Nākamā gada 12. jūnijā dosimies uz vēlēšanu iecirkņiem un vēlēsim Latvijas pārstāvjus Eiropas parlamentā. Tā nav vietējā pašvaldība vai nacionālais parlaments.
Nākamā gada 12. jūnijā dosimies uz vēlēšanu iecirkņiem un vēlēsim Latvijas pārstāvjus Eiropas parlamentā. Tā nav vietējā pašvaldība vai nacionālais parlaments. Tas ir kaut kas jauns un nebijis visiem: politiķiem, sabiedrisko attiecību veidotājiem, plašsaziņas līdzekļiem un, protams, tautai.
Pirmkārt, ko Latvija grib teikt Eiropai? Kandidātiem jābūt ne tikai pieredzes bagātiem Eiropas Savienības lietās, starptautiskajās attiecībās, ar izcilām valodu zināšanām un kvalifikācijām, bet arī spēcīgām personībām, kas var nest Latvijas vārdu pasaulē un runāt ar saviem daudz pieredzējušajiem Eiropas kolēģiem “vienā valodā”, pārstāvot valsts intereses. Kas ir šīs personības Latvijā?
Kā lepojamies ar savu prezidenti starptautisko panākumu ziņā, tā gribētos arī teikt par nākamajiem Latvijas Eiropas parlamentāriešiem, jo faktiski tikai ar veiksmīgu politisko darbību un lobiju var nostiprināt starptautisko viedokli par Latviju, tad arī nebūtu jāpiesauc tik ļoti ausīs griezīgais jēdziens – “Latvijas tēls”.
Eiropas parlaments sastāv no frakcijām jeb politiskajām grupām, no kurām divas lielākās ir Eiropas Tautas partija (kas apvienojusies ar Eiropas Demokrātu grupu) un Eiropas Sociālistiskās partijas grupa. Labējai – Eiropas Tautas partijai ir 232 vietas no kopējām 626. Domājams, ka mūsu Tautas partija un “Jaunais laiks” skatīsies tieši šajā virzienā. Tautas partijai pieņemot, ka ir daudz ilgāka sadarbība un politiskie kontakti ar Eiropas Tautas partijas grupu, bet tas nav izšķirošais! Svarīgākais, vai šīm abām konkurējošajām labējām partijām ir savas stratēģijas darbībai Briselē? Kādi ir līdzšinējie rezultāti? Un ļoti vienkārši – ko tas dos mums pārējiem (kaut vai šo abu lielāko labējo partiju elektorātam)?
Darbs Eiropas Parlamentā jau nav tikai politisks un ideoloģisks, bet tas ir darbs interešu grupās un komisijās. Mūsu parlamentāriešiem būs jāpārstāv Latvijas uzņēmēji, amatnieki, lauksaimnieki, sievietes, skolotāji, mediķi, juristi. Kā jūtas šīs lobija grupas pašreiz, cik liels ir valdības atbalsts tām? Lobijs ir smags ikdienas politiskais darbs, kas lielā mērā atkarīgs no tā, ko esam paveikuši Latvijā, un tikai tad, cik veiksmīgi to aizstāvam Eiropā. Latvijas deputātiem Eiropas parlamentā jābūt tādām personībām, kas spējīgas mobilizēt Latvijas cilvēkus uz darbu pašu labā!
Un svarīgi, lai varam identificēties ar šiem cilvēkiem, kas mūs pārstāvēs, un lai varam prasīt no deputātiem un, galvenais, no pašām partijām.
No Latvijas partijām “Jaunais laiks” ir vienīgā, kas pasteigusies, publiski nosaucot savus iespējamos kandidātus – pašreizējos Latvijas parlamentāriešus Ainaru Latkovski, Lieni Liepiņu, Aldi Kušķi, Solvitu Āboltiņu un vēl premjera padomnieci Elīnu Melngaili un Latvijas vēstnieku Somijā Valdi Krastiņu. Pārējās pagaidām klusē – vismaz līdz plašākai sabiedrībai nav nonākušas ziņas par iespējamajiem kandidātiem. Būtu gan ļoti vēlams, lai diskusijā būtu pārstāvēti arī pārējie politiskie spēki (tai skaitā arī pašlaik Saeimā nepārstāvētie). Visiem iesaku uzdot jautājumus, drosmīgus un, iespējams, par lietām, par kurām nav vēl jautāts.
Publicēts portālā www.delfi.lv
