Līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā Latvijas politisko dzīvi papildinās vēl vienas vēlēšanas, jo nākamā gada jūnijā Latvijas pilsoņi varēs piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās.
Līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā Latvijas politisko dzīvi papildinās vēl vienas vēlēšanas, jo nākamā gada jūnijā Latvijas pilsoņi varēs piedalīties Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās. Ko sagaidīsim no EP deputātu kandidātiem? Vai to, ka viņiem jāprot angļu un franču valoda, jābūt iepriekšējai parlamentārā darba pieredzei, jābūt kompetentiem ES politikā, institūcijās un vēsturē? Lai to pārbaudītu, vēlēšanas nebūt nebūtu jāorganizē. Atliktu vienīgi ieskatīties deputātu kandidātu anketās, noorganizēt valodu testus, izvēlēties deviņus viszinošākos un profesionālākos – un uz Briseli prom.
Tomēr demokrātijas, kas tiek īstenota ar visaptverošām vēlēšanām, apstākļos vara ne vienmēr nonāk profesionāļu, bet gan tādu partiju un personu rokās, kas reprezentē konkrētas idejas, vērtības, nostājas. Sabiedrība savus pārstāvjus izvēlas nevis viņu kvalifikācijas, bet gan aizstāvēto ideju, pausto vērtību un morālās stājas dēļ. Demokrātiskā sabiedrībā valda vērtības. Vēlēšanu dienā mēs izvēlamies starp vairākām vērtību sistēmām, kuras reprezentē partijas un deputātu kandidāti. Latvijā līdz šim nacionālajās un pašvaldību vēlēšanās ar tik plašu vērtību klāstu neesam sastapušies, bet šīs būs tikai dažas no tām izvēlēm, kas mums būs jāizdara nu jau kā ES pilsoņiem.
Tās nevaldības organizācijas, kas par savu mērķi uzstādījušas dzimumu līdzvērtības veicināšanu Latvijā, jau vairāk nekā pusgadu pirms EP vēlēšanām vēlas pievērst uzmanību jautājumam par sieviešu pārstāvniecību politikā. Lai arī Latvijā pagaidām tēma par sieviešu lobiju vēl ir gluži jauna, ES un Skandināvijas valstīs par vienādām tiesībām un iespējām starp vīriešiem un sievietēm diskutēts jau kopš sešdesmitajiem gadiem. Gatavojoties EP vēlēšanu likuma pieņemšanai un pašām vēlēšanām nākamā gada jūnijā, Eiropas Sieviešu lobija Latvijas koalīcija uzstāj, ka arī Latvijā, tāpat kā daudzās citās ES valstīs, ir jāievieš veicinoši noteikumi, kas palielinātu politikā iesaistīto sieviešu skaitu, un ka vēlētājiem ir jādod iespēja vēlēšanu dienā balsot par sievieti.
Vieni teiks, ka Latvijā sieviešu dalība politikā nav nekāda problēma. Prezidentes, Saeimas priekšsēdētājas, ārlietu, kultūras, labklājības, veselības ministru amatus ieņem sievietes, arī citos ministru amatos kādu laiku bijušas sievietes. 8. Saeimā ir 21% sieviešu pārstāvniecība. Šie rādītāji ir labi, bet nepietiekami. Tas, uz ko mums vajadzētu tiekties, ir 50% pārstāvniecība katram dzimumam, jo tas atbilstu dabiskajam cilvēku rases sadalījumam dzimumos.
Galvenais iemesls, kāpēc jābalso par sievieti, ir nepieciešamība mūsu sabiedrībā veicināt demokrātisko vērtību nostiprināšanos. Nevienam indivīdam tikai sava dzimuma dēļ nepiemīt pašsaprotama inteliģence un gudrība, un nevienam indivīdam nav tikai sava dzimuma dēļ sevi dubulti jāpierāda, lai citi tevī ieklausītos. Abi dzimumi ir līdzvērtīgi.
Tuvākajā laikā EP vēlēšanu likums tiks izskatīts Saeimā, kur savu viedokli par to varēs paust arī jaunizveidotā Dzimumu līdztiesības apakškomisija. Likumā jāietver norma, ka abu dzimumu kandidāti jāsarindo pamīšus, lai nevarētu būt tā, ka visi vīrieši atrodas pirmajās un sievietes – pēdējās saraksta vietās.
Saīsināti no www.politika.lv
