Visus iedzīvotājus (elektrības lietotājus) satrauc gaidāmais elektroenerģijas tarifu paaugstinājums.
Visus iedzīvotājus (elektrības lietotājus) satrauc gaidāmais elektroenerģijas tarifu paaugstinājums. Cik elektrības padārdzinājums ir pamatots un kā tas ietekmēs mūsu ikdienu, “Ziņām” un avīzes lasītājiem stāsta valsts akciju sabiedrības “Latvenergo” Dienvidu elektrisko tīklu direktora vietnieks darbā ar klientiem Mārtiņš Kalējs.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija ar lēmumu ir apstiprinājusi jaunos – paaugstinātos – elektroenerģijas diferencētos tarifus, kas tiks ieviesti no nākamā gada 1. janvāra.
Protams, katru elektrības lietotāju visā valstī interesē, cik tad turpmāk būs jāmaksā un kādiem mērķiem no tarifu paaugstinājuma iegūtā nauda tiks izmantota.
“Latvenergo” ir tas uzņēmums, kas savu pakalpojumu tarifus nav paaugstinājis kopš 1998. gada, tātad – sešus gadus. Ņemot vērā energoresursu sadārdzinājumu, inflāciju valstī, ar līdzšinējiem un nākotnē arī jaunajiem tarifiem uzņēmums nespēj un nespēs finansēt visas vajadzības, kas rodas sakarā ar elektroenerģijas apgādi, veco elektrostaciju rekonstrukciju, sadales un pārvades tīklu novecošanu. Katru gadu jāatjauno līnijas, jānomaina savu laiku nokalpojušie balsti, vadi, jābūvē jaunas apakšstacijas un jāveic daudz citu pasākumu, lai nodrošinātu kvalitatīvus pakalpojumus. Izdevumi uzņēmumam ir lieli, kas prasa ne tikai tarifu paaugstinājumu, bet arī jaunus aizņēmumus.
Tarifu izmaiņas iedzīvotājiem
Uz iedzīvotāju sektoru līdz šim attiecās divi piedāvājumi – parastais jeb vispārējais tarifs (T – 1) 3,9 santīmi (ieskaitot PVN) par kilovatstundu (kWh) un diennakts zonu tarifs, proti, maksa par kilovatstundu dienā ir dārgāka, bet naktī – lētāka. Dienas zonas tarifs darbojās darbadienās no pulksten 7 rītā līdz 23, savukārt nakts tarifs – no pulksten 23 līdz 7 rītā, bet brīvdienās – visu diennakti. Mēneša stundu bilance rāda, ka nakts stundu ir vairāk (apmēram 53 procenti). Lai šis tarifs būtu izdevīgs, apmēram 30 procentu no kopapjoma kilovatstundām elektrības lietotājam ir jāpatērē naktī. Pretējā gadījumā minētais tarifs nav izdevīgs. Šo piedāvājumu varēja izmantot tie “Latvenergo” klienti, kas mēnesī patērē ap 150 kWh. Tāpēc šādu klientu mums Jelgavā un Jelgavas rajonā līdz šim bija maz. Diennakts zonu tarifa izmantotājiem bija vajadzīgi speciāli skaitītāji, kuriem ir divas skalas – nakts un dienas stundu uzskaitei. Par tiem elektrības lietotājam bija jāmaksā noma.
Jaunā tarifu sistēma iedzīvotājiem paredz piedāvāt trīs tarifus, kuru izvēle galvenokārt atkarīga no patērētās elektroenerģijas daudzuma. Līdz ar jauno tarifu sistēmu tiek ieviests tāds rādītājs kā ievadaizsardzības aparātu nominālā strāva. Ko tas nozīmē? Pie “Latvenergo” sadales tīkla, piemēram, tiek pieslēgta dzīvojamā māja. Lai aizsargātu mājas elektroietaisi no bojājumiem un “Latvenergo” elektrolīniju no pārslodzes, ir nepieciešams minētais aparāts, proti, vai nu tas ir drošinātājs (tautas valodā “korķi”), vai automāts, kas ir drošāks un ērtāks. Atkarībā no ievadaizsardzības aparāta strāvas lieluma turpmāk tiks pielietots arī atbilstošs diferencētais tarifs.
Kāpēc vajadzīgi ierobežojumi
T – 1 jeb vispārējs tarifs paliek ar iepriekšējiem noteikumiem, aug tikai cena par elektroenerģiju – turpmāk kopā ar pievienotās vērtības nodokli iedzīvotājiem būs jāmaksā 4,5 santīmi par kilovatstundu iepriekšējo 3,9 vietā. Vienīgais nosacījums, izvēloties šo tarifu, ir tas, ka ievadaizsardzības aparāta strāvas lielums nedrīkst pārsniegt 40 ampēru (A). Speciālisti aprēķinājuši, ka šo tarifu varēs izvēlēties lielākā iedzīvotāju daļa, tas ir, apmēram 80 procentu. Proti, ja dzīvokļa īpašnieks mēnesī izlieto apmēram 100 kWh elektroenerģijas, turpmāk viņam būs jāmaksā vidēji par 60 santīmiem vairāk.
Savukārt, ja ievadaizsardzības aparāts ir lielāks par 40 A, tad atbilstoši būs jāizvēlas tarifi T – 2 vai T – 3, kuros jau parādās maksa par aparāta strāvas lielumu (ampēru). Tā, piemēram, par 50 A automātu elektrības lietotājam ik mēnesi būs papildus jāmaksā 2,90 latu. Šī būs pastāvīgā maksa, neskaitot ikmēneša elekroenerģijas patēriņu. Līdz šim par aparāta strāvas lielumu elektrības lietotājiem nebija jāmaksā. Ar papildmaksas ieviešanu mēs, “Latvenergo”, garantējam, ka mājai šie 50 ampēri tiek rezervēti un lietotājs jebkurā brīdī var saņemt no tīkla šo slodzi. Iepriekšējos gados, it sevišķi lauku apvidū, prasība attiecībā pret ievadaizsardzības aparātu nebija stingra. Tāpēc bieži vien tika uzstādīti elektrības patēriņam neatbilstoši slēdži. Tā, piemēram, kādai lauku privātmājai uzstādīts 100A vai vēl lielāks aparāts, taču reāli tas nav vajadzīgs. Uzņēmums, pamatojoties uz līgumu, ir spiests rēķināties ar šiem 100 ampēriem un turēt tos rezervē. Bet elektrības lietotājs reāli lieto 200 kWh mēnesī, kam pietiktu ievada aizsardzības aparāts ar strāvas lielumu līdz 20 ampēriem. Dzīve strauji mainās, parādās jauni klienti, kas vēlas jaunu pieslēgumu, bet mēs nevaram to piedāvāt, jo esošo transformatoru jauda un līniju noslodze jau izsmelta. Tādā gadījumā jābūvē jauns transformators. Jauno tarifu ieviešanas mērķis ir ar ekonomisko sviru palīdzību (ieviešot maksu par ampēru) panākt sakārtotību šajā jautājumā. Tiem elektrības lietotājiem, kas izmantos ievadaizsardzības aparātus ar strāvu virs 40 ampēriem, būs piemērojams T – 2 tarifs. Tas lietotājiem paredz zemāku maksu par pašu elektroenerģijas patēriņu.
Pie otrā tarifa būs jāpaliek lauku sētām, kurām saimniecības vajadzībām ir nepieciešama lielāka jauda un jātērē vairāk elektroenerģijas. Ja elektroenerģijas lietotājam jāizmanto ievadaizsardzības aparāts ar lielāku strāvu un viņš izlieto daudz elektroenerģijas, tad izmaksas pēc otrā tarifa var kļūt mazākas nekā pēc pirmā. Piemēram, ja ir aparāts ar 50 A un ja lietotājs vidēji tērē apmēram 740 kilovatstundu mēnesī, tad šīs izmaksas praktiski izlīdzinās.
Tarifs T – 3 ir analogs pašreizējam diennakts dalītajam tarifam, kad maksa tiek diferencēta dienas un nakts stundās. Tā izmantotājiem dienas tarifs ir lētāks par pamattarifu, bet nakts tarifs samazinās būtiski. Taču šā tarifa lietotājiem savukārt tiek ieviesta abonēšanas maksa – 4,72 lati mēnesī un vēl iepriekšminētā maksa par ievadaizsardzības aparāta strāvas lielumu – 0,2065 lati par ampēru. Jāpiezīmē, ka šajā gadījumā tiek atcelta divtarifu skaitītāja nomas maksa. Arī šis tarifa veids ir izdevīgāks tiem, kas lielā daudzumā patērē elektroenerģiju un lielu daļu no tās – nakts laikā.
Šie trīs minētie tarifi būs pieejami tikai sadzīves vajadzībām – valsts, pašvaldības, īpašnieku un kooperatīvo dzīvojamo māju dzīvokļos, mākslinieku darbnīcās, vasarnīcās, garāžās, dārzkopības sabiedrībās, piemājas saimniecībās, dzīvojamo māju koplietošanas telpās utt.
Jāatzīst, ka jaunie tarifi visbūtiskāk skars tieši iedzīvotāju sektoru.
Lielajiem ražotājiem izmaksas var samazināties
Lielajiem klientiem – uzņēmumiem, ražotājiem – izmaksas par elektroenerģiju pēc jaunajiem tarifiem var pat samazināties. Jaunajos tarifos iestrādāts princips, lai samazinātu tā sauktās šķērssubsīdijas, proti, kad vieni klienti maksā vairāk nekā “Latvenergo” nepieciešams, lai nodrošinātu viņam elektroenerģijas piegādi, bet citi samaksā mazāk par energosistēmai nepieciešamo. Pēc būtības tiem elektrības lietotājiem, kas saņem lielāku spriegumu, šīm izmaksām būtu jābūt mazākām. Savukārt klientiem, kas dzīvo kaut kur tālākā meža nostūrī un patērē maz elektrības, elektroenerģijas piegādes izmaksām būtu jābūt lielākām. Arī ES prasības nosaka, ka šķērssubsīdijas nedrīkst būt. Tik, cik klienta elektroapgādei mēs iztērējam līdzekļu, tādam arī jābūt tarifam. Kad “Latvenergo” iesniedza tarifus, kas pilnībā izskaustu šķērssubsīdijas, izrādījās, ka iedzīvotājiem maksa par elektroenerģiju būtu jāpalielina būtiski. Iespējams, ka nākamajā vai aiznākamajā tarifu pārskatīšanas reizē šīs šķērssubsīdijas spēsim izskaust. Taču pagaidām lielie klienti, kuriem reālās elektroapgādes izmaksas ir zemas, joprojām turpinās daļēji segt iedzīvotāju elektroapgādes izmaksas, kaut arī ES direktīvas to liedz.
Taču juridiskām personām, tostarp arī pārtikas ražotājiem, tiek piedāvātas vairākas tarifu izvēles iespējas, kas atkarīgas no tā, cik lielu jaudu uzņēmums grib saņemt, ar kādu slodzi strādā, pie kāda tīkla tiek pieslēgts (vienfāzes vai trīsfāzes) un pie kāda sprieguma līmeņa. Pie pareizas tarifa izvēles elektroenerģijas izmaksas lielajiem uzņēmumiem ir iespējams pat samazināt. Tāpēc jaunajiem tarifiem nevajadzētu būtiski ietekmēt produktu un pakalpojumu cenas. Lieliem pārtikas ražotājiem elektrības īpatsvars ir tikai divi procenti. Elektrības cenu kāpums diemžēl būs jūtams zemnieku saimniecībās, kur ražo produkciju tirgus vajadzībām.
Elektrības lietotājiem ir jāsaprot, ka elektrotīklu uzturēšana un atjaunošana ir nepārtraukts darbs – ik dienu kādā ielā, kādai mājai, mikrorajonam elektrodrošības sistēma tiek atjaunota un uzlabota, tādējādi būtiski palielinās arī cilvēku drošība. Mēs, lietotāji, par elektrību iedomājamies tikai tad, kad tās nav. Diendienā pamostamies, ieslēdzam elektrību un – spuldze deg. Taču, pasarg Dievs, ja elektrības nav! Nevaram vairs noskatīties seriālu, tosterī pagatavot maizi un tējai uzvārīt ūdeni. Elektrības trūkums vai pārrāvums gandrīz vai iegūst politisku pieskaņu. Un, lūk, lai cilvēkiem to visu nodrošinātu, ir nepieciešamas nepārtrauktas un ļoti lielas investīcijas. Ja mēs visu to nedarītu, droši vien nonāktu Gruzijas situācijā, kur elektrība ir tikai dažas stundas diennaktī.
