgajai valstij nebija. Nododot ūdenssaimniecību privātai firmai koncesijā uz 25 gadiem, šī summa tika ieguldīta, pilsētas iedzīvotāji tika pie ūdens, bet Centrālā un Austrumeiropa – pie pirmā veiksmīgā VPP projekta. Tādā pašā veidā Krakovā (Polijā) atrisināta ielu apgaismojuma problēma, savukārt Ungārijā uzsākti vairāki vērienīgi projekti, no kuriem viens paredz privāta cietuma būvniecību 700 ieslodzītajiem.
VPP varētu kļūt par labu iespēju straujāk attīstīt tautsaimniecību un vispārējo labklājību. Tiesa, ļoti daudz kas atkarīgs no sabiedrības izpratnes.
