Mašīnbūves rūpnīcā ar Eiropas Savienības PHARE programmas atbalstu tapis programmējamo iekārtu mācību centrs.
Mašīnbūves rūpnīcā ar Eiropas Savienības PHARE programmas atbalstu tapis programmējamo iekārtu mācību centrs. Tas jelgavniekiem pavērs jaunas iespējas un pilsētā ļaus sagatavot kvalificētus speciālistus ne vien metālapstrādes, bet arī citu nozaru uzņēmumiem, kur izmanto programmvadības darbgaldus. Tas veicinās arī iesīkstējušo priekšstatu laušanu par tādām pēdējā desmitgadē noniecinātām profesijām kā virpotājs un frēzētājs.
Metālapstrādes uzņēmumu un šīs nozares asociācijas pārstāvji jau pirms vairākiem gadiem sāka celt trauksmi par kadru problēmām. Taču speciālistu sagatavošanā kardināli uzlabojumi nav notikuši nedz augstākās, nedz vidējās profesionālās izglītības līmenī.
Kadri – lielākā problēma
“Līdz šim nemitīgi uzsvērām, cik svarīgi piesaistīt ārvalstu investorus, meklēt pasūtītājus. Nu ārzemnieki ir pārliecinājušies, ka šeit var strādāt, nodrošināt kvalitāti un attīstīties, bet mēs aizejam otrā ačgārnībā: pasūtījumu ir tik daudz, ka pietiek ar pašreizējiem klientiem. Jaunu meklēšanas posms ir pagājis, jo pastāv nopietna kvalificētu kadru problēma,” stāsta uzņēmuma “Madara” un Jelgavas Mašīnbūves rūpnīcas direktors Pēteris Bila.
Lai gan Rīgas Tehniskajā universitātē un Lauksaimniecības universitātē Jelgavā ir tehniskas ievirzes fakultātes, tomēr vispārēji sagatavotie inženieri nav tik zinoši, lai tūlīt pēc izglītības iegūšanas varētu strādāt cehos. Kadru problēmu saasina arī ražotņu skaita palielināšanās. Vairākus gadus Jelgavā darbojas metālapstrādes uzņēmumi no Dānijas, ienākuši zviedri un islandieši, ražotni būvēt gatavojas vācieši, par iespējām interesējas citu valstu pārstāvji. Faktiski visos strādā Mašīnbūves rūpnīcā apmācītie kadri. Protams, ārvalstu kapitāla uzņēmumiem, kam nepastāv attīstības problēmas, kad vienlaikus jādomā gan par tehnoloģiju modernizāciju un veco korpusu sakārtošanu, gan atalgojuma līmeņa paaugstināšanu, ir zināmas priekšrocības.
Speciālistus apmāca paši
Lai gan savulaik Jelgavā bija liels potenciāls – mašīnbūvē un metālapstrādē strādāja gandrīz desmit tūkstoši cilvēku –, darbaspēka trūkums ir jūtams visos pašreizējos metālapstrādes uzņēmumos. “Tāpēc esam spiesti ieguldīt naudu un kadrus gatavot paši,” uzsver P.Bila. Līdz šim “Madara” un Mašīnbūves rūpnīca par savu naudu apmācījusi vairāk nekā simts metinātāju, vienu grupu speciālistu darbam ar programmējamiem darbgaldiem. Protams, vajadzētu, lai to nodrošina valsts. Ražotāji taču maksā nodokļus. Diemžēl par šo naudu katru gadu uz vienu faktisko darba vietu tiek sagatavots vairāk nekā simts ekonomistu un juristu, kam nav izredžu savā profesijā atrast darbu. Savukārt speciālisti, kas tik tiešām nepieciešami, metālapstrādes uzņēmumiem jāapmāca par saviem līdzekļiem. Īsti godīgi tas nav. “Līdz šim nebija ar ko runāt par šīm problēmām. Tagad sāk izprast ražošanas un patiešām kvalificētu speciālistu nozīmi,” atzīst P.Bila, stāstīdams par jauno uz Mašīnbūves rūpnīcas bāzes tapušo programmējamo iekārtu mācību centru.
Centrs pavērs jaunas iespējas
Centra iekārtas metinātāju, virpotāju, frēzētāju apmācībai darbam ar mūsdienu tehnoloģijām ir piegādātas, datorklase ar speciālām programmām uzstādīta, izstrādātas arī mācību programmas par ES PHARE programmas naudu Jelgavas Domes izstrādātā projekta ietvaros. Savukārt 700 kvadrātmetru plašās telpas izremontējusi, vecos logus pret pakešlogiem nomainījusi un citus darbus padarījusi Mašīnbūves rūpnīca, kas ieguldījusi apmēram 80 tūkstošus latu. Kopumā centrs izmaksājis ap 330 tūkstošiem latu. Darba gaitā atklājušās nepilnības. Piemēram, projekta autori izsvītrojuši ventilācijas ierīkošanu, lai gan rūpnieciskā ventilācija ir visai dārgs prieks. Taču šie pārpratumi nespēj aptumšot Mašīnbūves rūpnīcas īpašnieka lepnumu par centru, kas būtiski atvieglos speciālistu sagatavošanu.
Centrā nodrošināta visu veidu metinātāju apmācība metināšanai ar gāzi, argonu, elektrodiem, alumīnija un nerūsējošā tērauda metināšana, gāzgriešana. Tādējādi darbu ar jaunākajām iekārtām varēs apgūt gan santehniķi, gan celtnieki, kam jāmetina armatūra, gan citās nozarēs strādājošie.
Speciālistu apmācībai ar programmvadāmajiem darbgaldiem iekārtota datorklase, elektroniski vadāmie mācību darbgaldi frēzēšanai un virpošanai. Šie speciālisti nepieciešami ne vien metālapstrādē, bet arī pārstrādes uzņēmumos, tekstilražotnēs, kokapstrādē un citu nozaru uzņēmumos, kur uzstādīti programmējamie darbgaldi, kam darba pamatprincipi ir vienādi.
Virpotājs nav netīrā darba strādnieks
Plašā speciālistu izmantošana liecina, ka mācību centra iespējas interesēs daudzu uzņēmumu pārstāvjus. “Vēl joprojām valda priekšstats, ka virpotājs vai frēzētājs ir strādnieks, kas stāv pie darbgalda netīrās drēbēs. Tas ir aplams stereotips. Šodien tur, kur ieviestas mūsdienu tehnoloģijas, darbgalda operatora uzdevums ir sastādīt programmu, pārējo izdara darbgalds pats. Pagaidām ne visi to vēl saprot, lai gan datori jauniešus ļoti interesē,” par speciālistu perspektīvu pārliecina P.Bila.
Mācību centrā vienlaicīgi iespējams apmācīt desmit metinātāju grupu un sešus līdz astoņus programmējamo darbgaldu speciālistus. Mācību ilgums atkarīgs no interesentu pamatizglītības. Cilvēkiem bez priekšzināšanām teorijas un praktisko iemaņu apguvei paredzēti seši mēneši. Tiem, kam kurss nebūs jāsāk no nulles, – atbilstoši mazāk. Interesenti par apmācību iespējām var interesēties Mašīnbūves rūpnīcā pa kontakttālruni 3025945. Uzņēmums ir gatavs segt arī apmācības izdevumus. Savukārt tiem, kas vēlas strādāt vai jau strādā kādā citā uzņēmumā, par mācību maksu nepieciešams vienoties ar pašreizējo vai potenciālo darba devēju.
Pagaidām jāmaksā dubultā
Lai gan kadru trūkumu izjūt ne viens vien uzņēmums, P.Bila prognozē, ka lielāko daļu izdevumu par metinātāju, frēzētāju un virpotāju apmācību segs Mašīnbūves rūpnīca un “Madara”. Savukārt ārvalstu uzņēmumi speciālistu sagatavošanas iespējas tik aktīvi neizmantos. Viņi drīzāk apmācītos cilvēkus pārvilinās uz saviem uzņēmumiem ar lielāku atalgojumu. Attīstīto valstu uzņēmēji neuzskata, ka viņiem papildus būtu jāfinansē apmācība. Tas jādara valstij, jo ražotāji maksā nodokļus. Nostādne, protams, ir pareiza. Bet vietējiem uzņēmumiem, lai būtu kas strādā, pagaidām nekas cits neatliek, kā maksāt dubultā.
Tomēr centram būs būtiska nozīme jaunu speciālistu sagatavošanā un pašreizējo kvalifikācijas paaugstināšanā, jo tehnoloģijas attīstās un arī darbaspēka līmenim jāaug tām līdzi.
Kamēr mācību centrs vēl nav īsti uzņēmis apgriezienus, P.Bila jau norāda uz nākamo tā attīstības posmu – nepieciešamību iegādāties metināšanas robotu, kā arī uzstādīt divus programmējamos darbgaldus ar plašākām funkcijām frēzēšanā un virpošanā nekā pašreizējie.
