Statistikas skaitļu valoda parasti ir sausa, tomēr dažreiz visai izteiksmīga.
Statistikas skaitļu valoda parasti ir sausa, tomēr dažreiz visai izteiksmīga. Centrālajā statistikas pārvaldē sarēķinājuši, ka šā gada pirmajos astoņos mēnešos, salīdzinot ar 2002. gada attiecīgo periodu, rūpniecības produkcijas kopapjoms Baltijas valstīs vislēnāk audzis pie mums Latvijā. Ja to sarēķina salīdzināmās cenās, tad šā gada pirmajos astoņos mēnešos kopapjoms palielinājies par 7,2 procentiem. Igaunijā rūpniecības produkcijas izlaide minētajā laika periodā augusi par 9,2 procentiem, Lietuvā – par 14,5 procentiem.
Ilgus gadus žēlojāmies par sagrauto rūpniecību un lauksaimniecību. Lielā mērā rūpnieciskās ražošanas kāpumu ir sekmējusi ārvalstu kompāniju, pareizāk būtu teikt, investīciju aktīva piesaistīšana. Turklāt tas audzis no gada uz gadu. Tikai kārtējo reizi esam spiesti atzīt, ka ziemeļu un dienvidu kaimiņiem tas izdevies daudz sekmīgāk. Un galvenais iemesls ir tas, ka tur ir saprasta valsts starptautiskās atpazīstamības nozīme. Kas gan var būt labāks valsts pozitīvā tēla radīšanai par piedalīšanos starptautiskos gadatirgos un izstādēs! Šādās reizēs potenciālajiem investoriem tiek raidīti tie signāli, kas viņiem galarezultātā liek izvēlēties tieši mūsu valsti.
Prestižākajām un apmeklētākajām pieder “Expo” izstādes. Tajās katra valsts atbilstoši izstādes devīzei veido savu ekspozīciju, un viena no būtiskākajām neafišētajām “Expo” funkcijām ir valstu un organizāciju pašreklāma. Tas ir apsvērums, kāpēc izstādes dalībnieki iegulda lielus līdzekļus, lai veicinātu savas valsts atpazīstamību un investoru interesi par to. Līdz šim Latvija ir piedalījusies 1993. gada izstādē Taedžonā Dienvidkorejā kopējā Baltijas ekspozīcijā, kā arī atsevišķā ekspozīcijā 1998. gadā Lisabonā un atsevišķā paviljonā 2000. gadā Hannoverē.
Nākamā izstāde paredzēta Japānā 2005. gadā, jo tieši tur (arī Dienvidkorejā un Taivānā) pašlaik ir uzkrājies simtos miljardu dolāru mērāms investīciju kapitāls, kam finansisti meklē jaunas izmantošanas valstis. Tādēļ tieši tagad mums būtu jāizrāda vislielākā aktivitāte un spēja ieinteresēt šo zemju investorus. Tomēr tas ir tikai gadījumā, ja domājam loģikas kategorijās. Domājot mūsu valdības kategorijās, loģikas principi bieži vien jāatmet.
Jau no vasaras vidus rit diskusijas par to, vai mums jāpiedalās “Expo 2005” izstādē vai, ietaupot gandrīz 800 tūkstošus latu, jāizliekas, ka tāds pasākums uz mums neattiecas. Vasarā Ekonomikas ministrija budžeta taupīšanas nolūkos nosprieda nefinansēt Latvijas dalību “Expo 2005”. Turklāt arguments izvēlēts pavisam dīvains – izvērtējot visas ministrijas prioritātes (!) un to devumu Latvijas tautsaimniecības attīstībai, jāsecina, ka izstādē nav vērts piedalīties. Šoreiz gan būtu jājautā – kas cits, ja ne valsts ekonomikas attīstība, ministrijai būtu galvenā? Dienvidu kaimiņi ir lēmuši citādi. Pie kā tas varētu novest, acīmredzot vairs nav jāskaidro. Jāpaskatās tikai uz komentāra pirmo rindkopu un jāaplūko rūpnieciskās ražošanas attīstības tempi.
Ministru kabinets gan šonedēļ vēlreiz lēma, ka varētu Ekonomikas ministrijas lēmumu pārskatīt, jo 2004. gada budžetā līdzekļi dalībai izstādē nav paredzēti. Cerību, ka kaut kas pozitīvs tiks risināts, īpaši daudz nav, jo jādomā taču valdības “loģikas” kategorijās. Ietaupīsim taču gandrīz miljonu latu. Tikai… Cik neiegūsim pretī investīciju veidā? Cik daudz jaunu darbavietu netiks atvērts? Un galu galā – cik reižu mūsu sporta komandām vēl būs jāgūst sensacionālas uzvaras, lai citviet pasaulē nevajadzētu izbrīnā raustīt plecus, izdzirdot vārdu Latvija?
