Speciālistiem ir radušās aizdomas par krāpšanos divpadsmit SAPARD naudas saņemšanai iesniegtos projektos. To, vai šaubīgo biznesa plānu autoru vidū ir kāds Zemgales lauku saimnieks, Lauku atbalsta dienests pagaidām tur noslēpumā.
Speciālistiem ir radušās aizdomas par krāpšanos divpadsmit SAPARD naudas saņemšanai iesniegtos projektos. To, vai šaubīgo biznesa plānu autoru vidū ir kāds Zemgales lauku saimnieks, Lauku atbalsta dienests pagaidām tur noslēpumā.
Vairāki “asākie prāti” Latvijā nosprieduši, ka SAPARD projektu nauda varētu būt viegla peļņa, tā teikt, mazas pūles, un “skanošais” pats iekrīt rokas. Taču Lauku atbalsta dienesta (LAD) darbinieki nebija tik viegli piemānāmi. Viņi vērsušies policijā ar lūgumu izvērtēt iespējamos mēģinājumus izkrāpt Eiropas Savienības naudu. Šis ir pirmais gadījums, kad dienestam, izskatot pretendentu pieteikumus SAPARD saņemšanai, radušās šaubas par projektu likumību. Zemgales Reģionālās lauksaimniecības pārvaldes (ZRLP) rīcībā ir informācija par iespējamo krāpniecību, taču skaidru ziņu nav, vai aizdomīgo projektu autoru vidū ir kāds Zemgales zemnieks. “Lai netraucētu izmeklēšanas gaitu, LAD centrālā aparāta darbinieki to neatklāj,” apstiprina ZRLP vadītāja vietnieks Guntis Liepa. Viņš stāsta, ka SAPARD līdzekļu administrēšanas laikā (pirmo maksājumu Zemgalē saņēma Bauskas rajona zemnieku saimniecība “Kaigari” 2002. gada 19. aprīlī) pārvaldē. Izskatot mūsu reģiona lauksaimnieku iesniegtos projektus, nav bijis aizdomu par pretlikumīgu rīcību. Retu reizi mākušas bažas, izskatot biznesa plānus, kuros cenu aptaujā uzrādīti ļoti augsti izcenojumi. “Nevaram pārbaudīt, vai firmas par preci tiešām prasījušas tik daudz naudas (virs vidējām cenām), taču, izmantojot savas tiesības, tādus projektus noraidījām kā neatbilstošus. Šādos gadījumos nemaz nemēģinājām iedziļināties, vai projekta iesniedzējs bijis blēdis, kas vienkārši vēlējies “uzvārīties”. Taču tagad, protams, skatīsimies citādi, jo uzticība ir nedaudz iedragāta,” saka G.Liepa. Viņš vēl piebilst, ka projektos reizumis parādījušās nesakritības biznesa plāna rakstītāja paviršības pēc – pārrakstīšanās kļūdas gadskaitļos un tamlīdzīgas. Tomēr lauksaimnieki “papīru lietās” kļūst aizvien akurātāki. Lai arī kā gribētos ticēt lauku ļaužu godprātībai, LAD ir paturējis prātā, ka mūsdienās tehnoloģiju līmenis ir ļoti augsts un dažādas dokumentu kopijas, viltojumus var pasniegt kā oriģinālus. No minētajiem 12 aizdomīgajiem projektiem astoņi pretendenti cenu aptaujas dokumentos ir iesnieguši viena uzņēmuma piedāvājumus, kas nav noformēti atbilstīgi dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumiem. Šie piedāvājumi rada šaubas par cenu aptaujas patiesumu. Savukārt cita pretendenta projekta dokumentācija neatbilst Uzņēmumu reģistra datiem un rada šaubas par tehniskā projekta “papīru” likumību. Viens pretendents mēģinājis saņemt SAPARD finansējumu par nerealizētu projektu. Vēl kāds iesniedzis dokumentus, kurus nav izsniegusi norādītā izdevējiestāde. Iespējamo blēžu projekti atrodas izskatīšanā Rīgas Galvenās policijas pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomikas policijas birojā. Savukārt viena SAPARD pretendenta cenu aptaujas dokumentācija, kas dienestam rada šaubas, atrodas LAD Administratīvajā departamentā. Izvērtēšana notiek sadarbībā arī ar Finanšu ministrijas Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policiju.
Atgādinām, ka SAPARD programmai paredzētie līdzekļi ir izlietoti, tādēļ apturēta projektu pieņemšana pilnīgi visās apakšprogrammās. Līdz 15. novembrim vēl varēja iesniegt savus biznesa plānus 4.1. apakšprogrammā “Vispārējās lauku infrastruktūras uzlabošana”. Šo termiņu izmantoja trīs ES naudas pretendenti, viņu vidū arī Ozolnieku novada pašvaldība ar projektu par sūkņu stacijas rekonstrukciju. Latvijai ES atbalsta līdzekļu vadība oficiāli tika nodota 2001. gada decembra pirmajā pusē. No šo programmu naudas 75 procenti ir ES līdzekļi, bet 25 procenti – Latvijas līdzfinansējums. Programmas 2000. – 2003. gada finansējums bija 72 miljoni latu.
