Daudziem šķiet skaidrs, kas zemniekus sagaida, Latvijai nākamā gada maijā kļūstot par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti.
Daudziem šķiet skaidrs, kas zemniekus sagaida, Latvijai nākamā gada maijā kļūstot par pilntiesīgu Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti. Īpaši jau par tā dēvētajiem hektāru maksājumiem, piemēram.
Taču pašā ES joprojām viss mainās un attīstās: tiek atgādinātas senas gudrības, pieņemti jauni likumi, prasīta lielāka atbildība… Ielūkosimies ziņu lentā, kas vēsta par ES lauksaimnieku aktuālākajiem jautājumiem.
Būs iezīmētas kazas un aitas
ES Lauksaimniecības ministru padome 17. novembrī vēl nepieņēma regulas projektu par sistēmas izveidošanu aitu un kazu identificēšanai un reģistrācijai, taču to varētu apstiprināt padomes sēdē decembrī.
Projektā paredzēta stingrāka dzīvnieku reģistrēšanas un pārvietošanas kārtība, tostarp aitu un kazu individuālā apzīmēšana. Paredzēts, ka šie sīklopi, kas dzimuši pēc 2003. gada 1. jūlija, būs jāapzīmē ar divām krotālijām, bet pēc 2006. gada 1. jūlija krotālijas jāaizstāj ar elektronisko identifikācijas sistēmu.
Patlaban ES likumdošana aitu un kazu reģistrēšanas nosacījumus formulē ļoti vispārīgi. Pašlaik nav arī iespējams ātri izsekot aitu un kazu kustībai. Taču tas ir nepieciešams, lai varētu operatīvi rīkoties dažādu dzīvnieku slimību uzliesmojumu gadījumos.
Par jaunās regulas projektu tiek spriests jau gadu. Dalībvalstis satrauc ar tās izpildi saistītās lielās izmaksas, un tas ir viens no iemesliem, kādēļ regulas pieņemšana kavējas. Latvija šo projektu kopumā atbalsta. Tomēr, ievērojot prāvās ar elektroniskās apzīmēšanas sistēmas ieviešanu saistītās izmaksas, esam to valstu skaitā, kas pieprasa pārejas posmu. Latvijā šo sistēmu varētu ieviest tikai no 2010. gada.
Ģenētiski modificētie augi un… likums
Dānijas valdība paziņojusi par ieceri izstrādāt likumu par ģenētiski modificētu (ĢM) kultūraugu audzēšanu, lai aizsargātu patērētājus tādā gadījumā, ja ES ĢM kultūraugu audzēšanai dotu zaļo gaismu.
Likumā tiks noteikts, kā lauksaimniekiem izvairīties no tradicionālo, bioloģisko un ĢM kultūraugu sajaukšanās. Likums regulēs gan mašīnu attīrīšanu, gan minimālos attālumus, cik tālu ĢM kultūraugiem jāatrodas no tradicionālajiem.
Dānijā šāda veida likums būs pirmais Eiropā. Tāds esot nepieciešams, lai nepieļautu tādu situāciju kā ASV un Kanādā, kur ĢM kultūraugi ir tik izplatīti, ka īstenībā nav iespējams izvairīties no tradicionālo kultūraugu ģenētiskas piesārņošanās.
Iznīcina nederīgos pesticīdus
Lielbritānijas lauksaimnieki aicināti nodot novecojušos un vairs nederīgos pesticīdus. Kampaņa sākta novembra vidū un turpināsies līdz marta beigām. Tās laikā septiņi atkritumu pārstrādes uzņēmumi pesticīdus iznīcināšanai pieņems par ievērojami zemāku samaksu nekā parasti. Kampaņa uzsākta, jo, stājoties spēkā jaunajai ES direktīvai, daudzu pesticīdu izmantošana un pat uzglabāšana vairs nebūs atļauta.
Lai gan iecere drošā veidā iznīcināt nederīgos pesticīdus ir apsveicama, vides aktīvisti pauduši neizpratni, kādēļ lauksaimniekiem par to ir jāmaksā. Lai arī maksa kampaņas laikā ir samazināta, tā atturēs lauksaimniekus no pesticīdu nodošanas. Par pesticīdu iznīcināšanu būtu jāmaksā nevis lauksaimniekiem, bet pesticīdu ražotājiem, uzskata lauksaimnieki.
Čehijā dzīvnieku miltus neizbaros
No 1. novembra Čehijā ir pilnībā aizliegta dzīvnieku miltu izmantošana lopbarībā. Tādējādi Čehija ir pietuvinājusies ES standartiem. Tā tiek samazināts saslimšanas risks ar govju sūkļveida encefalopātiju (GSE).
Aizliegums izmantot dzīvnieku miltus atgremotāju barībā Čehijā ir spēkā jau kopš 1991. gada, bet ar šā gada jūliju tos izmantot aizliegts arī cūku un putnu barībā.
Lopbarības ražotāji par šādu aizliegumu tika brīdināti jau laikus – gadu iepriekš. Tas ir pietiekami, lai piemērotos jaunajiem nosacījumiem un rastu iespējas, kā dzīvnieku barības ražošanā izmantot citus olbaltumvielu avotus, piemēram, soju. Šā aizlieguma ietekmē paaugstināsies cūkgaļas un putnu gaļas ražošanas izmaksas.
Velsas skolēniem – brokastis par brīvu
Velsā plāno finansēt pamatskolu audzēkņu brokastis. Ideja par brīvbrokastīm radusies pēc pētījuma, kurā konstatēts, ka liela daļa jaunāko klašu skolēnu pirms ierašanās skolā neēd brokastis. Tas negatīvi ietekmē bērnu koncentrēšanās spējas un var izraisīt ilgstošas veselības problēmas.
Brīvbrokastu ideju atbalstījušas lauksaimnieku organizācijas, aicinot skolas iegādāties veselīgu pārtiku. Velsas Lauksaimnieku apvienība uzstāj, lai skolās tiktu iepirkti tikai vietējās izcelsmes produkti. Tādējādi bērniem būtu nodrošināta veselīga pārtika un arī tiktu veicināta lauku ekonomika.
Sagatavoja Andrejs Janavs sadarbībā ar Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta žurnālu “AgroPols”
