Virsraksts izklausās diezgan barbarisks, bet tāda nu reiz ir patiesība. Līdz ar sala atnākšanu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieki arvien biežāk tiek aicināti atbrīvot ledū iesalušus putnus.
Virsraksts izklausās diezgan barbarisks, bet tāda nu reiz ir patiesība. Līdz ar sala atnākšanu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieki arvien biežāk tiek aicināti atbrīvot ledū iesalušus putnus.
Mūsu pusē šādu gadījumu šogad vēl nav, bet Aizkraukles rajona Neretas pagastā Susējā jau tāds bijis. Arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Saldus brigādes ugunsdzēsēji šoruden jau divas reizes devušies atbrīvot dīķī iesalušus gulbjus.
Visbiežāk putni iesalst rudenī, kad vakarā nolaižas neaizsalušā ūdenī, bet naktī uznākušais sals tos iesaldē. Iesalšana ledū putnam nekādu ļaunumu nenodara. Ja putns no ledus tiek atbrīvots uzmanīgi, tas turpina dzīvot tāpat kā pirms tam. Iesalstot putnam nekļūst aukstāk, taču tam tiek liegta iespēja iegūt barību, kas ir enerģijas un dzīvības avots. Dabā šādi putni parasti kļūst par barību lapsām vai aiziet bojā no barības trūkuma.
Ugunsdzēsēji saņēmuši izsaukumu arī no Blīdenes pagasta Zīļu mājām, kur dīķī it kā iesaluši divi gulbji. Kad glābēji ieradušies notikuma vietā, izrādījies, ka viņu palīdzība nav nepieciešama, jo putni nebija iesaluši, bet vienkārši peldēja dīķī. Diezgan bieži it kā iesalušie putni patiesībā guļ uz ledus. Putniem ziemā trūkst barības, tāpēc jātaupa enerģija, un tie nekustīgi guļ. Šādā brīdī viņus traucēt nav vēlams, jo piespiedu bēgšana rada papildu enerģijas zudumus.
